Premjers Aigars Kalvītis presei nesen minēja „Eurostat” pētījumu, saskaņā ar kuru Latvijas iedzīvotāju skaits tuvāko 10 gadu laikā samazināšoties par pusmiljonu, kas nozīmējot, ka sabiedrība nespējot sevi atražot. Pēc viņa vārdiem palielinot bērna piedzimšanas pabalstus valdība veicinātu trīs un vairāk bērnu piedzimšanu ģimenēs.
Premjeram ir taisnība, ka Latvijā ir nepieciešama triju un vairāk bērnu piedzimšana ģimenēs. Demogrāfiem ir formula, ar kuras palīdzību var izrēķināt, ka latviešu skaits dubultotos piecdesmit gadu laikā, ja katrai latvietei piedzimtu 3,5 bērni. Premjeram ir taisnība arī tad, kad viņš saka, ka bērniem ir jāpiedzimst ģimenēs, jo katram bērnam ir vajadzīgs tēvs, kas ir spējīgs uzņemties atbildību par bērna radīšanu un audzināšanu.

Diemžēl Premjera vēlmju piepildīšanās maz cerama, jo valstīs, kur dzimstības uzlabošanai ar naudas pabalstiem ir izdotas milzīgas summas, gaidītie rezultāti nav realizējušies. Iemesls tam ir, ka cilvēki ir vienkārši izvēlējušies neradīt bērnus un basta! Visumā jau katra sieviete grib radīt vismaz vienu bērnu, lai sev pierādītu, ka viņas var. Vīrieši, kas ir varējuši pierādīt, ka viņi var, nereti atbild sacīdami: “A, pierādi tiesā, ka tas ir no manis!” Tāds vīrietis saka, ka bērns ir klapata un aizbrauc uz Somiju līdakas makšķerēt. Tātad, pie paaudžu neatražošanās problēmas vīriešu nevēlēšanās uzņemties atbildību varbūt nodara lielāku postu nekā moderno sieviešu tiekšanās pēc karjeras.

Kas tad būtu darāms?

Ja paskatās uz Premjera solītiem pabalstiem, tad redzams, ka tie visi ir paredzēti laikam kad bērniņš jau ir piedzimis. Bet pirms bērniņa piedzimšanas arī ir laiks. Tas ir laiks, kad prospektīvie vecāki izšķiras par to, vai viņiem būs bērni un cik? Viņu izšķiršanās varētu būt bāzēta uz viņu novērojumiem, vai valstī valda bērnu radīšanai vēlami apstākļi? Vai bērnu radītāji tiek cienīti, atbalstīti un godāti? Ministra Baštika aicinājumam „Delfi” portālā, nebaidīties no ģimenes nodibināšanas bija daudzi interesanti komentāri. Ļoti daudzi no tiem pauda viedokli, ka valstī nevalda bērnu radīšanai vēlama nostāja – drīzāk pretēja. . Zīmīgākais no komentāriem liekas būt: “Nauda nepalīdzēs. Kamēr paši nemainīsim domāšanu, nekas nemainīsies.”

Ja nekas netiek darīts, lai šinī pirms-dzemdēšanas laikā iespaidotu un pierunātu topošos vecākus, ka bērni ir labi viņu pašu dzīvei un absolūti nepieciešami tautai un valstij, tad tā ir garām palaista izdevība. To pat varētu saukt par nolaidību, jo šinī laikā dažāda veida hedonisti pārliecina prospektīvos vecākus, ka bērni ir klapata, kas traucē viņu tiesības uz pašapmierināšanās baudu Premjeram un viņa valdībai ir pienākums spert soļus lai šo trūkumu novērstu. Un tas ir jādara steidzīgi! Kas to darbu varētu veikt? Pieredze rāda, ka to nevar darīt valsts iestādes, jo tām ir tendence savu enerģiju iztērēt birokrātisku lietu kārtošanā. Te ir vajadzīgi cilvēki, kas iet pie tautas un runā uz to tieši. Šī darba darīšanai un visu pasākumu koordinēšanai ir nepieciešama privāta bezpeļņas organizācija ar vienīgo uzdevumu risināt dzimstības veicināšanas problēmas.

Organizācijai ir jābūt privātai, lai garantētu tās neatkarību no valdību nestabilitātes. Finansējumam šādai organizācijai un tās darbībai, ir jānāk no valsts, jo sabiedrības pašatražošanās spēju pacelšana ir šīs valdības prioritāte. Tā to publiski deklarēja Premjers Aigars Kalvītis un to visiem dzirdot apstiprināja ministri Dagnija Staķe un Ainārs Baštiks. Vīrs un vārds?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit