Foto: Privātais arhīvs
Attīstoties tehnoloģijām un mainoties iepirkšanas paradumiem, Eiropas Savienībā (ES) ir vērojama strauja elektroniskās komercijas attīstība un uzplaukums. Elektroniskā komercija jeb e-komercija ir preču un pakalpojumu tirdzniecība, izmantojot elektroniskos sakarus. Arvien vairāk pircēju izvēlas iepirkties tiešsaitē jeb interneta vidē, kas attiecīgi padara tirdzniecību internetā par vienu no populārākajām un strauji augošām e-komercijas nozarēm.

Augot iepirkšanās popularitātei internetā, ir aktuāls jautājums ne tikai par drošu vidi pircējiem, bet arī par godīgas konkurences apstākļu radīšanu uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas vietas. Līdz šim ES dalībvalstu uzņēmumi, kas darbojas e-komercijas tirgū, bija nelabvēlīgākā situācijā kā trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmumi, kuri, bieži vien nepildot nodokļu saistības, ES teritorijā piegādāja preces vai sniedza pakalpojumus pircējiem bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

2021. gada 1. jūlijā Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, stājās spēkā jauni PVN noteikumi pārrobežu e-komercijas darījumiem. Regulējums ir vienādi piemērojams visās ES dalībvalstīs. Izvērtējot pusgada rezultātus kopš jaunā regulējuma spēkā stāšanās, var secināt, ka PVN e-komercijas noteikumi veiksmīgi darbojas praksē Latvijā, un to priekšrocības ir novērtētas no uzņēmēju puses. Ar jaunajiem noteikumiem ir vienkāršoti ar PVN nomaksu saistītie pienākumi pārrobežu e-komercijas darījumos. Tagad gan ES dalībvalstu uzņēmumi, gan trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmumi, kas darbojas e-komercijas tirgū, PVN maksāšanas nolūkam var reģistrēties vienā ES dalībvalstī, uzskaitot un nomaksājot šajā dalībvalstī PVN par visu atbilstīgo preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu pircējiem – fiziskām personām un juridiskām personām, kas nav PVN maksātāji un kuri atrodas citās ES dalībvalstīs. Lai to izdarītu, uzņēmumam ir jāreģistrējas īpaša PVN režīma izmantošanai.

Pašlaik ES līmenī pastāv četri īpaši PVN režīmi: Savienības režīms, ārpussavienības režīms, importa režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai un importa režīms personām, kas uzrāda preces muitas iestādei. Jāatzīmē, ka visu minēto īpašo PVN režīmu izmantošana ir brīvprātīga, tomēr, tos piemērojot, ir jāievēro zināmi noteikumi. Ar reģistrācijas kārtību katram no minētajiem īpašajiem PVN režīmiem var iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā, sadaļā "PVN īpašais režīms OSS/IOSS".

Latvijas uzņēmumi, kas veic pārrobežu e-komercijas darījumus ES teritorijā, kā piemērotāku ir atzinuši īpašu PVN režīmu – Savienības režīmu. Minētā režīma izmantošanai var reģistrēties, ja uzņēmums citās ES dalībvalstīs sniedz pakalpojumus fiziskām personām un juridiskām personām, kas nav PVN maksātāji (piemēram, tādus kā transportlīdzekļu noma, izmitināšanas pakalpojumi), vai veic preču tālpārdošanu ES teritorijā. Savienības režīma ietvaros var deklarēt jebkura veida preču piegādes preču tālpārdošanas darījumos neatkarīgi no preces vērtības, tostarp darījumus ar akcīzes precēm. Akcīzes preču piegāde preču tālpārdošanas darījumā ir pieļaujama, ievērojot akcīzes preču aprites noteikumus Latvijā.

