Foto: Publicitātes attēli
Nu jau pamazām jāsāk pierast pie riska, ka kādā brīdī žurnālisti iegūs dokumentus no advokātu birojiem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem vai ka Šveice parakstīs līgumu par informācijas nodošanu nodokļu administrācijām par attiecīgo valstu rezidentu kontiem Šveices bankās.

Jā, arī informācija par Latvijas rezidentiem ātri vien var nokļūt pie VID. Cita lieta, ka pazust no VID redzesloka ir samērā vienkārši – jādzīvo citā valstī vairāk par pusgadu gada laikā un deklarētajai dzīvesvietai nevajadzētu būt Latvijā. Ir aplikācijas, kas automātiski uzskaita dienas nodokļu rezidences pierādīšanas vajadzībām. Tas gan negarantē, ka, no vilka (Latvijas) skrienot, lācim neuzskriesi. Tāpēc savlaicīga izpēte var noderēt.

Advokātu biroju klientiem un dažādiem konsultantiem ir pienākums ziņot nodokļu administrācijām par agresīvām nodokļu shēmām, kas, papētot dziļāk, šķiet visai ikdienišķas. Vai pasaule jūk prātā? Šķiet, ka, tieši otrādi, tā kļūst labāka ar katru šādu skandālu, kādi ir Paradīzes dokumenti. Un man nemaz nebūs jāgaida uz nākamo paaudzi, kad biznesā veiksmīgāk konkurēs tie, kas būs caurskatāmi un ilgtspējīgi domājoši. Par to vienā no podkāsta "Tax Stories" sērijām runāja arī pasaulē lielākās atjaunīgo energoresursu kompānijas "Orsted" viceprezidents Karls Berlins [1].

Kas notika?

Pagājušajās brīvdienās "Twitter" uzspridzināja ziņa, ka publiskota jauna ofšoru dokumentu noplūde, kas nosaukti – "Pandoras dokumenti". Parasti žurnālisti šādās noplūdēs dzenas pēc skandāla – skaļiem iesaistīto vārdiem. Par to jau daudz rakstīts arī iepriekš, piemēram, ar diezgan koši aprakstītiem piemēriem par šo tēmu izceļas grāmata "Moneyland" [2]. Taču man interesantāk šķiet papētīt tendences, un tās visiem ir diezgan līdzīgas. Ar lielu naudu bizness atnāk pie advokātiem, kas palīdz nodibināt ārzonu uzņēmumus un trastus, ieguldīt tajos naudu un uz to vārda Rietumos nopirkt īpašumus, pārsvarā – nekustamos.

Ofšoru nodokļu regulējums Latvijā

Ar 01.01.2021. Latvijā atjaunots zemu nodokļu un beznodokļu valstu saraksts, lai saskaņotu Latvijas sarakstu ar ES attiecīgo sarakstu. Līdz ar to atjaunotajā Latvijas melnajā sarakstā ir: Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Barbadosa, Fidži Republika, Palau Republika, Panamas Republika, Samoa Neatkarīgā Valsts, Seišelu Salu Republika, Trinidādas un Tobāgo Republika, Vanuatu.

Tādējādi, piemēram, ar šo gadu Panama pēkšņi Latvijā kļuva par ofšoru un būs rūpīgāk jāseko līdzi ES saraksta izmaiņām. Taču lielākā daļa ofšoru nav melnajā sarakstā, jo no saraksta izņem tos ofšorus, kas ar OECD noslēdz līgumus par informācijas apmaiņu starp attiecīgajām nodokļu administrācijām. Tātad informācija par Latvijas rezidentiem ofšoros (kas nav šajā melnajā sarakstā) automātiski nonāks pie VID. Jautājums tikai, vai un ko Latvijas VID dara ar šo apjomīgo informāciju. Cerams, jau tuvāko gadu laikā administrācijas arī tiks klāt informācijai par patiesā labuma guvējiem ofšoru uzņēmumos.

Ko nozīmē iekļaušana melnajā sarakstā?

