Jānis Zaščirinskis: Kas ir Valsts policija pēc 85 gadiem?

1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas valsts. Dienu vēlāk jaunās valsts vadība iecēla Miķeli Valteru, kurš bija absolvējis Cīrihes universitātes valsts zinību nodaļu un ieguvis doktora grādu, par pirmo Latvijas Republikas iekšlietu ministru. Situācija valstī bija sarežģīta, jo Latvijas teritorijā atradās divu valstu karaspēki, bez tam valsts bija tikko nodibināta. Veidojot jaunu struktūru, iekšlietu ministrs nevēlējās šajā darbā iesaistīt cariskās Krievijas policiju un žandarmēriju, kas sevi bija sakompromitējusi kā represīva cariskās vadības struktūra, īpaši „melnās sotņas” laikā. Jaunās struktūras veidošanā bija jāiesaista zinoši cilvēki. Iekšlietu ministrs policijas veidošanā iesaistīja Jēkabu Ievu, kurš bija Petrogradas guberņas Peterhofas apriņķa policijas priekšnieks. 23.novembrī tika izveidota Iekšējās apsardzības nodaļa, kuras uzdevums bija izveidot policiju. Par nodaļas priekšnieku iecēla Jēkabu Ievu.

1918.gada 5.decembrī Tautas padome pieņēma pagaidu noteikumus, kas regulēja valsts iekšējās drošības organizāciju. Latvijas Republikas Valsts policija, kā viena no neatkarīgas valsts tiesībsargājošām instancēm dibināta 1918.gada 5.decembrī. Policija sekmīgi strādāja sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, noziegumu novēršanā un atklāšanā līdz Latvijas okupācijai 1940.gadā.

1940.gada 17.jūnijā Latvijā ienāca padomju armija. Līdz 24.jūlijam Latvijas Republikas Valsts policija bija likvidēta.

Gadu pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, tika atjaunota arī Latvijas Valsts policija – neatkarīgajai valstij lojāla tiesībsargājošā iestāde. Valsts policijas uzdevums bija, kļūt par sabiedrības atbalsta institūciju. Atšķirībā no Padomju valsts pārvaldes represīvās iestādes - milicijas, kāda paralēli sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un noziegumu atklāšanai nenoliedzami bija padomju milicija, Latvijas Valsts policijai bija jātransformējas par demokrātiskas valsts sabiedrības interešu aizstāvi.

5.decembrī Valsts policijas darbinieki sveiks arī pirmās brīvvalsts policijas darbiniekus. Šobrīd dzīvi ir vēl pieci pirmās Latvijas Republikas policijas darbinieki, kurus 5.decembrī apmeklēs Valsts policijas darbinieki, lai apbalvotu ar Latvijas policijas jubilejas zīmi „Latvijas Valsts policijas 85 gadi”.

Valsts policija šodien

Tie ir gandrīz 10 000 Latvijas Republikas pilsoņi, policijas darbinieki, kas devuši zvērestu kalpot Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Jāsaka, ka neraugoties uz to, ka policijas darba specifika šķiet vairāk piemērota vīriešiem, 25% no visiem policijā strādājošajiem darbiniekiem ir sievietes. Tātad, katru ceturto policijas uniformu, pildot dienesta pienākumus, valkā sieviete. Vēl nesen Eiropas valstu pārstāvji mums uzdeva jautājumus par sieviešu karjeras iespējām Valsts policijā – liels bija viņu izbrīns uzzinot, ka sievietes Latvijas policijā ieņem ļoti atbildīgus amatus. Šodien, piemēram, Dobeles rajona policijas pārvaldes priekšniece ir sieviete – Zenta Tretjaka. Savukārt Jūrmalas policijas pārvaldes kriminālpolicijas priekšniece ir Evita Spalvēna. Tie nav vienīgie piemēri par sekmīgu sieviešu karjeru policijā. Arī topošajām policijas darbiniecēm Valsts policijā izaugsmei ir nodrošinātas visas iespējas – ir nepieciešama tikai vēlme radoši strādāt.

Skaitļi

Pēdējos gados Valsts policijas darbinieki gada laikā atklāj nepilnus 50% izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Tā 2002. gadā policija atklāja 45,3% no visiem 49 329 reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Bez tam 2002. gadā Valsts policija atklāja arī 8740 iepriekšējos gados izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kas sastāda gandrīz 18% no 2002. gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu kopskaita. Lielākā daļa no atklātajiem iepriekšējos gados izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izdarīti 2001. gadā. Noziegumu izmeklēšana reizēm ilgst pat vairākus gadus.

Protams, noziedzīga nodarījuma atklāšana ir nozīmīga policijas darba sastāvdaļa, tomēr vienlaikus maksimālus spēkus ieguldām prevencijā, lai noziegums nenotiktu un cilvēki neciestu no noziedzīga nodarījuma.

Cilvēki

Interesents ir personālsastāva sadalījums pēc vecuma grupām. Gandrīz puse – vairāk nekā 40% no valsts policijā strādājošajiem policijas darbiniekiem ir jaunāki par 30 gadiem. Tātad, skolas gaitas viņi ir beiguši jau neatkarīgā Latvijas Republikā. Nepilna puse strādājošo policijas darbinieku ir vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Ceru, ka jaunu un spējīgu darbinieku īpatsvars policijā pieaugs. Protams, ņemot vērā to, ka policijas materiāltehniskais stāvoklis ir nožēlojams – pat datoru Valsts policijā ir tikai nedaudz vairāk nekā 1000 uz nepilniem 9000 darbinieku, sākotnējie darba apstākļi nav rožaini, jo tehnoloģiju laikmetā strādāt ar rakstāmmašīnu ir maz efektīva darbinieku laika izmantošana. Arī nodrošinājums ar autotransportu ir zem katras kritikas – policijas rīcībā ir puse no valsts normatīvos paredzētā automašīnu skaita, bez tam - no tām 60% ir jānoraksta. Neskatoties uz iepriekš minēto, šogad vērojami uzlabojumi gan nodrošinājumā ar autotransportu, gan datortehnikas jomā. Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk valsts iekšējā drošība, tas ir – tās iedzīvotāju ikdienas drošība, būs prioritāšu sarakstā un arī turpmāk policijas materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanai tiks paredzēti papildus līdzekļi.

Labāki darba apstākļi, karjeras un tālākas izglītības iespējas, grūts, bet interesants darbs ir tie aspekti, kuriem jāveicina labi izglītotu jaunu cilvēku vēlme strādāt Valsts policijā, Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvēšanai gan šodien, gan nākotnē.

Pastāvīga Valsts policijas materiāltehniskās bāzes uzlabošana nav pašmērķis, bet nepieciešamība, jo noziedzīgā pasaule sava ekipējuma uzlabošanā iegulda nozīmīgus līdzekļus. Deviņdesmito gadu sākumā pierastos vardarbības uzplaiksnījumus un savstarpējo rēķinu kārtošanu publiskās vietās aizstājuši organizētās noziedzības grupējumu intereses nelegālo narkotisko vielu tirdzniecībā, cilvēku tirdzniecībā, kā arī aizvien populārāki kļūst tā saucamie „balto apkaklīšu noziegumi”. Šie noziedzīgie nodarījumi tiek veikti izmantojot moderno tehnoloģiju iespējas, īpaši banku elektronisko norēķinu sektorā. Tos, izmantojot interneta radītās iespējas, var veikt arī no citas valsts teritorijas.

Diemžēl dienests policijā saistīts ar profesionālu risku, policijas darbinieki gūst ievainojumus un iet bojā. Tāpēc vēlos izteikt līdzjūtību visu bojā gājušo policijas darbinieku vecākiem, dzīvesbiedriem un bērniem.

Izglītība

Nenoliedzami aktuāls ir jautājums par Valsts policijas darbinieku izglītības līmeni. Laiks, kad cilvēks bez iepriekšējas sagatavošanas policijas darba specifikā, kā tas bija deviņdesmito gadu sākumā, varēja sākt strādāt Valsts policijā, ir pagājis. Katram darbiniekam, pat ierindas sastāva patruļpolicijas darbiniekam, pirms darba gaitu uzsākšanas ir jāmācās policijas skolā. Ir patiesi patīkami apzināties, ka šobrīd ikviens topošais policijas darbinieks iziet vismaz vienu gadu ilgu apmācības programmu Valsts policijas skolā, sagatavojoties dienestam un ikdienas darbam ar cilvēkiem. Protams, gadu ilga mācību programma nav galīgais mērķis - aktuāls ir jautājums par policijas darbinieku izglītības un profesionālās sagatavotības līmeni, kuram jau tuvākajā laikā jāatbilst Eiropas Savienības valstu standartiem. Šobrīd Valsts policijas skolas programmā ir iekļauti ES valstu policijas darbinieku mācību programmu elementi. Tuvākajā laikā mācību programmā plānots iekļaut atsevišķu izglītības programmu apguvi citu ES valstu policijas mācību iestādēs.

