Izmaiņas skārušas arī azartspēļu nozari. Kopš marta beigām slēgtas gan fiziskās spēļu zāles, gan interaktīvās, tiesa, ir viens izņēmums – valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto". Tā arī Covid-19 režīmā piedāvā interaktīvās azartspēļu izklaides. Savdabīgi ir tas, ka ārkārtas situācijas laikā azartspēles ir atļautas vienīgi ar nosacījumu, ka ieņēmumi krīt valsts uzņēmuma maciņā, bet privāto uzņēmumu aktivitātēm noteikts absolūts moratorijs.
Azartspēles ir mītiem un stereotipiem apvīta nozare. Viena sabiedrības daļa to uztver kā iespēju dažādot izklaidi, cita to uztver tikai negatīvi. Tomēr likumdevējs nav lēmis par šīs izklaides aizliegumu un Latvijā pastāv legāla interaktīvo azartspēļu nozare, ko veido licencēti spēļu operatori. Tātad likumdevējs nenosoda šo izklaides veidu un neaizliedz. Tieši otrādi, valsts ir nodrošinājusi, ka tai ir monopols uz tādiem azartspēļu veidiem kā izlozes un loterijas. Azartspēļu un izložu likums noteic, ka arī ārpus ārkārtas stāvokļa perioda valsts mēroga izlozes organizē tikai un vienīgi valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto", kurā visas kapitāla daļas pieder valstij. Arī interaktīvo izložu organizēšana ir atļauta tikai "Latvijas Loto". Tādējādi izložu un interaktīvo izložu organizēšanas tiesības Latvijā ir ekskluzīvi piešķirtas nacionālajam uzņēmumam – "Latvijas Loto", bet tā konkurentiem ir liegtas tiesības piedāvāt konkurējošus pakalpojumus azartspēļu izklaides jomā.
Līdz ar neseno likumdevēja lēmumu valsts monopols faktiski tika paplašināts uz visu azartspēļu nozari. Proti, šā gada 20. marta Saeimas ārkārtas sēdē tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Šī likuma 9. pants uzlika Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai par pienākumu apturēt visu licencēto interaktīvo azartspēļu organizēšanu Latvijā. Tomēr likums neapturēja to izložu, loteriju un interaktīvo izložu organizēšanu, kuru organizēšanas tiesības valsts mērogā ekskluzīvi pieder valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Loto". Publiskajā retorikā tiek bieži runāts par to, ka mīkstināšana nenotiks strauji un daudzi ierobežojumi paliks spēkā vēl ilgāku laiku. Cik ilgi azartspēļu industrijas privātie dalībnieki spēs gaidīt dienu, kad viņiem būs atkal atļauts konkurēt ar "Latvijas Loto"?
Šāds lēmums rada nepamatotas priekšrocības valsts monopolistam "Latvijas Loto" un kropļo konkurenci starp azartspēļu organizētājiem. Tātad valsts atbalsta sev piederošu uzņēmumu, bet tā konkurentiem piemēro uzņēmējdarbības moratoriju. Šāda valsts rīcība vērtējama kā nepamatotu priekšrocību piešķiršana vienam konkrētam uzņēmumam, un tā turklāt nonāk pretrunā gan ar Latvijas, gan Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuru darbība nemaz nav apturēta.