Darījumi ar ofšoru uzņēmumiem un paši ofšoru uzņēmumi ir legāli, tikai jārēķinās ar dažādiem pretizvairīšanās normu darījumiem ar ofšoriem. Piemēram: CFC (kontrolēto ārvalstu uzņēmumu peļņas aplikšana Latvijā neatkarīgi no tā, vai tā izmaksāta); ieturējuma nodoklis pasīvā ienākuma izmaksām (%, dividendes, autoratlīdzība); nepiemēro izņēmumu no UIN kapitāla pieaugumam no akciju/daļu atsavināšanas; melnā saraksta ofšori ir saistītās personas transfertcenu piemērošanas vajadzībām (tātad darījumos ar šādiem uzņēmumiem var būt nepieciešama īpaša dokumentācija, kas pierāda cenas atbilstību tirgus cenai); augstāks VID audita risks tiem, kas veic darījumus ar šādiem uzņēmumiem; attiecas jaunā DAC6 ES direktīva, kas paredz dažādu pakalpojumu sniedzēju, t.sk. nodokļu konsultantu (izņemot advokātu biroju), ziņošanu VID par darījumiem, kuros iesaistītas ārzonas, utt.

Kad varētu legāli noderēt ofšori?

Ne viss ir nelegāli, ne visur ir nodokļu apsvērumi. Kāds vēlas paslēpt īpašumus, lai tie nav redzami. Bet – kādēļ? Ja es vēlos ko noslēpt nevis no nodokļu administrācijas, bet gan sievas, vēlētājiem vai biznesa partneriem, tad tas ir tikai amorāli vai arī nelegāli? Vakaros, lasot bērnam pasaku, brīžiem iedomājos – vai tiešām arī viņam nāksies dzīvot tajā zaņķī, kur sabiedrība ir iecietīga pret kriminālām epizodēm? Bieži šī līnija var būt izplūdusi, jo kādam jāpaslēpjas no represīva režīma vai iespējama reiderisma, bet šādi leģitīmi mērķi, visticamāk, būs mazākumā gadījumu.

Tomēr iedomājieties situāciju, ka jums pieder bizness, kas nopelnījis un jums izmaksājis 10 miljonus eiro, – jums sāk zvanīt žurnālisti, uzrodas arvien vairāk negaidītu draugu. No tā visa varētu izvairīties un dzīvot mierīgu, "parastu" dzīvi, ja publiski neviens neredzētu, ka tas viss pieder jums. Tomēr arī šis arguments nepārliecina, jo tādēļ jau nav jādibina uzņēmums ofšorā – anonimitāti iespējams panākt daudz tuvākās, "normālās" jurisdikcijās vai kriptovalūtā. Vairāki ofšori nu jau arī specializējušies, piemēram, kriptovalūtas tirgus jautājumos, un tādējādi var veidoties ekonomiskā būtība, kādēļ šāda profila uzņēmumam nepieciešams būt attiecīgajā jurisdikcijā, – jo tur strādāt ir viegli, jo ir gatava infrastruktūra. Vienā no pēdējām "Tax Stories" epizodēm viesis no lielākā Gibraltāra advokātu biroja "Grahame Jackson" stāstīja, ka viņu jurisdikcija ir viens no līderiem pasaulē spēļu industrijā.

Otrs jēdzīgs ofšoru izmantošanas veids pavīdēja prominentu Lielbritānijas nodokļu juristu komentāros "LinkedIn": ja kāds vēlas, lai darījumi ar nekustamo īpašumu notiktu, nevis pārdodot uzņēmuma, kurā ir šis īpašums, kapitāla daļas, bet pašu nekustamo īpašumu, tad jāgroza likums – jāpiemēro valsts nodeva par nekustamā īpašuma darījumiem, arī kapitāla daļu darījumiem. Arī Latvijā valsts nodevu piemēro tikai paša nekustamā īpašuma atsavināšanai – tādēļ bieži pārdevējs atsavina kapitāla daļas uzņēmumā, kurā ir nekustamais īpašums. Taču tas neatbild uz jautājumu – kādēļ tieši ofšors, ne parasta SIA/Ltd?

Vai arī Latvija ir ofšors?

Saistībā ar Latviju izskatās, ka pagaidām neviens skaļš vārds nav iekritis noplūdušo dokumentu straumē. Nevienu vairs nepārsteidz, ka pieminētas Latvijas bankas. Interesanti, ka ofšoru sarakstā parādās... Kipra. Tad jau nav tālu arī Latviju sākt saukt par ofšoru, zinot, ka te gandrīz neviens UIN nemaksā. Nepretendējot uz precīziem aprēķiniem, ātrumā piemetu, ka ap 150 miljoniem UIN 2020. gadā nomaksāja ap 100 000 Latvijā aktīvo uzņēmumu, kas ir ap 1500 eiro uz uzņēmumu. No viena laba darbinieka algas parasti nodokļos uzņēmums samaksā vairāk. Tikai pie mums vairumā gadījumu uzņēmumu PLG ir publiski redzami.

Nebūs negatīvu seku, ja uzņēmumam ir ekonomiskā būtība

Negribētos iekrist žurnālistu emociju tīklos, tāpēc jāpafiltrē PPP (Panamas, Paradīzes, Pandoras) dokumentos rakstītais caur nodokļu tiesību aktu filtru. Piemēram, Latvijas IIN likums paredz, ka atbrīvojumu no IIN no ārzemēm saņemtajām dividendēm nevar piemērot, ja ārvalstu struktūra izveidota vienīgi vai galvenokārt, lai izvairītos no ienākuma nodokļa maksājumiem vai samazinātu tos. Tātad jau šobrīd Latvijas likums ļauj izķert un aplikt attiecīgo ienākumu ne vien no ārzonu, bet arī citu jurisdikciju struktūrām, ja to izveidošanai trūkst ekonomiskās būtības (to izveidošanai nodokļu ieguvums ir vienīgais vai galvenais labums). Pirms vairākiem gadiem jau parādījās vairākas tiesas lietas visā Eiropā, t.sk. arī ES Tiesā, kur tiesas konstatēja kritērijus, kas ļauj "skatīties cauri" jeb ignorēt nodokļu vajadzībām starpniekuzņēmumus tā, it kā to nebūtu.

Par slepenību, izcelsmi un "pārējo" motivāciju maksāt nodokļus

Kopumā "Pandoras dokumenti" uzjundī pie iepriekšējām datu noplūdēm radušos jautājumus par "parasto" cilvēku cīņu ar "tiem, kam ir vara un nauda un mazāk iespēju shēmot". Tas ir jautājums par nevienlīdzību un spekulācijām, par pie varas esošās elites nevēlēšanos šo situāciju mainīt. Kamēr kāds nav pieķerts, nevar teikt, ka tas ir aktuāli arī Latvijā, bet... Noteikti ar jaunu vilni atsāksies diskusijas par līdzekļu izcelsmes pierādīšanu caur ofšoriem izplūdušajiem joniem vai pat jardiem. Taču tas jau iet ārpus manas nodokļu kompetences – tur Znotiņas kundzei būs daudz vairāk kas sakarīgs sakāms. Interesants arī ir laiks, kad ir publiskoti šie pāris gadus apstrādātie dokumenti, – īsi pirms OECD jānāk klajā ar detalizētiem noteikumiem par 15% minimālā globālā UIN ieviešanu ar 2023. gadu.

Tomēr visu šo emociju uzplūdā (à la vājākos sit) nevajadzētu aizmirst, ka nodokļu (it sevišķi – starptautisko) strukturēšana parasti ir tik sarežģīta, ka konsultants nu jau noder nevis tam, lai kādus nodokļus paslēptu vai izkrāptu, bet lai tos korekti nomaksātu jeb – nepārmaksātu. Tas pat ir valdes pienākums pret akcionāriem. Interesantā laikā dzīvojam!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!