Kāda situācija ir VP šobrīd? Vairāk nekā 30% Valsts policijas darbinieku ir augstākā izglītība. Vēl 10% darbinieku paralēli darbam policijā studē dažādās augstākās izglītības programmās. Gandrīz 30% darbinieku ir vidējā juridiskā izglītība. Visiem darbiniekiem tiek nodrošināta iespēja papildināt gan akadēmiskās, gan profesionālās zināšanas. Vairāk nekā 20% no strādājošajiem Valsts policijas darbiniekiem 2002. gadā papildinājuši savas profesionālās zināšanas. Liela uzmanība tiek pievērsta psiholoģiskās sagatavošanas programmu apgūšanai operatīvās vadības dienestos, kuru darbinieki atbild uz telefona zvaniem, kā arī patruļpolicijas darbinieku psiholoģiskajai sagatavošanai, jo viņi ir tie, kas pirmie ierodas notikuma vietās. Ne mazāk nozīmīgas ir ceļu policijas darbinieku apmācības programmas, jo ar viņu darbu ikdienā saskaras liela daļa Latvijas iedzīvotāju.

Iespējams, ka realizētais algas pieaugums šī gada maijā palielinās jaunu un labi izglītotu cilvēku vēlmi strādāt Valsts policijā, dodot priekšroku nevis karjerai privātā biznesa jomā, bet valsts struktūrā, kur savas zināšanas iespējams ieguldīt cilvēku drošības nodrošināšanā.

Deviņdesmito gadu sākumā Valsts policijā pastāvēja problēmas ar valsts valodas pārzināšanu – daļa darbinieku nezināja latviešu valodu. Jāatzīmē, ka šobrīd problēma ar valsts valodas zināšanām policijā ir atrisināta, taču ikdienas darbā saskaramies ar jaunu problēmu – trūkst darbinieku ar labām angļu, vācu, franču valodas zināšanām. Svešvalodu zināšanas nepieciešamas gan dežūrdaļās, gan ielu patruļu darbiniekiem saskarsmē ar ārvalstu tūristiem, kā arī jaunajiem sadarbības projektiem ar Eiropas Savienības valstīm un to tiesībsargājošajām struktūrām. Sadarbība ar Eiropas valstīm pastiprinās. Šī gada 31. oktobrī Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs un Eiropola direktors parakstīja līgumu par sadarbību, līdz ar to Eiropola nacionālais birojs ir sācis aktīvu darbību. Policijas spēja operatīvi sadarboties ar citu valstu kolēģiem ir īpaši nozīmīga, tā kā noziedzībai robežas neeksistē. Arī policijai jāspēj operatīvi reaģēt neraugoties uz robežām un attālumu.

Virkne nozīmīgu projektu materiāltehniskā nodrošinājuma un izglītības projektu jomā VP realizēti PHARE projektu ietvaros. Viens no projektiem saistīts ar Valsts policijas skolas reorganizāciju, cits – ar VP analītisko spēju palielināšanu, ļaujot vairāk spēkus veltīt tieši plānotu noziegumu novēršanai.

Uzticība savai policijai

Nozīmīgākais faktors policijas darbā ir sabiedrības uzticība. Pēdējo gadu laikā sabiedrības uzticība policijai ir augusi. Tas redzams gan sabiedriskās domas aptaujās, gan ikdienas darbā. Policija saņem aizvien vairāk iesniegumu par noziedzīgiem nodarījumiem ar nelielu mantisko zaudējumu – cilvēki tic, ka neraugoties uz nelielajiem materiālajiem zaudējumiem policija šo lietu izmeklēs. Patīkami, ka pirms pieciem gadiem iedibinātās policijas dienas Latvijas skolās, kuru laikā policijas darbinieki ar skolēniem iet rotaļas, spēlē sporta spēles, kopīgi izmeklē izdomātus noziegumus, kļūst aizvien populārākas. Šajos pasākumos policijas darbinieki var runāt ar bērniem viņu valodā. Policijas dienu pasākumus šogad kuplināja Inspektors Bebrs un Inspektors Runcis Rūdis, ar kuriem arī pieaugušie runā smaidot. Valsts policijas aktivitātes darbā ar bērniem turpinās – līdzi ņemot speciālu Valsts policijas izstrādātu bērnu drošības programmu gan latviešu, gan krievu valodā, policijas darbinieki sāk apmeklēt arī pirmskolas vecuma mācību iestādes.