Pirmkārt, Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. pants nosaka, ka attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam dalībvalstis piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, dalībvalstis nedrīkst ievest jaunus vai uzturēt spēkā iepriekš ievestos pasākumus, kas ir pretrunā ES tiesību normām, tostarp godīgas konkurences principam. Interpretējot šo normu, Eiropas Savienības Tiesa ir stingri noteikusi, ka valsts monopola izveidošana vai saglabāšana jau var būt Eiropas tiesību pārkāpums, ja tas neizbēgami izraisa citu noteikumu, īpaši konkurences normu, pārkāpumu. Piemēram, pārkāpums bija atzīts lietā, kur valsts bez objektīva pamatojuma paplašināja monopolu uz citiem tirgiem. Tāpat par pārkāpumu atzīta valsts rīcība, bez pamatojuma liedzot privātajiem uzņēmējiem konkurēt ar valsts uzņēmumu. Secināms, ka bez objektīva un pārliecinoša pamatojuma nav tiesiski iespējams izveidot vai paplašināt jau esoša monopola tvērumu. Šajā gadījumā savukārt objektīvs pamatojums tam, kādēļ azartspēles, ko organizē privātie uzņēmumi, ir aizliegtas, kamēr valsts uzņēmums turpina veikt uzņēmējdarbību, nav saredzams.
Otrkārt, ir konstatējams arī Konkurences likuma 14.1 panta pirmās daļas pārkāpums. Šī ir jaunā norma, kura stājās spēkā vien šī gada janvārī. Normas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus neatkarīgi no uzņēmumu piederības. Attiecīgi publiskai personai jānodrošina godīgi un vienlīdzīgi konkurences apstākļi, neradot savām kapitālsabiedrībām nepamatotas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar privātajiem uzņēmumiem.
Tādēļ Konkurences likums aizliedz valstij ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Likums min vairākus piemērus, kuri visi, šķiet, īstenojas situācijā ar azartspēļu nozari.
Konkurences likuma 14.1 panta pirmās daļas 1. punkts aizliedz diskriminēt uzņēmumus, radot tiem atšķirīgus konkurences apstākļus. Privātā sektora konkurenti nedrīkst tikt pakļauti stingrākam vai nelabvēlīgākam regulējumam nekā publiskās personas kapitālsabiedrības vai publiskās personas saimnieciskā darbība. Konkurences neitralitātes principi paredz, ka visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to piederības ir jānodrošina un jāpiemēro vienāds regulējums, savukārt piederība publiskai personai nedrīkst radīt priekšrocības publisku personu kapitālsabiedrībām. Šajā situācijā gan redzams, ka valstij piederoša akciju sabiedrība turpina kāpināt apgrozījumu, kamēr privātajiem uzņēmumiem ir apturētas licences.
Konkurences likuma 14.1 panta pirmās daļas 2. punkts aizliedz radīt priekšrocības tām sabiedrībām, kurās valstij ir tieša vai netieša līdzdalība. Tas nozīmē, ka, pieņemot jaunus likumus vai piemērojot esošos, jānodrošina, ka netiek deformēta godīga un vienlīdzīga konkurence, radot nepamatotas priekšrocības publisko personu kapitālsabiedrībām pret privātajiem komersantiem. Valdība nav pamatojusi, kādēļ privāto uzņēmēju pakalpojumi ir aizliedzami pretstatā "Latvijas Loto" pakalpojumiem.
Konkurences likuma 14.1 panta pirmās daļas 3. punkts nosoda darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū. Privātajiem azartspēļu organizētājiem atšķirībā no "Latvijas Loto" ir liegtas tiesības piedāvāt savus pakalpojumus tirgū. Savukārt izmaksas šajā periodā nepazūd. Ja ierobežojuma piemērošana tiks pagarināta vēl uz vairākām nedēļām, iespējams, mēnešiem, vismaz daļa no uzņēmumiem būs spiesta pārtraukt darbību, nespējot segt izmaksas. Jo garāks periods, kura ietvaros patērētājs var spēlēt tikai "Latvijas Loto" organizētās azartspēles, jo lielāka iespēja, ka arī pēc ierobežojumu atcelšanas viņš turpinās izmantot "Latvijas Loto" pakalpojumus.