Savukārt, ja Latvijas uzņēmumi pārdod no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām (Ķīnas, ASV, Apvienotās Karalistes) importētas preces, izmantojot savu tiešsaites veikalu, tad tie var reģistrēties importa režīmam no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai jeb IOSS (Import One Stop Shop) režīmam. IOSS režīmu var izmantot arī interneta platformas. IOSS režīma darbības joma ir ierobežota, to attiecinot tikai uz tādiem importētu preču sūtījumiem, ja preču sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 eiro, un tās nav akcīzes preces (alkohols, tabaka un tabakas izstrādājumi). Lai pārdošanu uzskatītu par importētu preču tālpārdošanu un piemērotu IOSS režīmu, precēm jābūt fiziski nosūtītām no trešās valsts vai trešās teritorijas.

Jāatgādina, ka no 2021. gada 1. jūlija visām komerciālajām precēm, ko importē no trešās valsts vai trešās teritorijas, ir piemērojams PVN neatkarīgi no to vērtības. Tādēļ būtiski atzīmēt to, ka, izmantojot IOSS režīmu, uzņēmums nodrošina pārredzamu darījumu pircējam, kas tiešsaites pirkuma laikā maksā cenu, kurā iekļauts PVN, un preču sūtījuma importa brīdī nevajadzētu rasties papildu izmaksām. Lai muitas iestāde varētu identificēt šādus preču sūtījumus importēšanas laikā, vēlākais importa deklarācijas iesniegšanas laikā, muitai ir jābūt elektroniski pieejamam derīgam pārdevēja IOSS PVN identifikācijas numuram, kuru tas norāda muitas deklarācijā un dara zināmu kurjerdienestiem. IOSS PVN identifikācijas numurs kalpo par pierādījumu muitas iestādei, ka PVN par attiecīgu importētu preču sūtījumu ir samaksāts pirkuma brīdī, un uzņēmums to deklarēs un iemaksās budžetā saskaņā ar IOSS režīmu.

Diemžēl prakse rāda, ka ne visi uzņēmumi, kuri izvēlējās deklarēt PVN par importētu preču tālpārdošanas darījumiem saskaņā ar IOSS režīmu, stingri ievēro nosacījumus īpašā PVN režīma piemērošanai, īpaši attiecībā uz IOSS PVN identifikācijas numura norādīšanu muitas deklarācijā, kuru iesniedz saistībā ar konkrētu importētu preču sūtījumu. Ja pārdevējs nav norādījis IOSS PVN identifikācijas numuru muitas deklarācijā, kā to paredz īpašā PVN režīma nosacījumi, muitas iestāde importētu preču sūtījumam piemēro PVN saskaņā ar vispārējo kārtību, jo muitas iestādes rīcībā nav informācijas, ka pircējs PVN ir samaksājis kā daļu no pirkuma cenas pirkuma brīdī. Šādā situācijā pircējam jāveic importētu preču sūtījuma atmuitošana VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, elektroniski aizpildot un iesniedzot importa muitas deklarāciju un veicot aprēķinātā PVN samaksu tiešsaistē, un jāvēršas pie uzņēmuma, kurā iegādātas preces, vai interneta platfromas, ja preces iegādātas ar platformas starpniecību, ar prasību atgriezt pirkuma brīdī samaksāto PVN. VID mājaslapā ir pieejams interaktīvs materiāls, kā noformēt un iesniegt muitas deklarāciju sūtījumiem.

Palielinoties pārrobežu e-komercijas darījumu skaitam, situācijas, kad pircējiem var nākties dubultā samaksāt PVN par importētu preču sūtījumu, var radīt neapmierinātību pircēju vidū. Minētā problēma ir apzināta, un pašlaik ES līmenī notiek darbs pie situācijas detalizētas izpētes un risinājumu veidošanas, lai IOSS režīma īpašie nosacījumi būtu abpusēji labvēlīgi gan uzņēmumiem, kas darbojas e-komercijas tirgū un izvēlējās reģistrēties īpašajam PVN režīmam, gan pircējiem, kas izvēlējās iegādāties preces pie šiem uzņēmumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!