Saeima akceptēja Valsts policijas lūgumu atļaut pārbaudīt 16 deputātu darba datoru cietos diskus, lai tajos meklētu kādas pazīmes par to, ka kāds no šiem deputātiem pagājušā gada rudenī piedalījies plašu publicitāti ieguvušajā deputātu parakstu viltošanas skandālā.
Tiem, kas politiķu izdarībām lielu uzmanību nepievērš, atgādināšu lietas būtību.

Pirms aptuveni gada pieci Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti nosūtīja Ģenerālprokuratūrai vēstuli ar lūgumu veikt izmeklēšanu par faktu, ka kāds šo “piecīšu” parakstus bija piekopējis klāt 11 citu deputātu pieprasījumam tālaika premjeram Indulim Emsim (arī ZZS) skolās mācīt Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu.

Šoruden Valsts policija beidzot tikusi tik tālu, ka pieņemts lēmums veikt šajā nodarījumā, iespējams, iesaistīto personu (tātad – 16 deputātu un vēl divu parlamenta darbinieku) datoru cieto disku analīzi, jo, visticamāk, tieši tur kādreiz bijušas atrodamas šī šaušalīgā nozieguma pēdas. Lieku uzsvaru uz vārdu kādreiz, jo skaidrs, ka, ja reiz kāds kaut ko ir viltojis, tad pierādījumus viņš par to nesaglabās. Taču pieņemsim, ka vainīgais tomēr nav apveltīts ar diez ko lielām prāta spējām un līdz pat šai dienai savā datorā glabā visas viltotā dokumenta sagataves...

Ja aizdomās tiktu turēts kāds no vienkāršajiem ļautiņiem, policijas darbinieki gluži vienkārši konfiscētu šī indivīda datoru, lai ar to veiktu pierādījumu meklēšanai nepieciešamās darbības. Taču mūsu tautas kalpu gadījumā situācija ir pavisam savādāka, jo saskaņā Satversmi, lai krimināllietas ietvaros vērstos pret deputātiem, ir nepieciešams Saeimas akcepts. Respektīvi, policija vēršas pie deputātiem ar lūgumu atļaut nopratināt, apcietināt vai veikt jebkādas citas darbības ar viņu kolēģi. Un Saeima pēc saviem ieskatiem var atļaut vai neatļaut.

Tiesa, gadījumā ar datoru cietajiem diskiem Saeima ar lielu balsu vairākumu visžēlīgi tomēr atļāva policijas ekspertiem parakāties deputātu datos. Taču ko tas līdz? No lūguma iesniegšanas brīdim līdz atļaujas saņemšanai pagāja tik daudz laika, lai vainīgais datu likvidēšanai ar savu datoru paspētu izstaigāt kaut desmit datorspeciālistus. Un pēc tam – lūdzu, meklējiet, policistu kungi, man nav ko slēpt!

Šajā gadījumā, protams, maz ticams, ka ekspertiem izdotos ko atrast pat tad, ja visu iesaistīto personu mājās vai darbavietās negaidot iebruktu speciālo uzdevumu vienība, lai atsavinātu datortehniku, tomēr arī deputāti ir tikai cilvēki un nav izslēgts, ka kāds no viņiem kādreiz varētu izdarīt arī smagāku noziegumu par kolēģa paraksta viltošanu.

Vai deputātu imunitāte nenovedīs pie tā, ka policijai reiz nāksies vērsties pie Saeimas ar lūgumu atļaut deputāta dārzā meklēt noraktu līķi? Pēc trim dienām, teiksim, ja kungam būtu ērti...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!