Monopolista "Latvijas Loto" apgrozījums 2019. gadā bija 48 miljoni eiro, kamēr visu interaktīvo azartspēļu operatoru kopējais apgrozījums 2019. gadā bija aptuveni 42 miljoni eiro. Noteiktā ierobežojuma rezultātā "Latvijas Loto" pakalpojumus sāks izmantot aizvien vairāk personu, kuras iepriekš izmantoja citu interaktīvo azartspēļu organizētāju sniegtos pakalpojumus. Turklāt, lai gan "Latvijas Loto" izņēmuma kārtā jau ilgāku laiku ir atļauta, piemēram, reklāma, kas ir liegta citiem Latvijā licencētiem interaktīvo azartspēļu operatoriem, tagad, kad "Latvijas Loto" ir kļuvis par valstī vienīgo licencēto operatoru, varam vērot, ka ir pieaudzis arī tā reklāmas apjoms. Tādējādi deputātu balsojuma rezultātā tiek nostiprināts "Latvijas Loto" stāvoklis tirgū attiecībā pret citiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem, kropļojot konkurenci un tā pakalpojumiem piesaistot aizvien vairāk personu.
Nenoliedzami, arī šobrīd "Latvijas Loto" ir alternatīvas. Azartspēles attālinātā režīmā piedāvā ārvalstu uzņēmumi, kuri nemaksā nodokļus Latvijas budžetā. Alternatīvas vienmēr piedāvā arī neuzraudzīti, nelicencēti un, būsim atklāti, nelegāli biznesi. Vai tiešām valdības mērķis bija pārorientēt naudas plūsmu uz ārzemēm vai palīdzēt pelēkajam tirgum uzplaukst?
Likumdevējs, pieņemot likumu un piešķirot atbalstu "Latvijas Loto", ir norādījis, ka tā mērķis ir aizsargāt sabiedrību no pārmērīgiem tēriņiem. Tomēr atbalsta piešķiršana "Latvijas Loto" nav piemērota šāda mērķa sasniegšanai, jo personām, kurām ir problēmas ar azartspēļu spēlēšanu, aizvien ir iespējams savus naudas līdzekļus izšķērdēt, piedaloties "Latvijas Loto" organizētajās izlozēs, loterijās un interaktīvajās azartspēlēs. Turklāt atšķirībā no interaktīvajām azartspēlēm personām nav iespējams pašatteikties no loteriju un izložu spēlēšanas, tas ir, personām nav iespējams liegt sev piekļuvi un pasargāt sevi no šīm azartspēlēm, ja to spēlēšana ir kļuvusi nekontrolējama.
Atbalsta piešķiršana "Latvijas Loto" nav piemērota sabiedrības labklājības aizsardzībai arī tādēļ, ka šāda atbalsta rezultātā daļa spēlētāju tiek novirzīta uz nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu, kurā personas tiek pakļautas nedrošai, neuzraudzītai un nekontrolētai videi. Turklāt šādā vidē pastāv īpaši augsts risks, ka personas var tikt apkrāptas vai, izmantojot pārmērīgas un maldinošas reklāmas vai akcijas, ierautas azartspēļu atkarībā. Tāpat nelegālais azartspēļu tirgus tiek saistīts ar organizēto noziedzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī nodokļu nemaksāšanu.
Līdz ar to ir apšaubāmi likumdevēju apgalvojumi, ka ierobežojumi citiem azartspēļu operatoriem tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības aizsardzību. Šo ierobežojumu rezultātā sabiedrība netiek pasargāta. Tieši otrādi – sabiedrība tiek pakļauta vēl lielākiem riskiem, kas saistīti ar nelegālo azartspēļu tirgu un "Latvijas Loto" pakalpojumiem, no kuru izmantošanas nav iespējams atteikties, ja ir radusies atkarība.
Tādējādi ar likumdevēja pārsteidzīgajiem un nepārdomātajiem lēmumiem tiek grauts vienīgais efektīvais līdzeklis cīņai pret nelegālo azartspēļu tirgu – pieejams, stingri regulēts un uz atbildīgu spēli vērsts nacionālais azartspēļu tirgus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