Bez sabiedrības atbalsta Valsts policija nevar pilnvērtīgi nodrošināt sabiedrisko kārtību - ir apgrūtināta noziegumu atklāšana un gandrīz nav iespēju novērst plānotu noziedzīgu nodarījumu. Lai arī sabiedrības uzticība Valsts policijai pēdējo 12 gadu laikā palielinājusies, tā nav pietiekama, lai nodrošinātu sekmīgu policijas darbu. Kāpēc policijai ir tik grūti iegūt un noturēt sabiedrības uzticību? Iespējams, atbilde meklējama likumdevēja deleģētajā Valsts policijas darba specifikā, no kuras izriet, ka katru gadu uz aizdomu pamata par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu tiek aizturēti vidēji 25 - 30 tūkstoši cilvēku. Valsts policijas darbinieki aizvien biežāk piemēro nevis naudas sodu, bet brīdinājumu, tomēr katru gadu tiek sastādīti vairāki simti tūkstošu protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem. Rezultātā aptuveni 500 000 reizes gada laikā, pildot likumdevēja uzliktās funkcijas, pie atbildības sauc tieši Valsts policijas darbinieki. Diemžēl, neraugoties uz to, ka policija tikai pilda tai uzliktās funkcijas, nepatika tiek vērsta nevis pret pastāvošo normatīvu, sevi pašu par pārkāpuma izdarīšanu, bet kontroles institūciju - policiju, kas tikai veic pārkāpuma konstatāciju un likumdevēja noteiktā soda piemērošanu.

Protams, ka lielākā daļa administratīvo sodu attiecināma uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tiešām, šodien ar automašīnu braukt ir ļoti grūti. Ceļu infrastruktūra salīdzinot ar 10 un pat 20 gadus senu pagātni ir maz mainījusies, līdz ar to arī ceļu caurlaides spēja palikusi iepriekšējā līmenī. Savukārt reģistrēto transporta līdzekļu skaits ir vairāk nekā dubultojies – 1994. gadā Latvijā bija reģistrētas 336 000 automašīnas, savukārt šogad jau ir reģistrētas 814 000 automašīnas. Šādos apstākļos, kad nav iespējama kardināla ceļu tīkla caurlaides spējas paaugstināšana, neizbēgami ir satiksmes sastrēgumi, palielināts ceļu satiksmes negadījumu skaits. Satiksmes ritms ir krietni straujāks nekā deviņdesmito gadu sākumā. Šādos apstākļos liela nozīme ir informatīvām izglītojošām kampaņām par satiksmes drošību un autovadītāju savstarpējo toleranci.

Pirms dažiem gadiem Valsts policijas vadība izvirzīja tēzi, ka valsts policijas reitingam jābūt augstākam nekā baznīcai. Zinu, ka, ņemot vērā visus apstākļus, šāds uzticības reitings ir grūti sasniedzams. Tomēr ceru, ka Valsts policijas paveiktais neatkarības gados, darbs šodien un jaunu perspektīvu darbinieku ienākšana Valsts policijas kolektīvā, laika gaitā ļaus mums sasniegt nemainīgi augstu sabiedrības uzticības līmeni.

Nobeigumā vēlos apsveikt visus policijas darbiniekus 85. Valsts policijas gadadienā un pateikties katram Valsts policijas darbiniekam, kas dienu no dienas godprātīgi un ar pilnu atdevi pilda savus dienesta pienākumus. Paldies saku arī pensionētajiem policijas darbiniekiem, kas ilgus gadus dienējuši policijā.

Ceru, ka dienests Valsts policijā, kalpojot Latvijas sabiedrībai, ar katru dienu sniedz lielāku prieku darbiniekiem un ikvienam cilvēkam, kurš saskaras ar Latvijas Valsts policijas darbiniekiem.