Foto: Shutterstock
Diskusijas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" ir bijušas asas. Atzinumiem un komentāriem laika bijis maz.

Par daudzām detaļām nav pagūts izdiskutēt un vienoties. Tomēr IZM klātienes tikšanās laikā, 13. februārī, nozare reformām pauda konceptuālu atbalstu. Neskatoties uz dažādām neskaidrībām, ir redzams, ka nozare ir gatava reformām un apzinās, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, tāpēc ir gatava proaktīvi iet līdzi laikam un atbildēt izaicinājumiem.

Tagad lēmums par pārmaiņām ir Ministru Kabineta (MK) rokās. Svarīgi apzināties, ka šī ir ļoti nozīmīga MK izvēle. Vienlaikus šai ir jābūt atbildīgai reformai. Un atbildīga reforma pieprasa domāt vairākus soļus uz priekšu. Gan Pasaules Bankas eksperti, gan statistikas dati norāda uz ilgstošu finansējuma trūkumu nozarē. Nebūtu prātīgi iet tādu pašu ceļu, kā nesen medicīnā – nolemt par pārmaiņām, bet pēc tam nespēt tās nodrošināt ar pienācīgiem resursiem.

Mēs uzticamies katram ministram, ka, atbalstot reformu, tiks pieņemts atbildīgs lēmums un par to MK atcerēsies veidojot nākamo gadu budžetus.

Konceptuālā ziņojuma apstiprināšana būs pamats likumu izmaiņām, kurām jānodrošina pozitīvs grūdiens augstskolu izaugsmei. Pēc apstiprināšanas sagaidām, ka likumu izmaiņu procesā aktīvi un pilnvērtīgi tiks iesaistīti nozares partneri un izrunātas atlikušās detaļas, rezultātā iegūstot juridisku ietvaru, kas veicina visas nozares attīstību.

Apstiprinot konceptuālo ziņojumu, jāsāk kopīgs darbs pie plāna kā pakāpeniski palielināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Pozitīvas iezīmes bija jau redzamas 2020. gada budžetā, tomēr, ilgtermiņa attīstībai, ko sagaida no nozares, nepieciešama ilgāka perspektīva. Plānojot pakāpenisku pieaugumu, var ieviest arī citas nepieciešamās reformas.

Piemēram, doktorantūras un promocijas modeļa maiņu, iniciēt pāreju uz jauno pilna laika akadēmiskā personāla karjeras modeli, iesviest LJZA rosināto 3 pīlāru rezultātorientēto zinātnes bāzes finansējuma modeli u.c. Labs sākums būtu vidējā termiņā vai ilgākais sešos gados sasniegt studiju finansējumu atbilstoši optimālajiem koeficientiem (papildus 70 milj. EUR) un zinātniskās darbības bāzes finansējuma pieaugumu (papildus 40 milj. EUR). Tas iezīmētu pieaugumu vismaz 17 milj. EUR apmērā 2021. gada budžetā un arī turpmākajos gados. Tie ir nepieciešami resursi daudzo konceptuālā ziņojuma mērķu sasniegšanai un tā tālredzīgu izmantošanu būtu janodrošina jaunveidojamajām universitāšu un augstskolu padomēm.

Aicinām pieņemt atbildīgu lēmumu. Nozare Jums uztic savu nākotni!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!