Jūlija Pastušenko: Indija kā eksporta tirgus vai neizmantoto iespēju zeme?
Foto: Reuters/Scanpix

Sadarbības ar Indiju ziņā Eiropai un Latvijai šis varētu būt nozīmīgs gads. Pirmkārt, sagaidāms, ka drīzumā tiks parakstīta Latvijas un Indijas valdību vienošanās par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem. Tas varētu veicināt Latvijas eksportu uz Indiju un pozitīvi ietekmēt investīcijas abās valstīs, ņemot vērā, ka ar līguma stāšanos spēkā tiks panākts stabilāks nodokļu maksāšanas režīms.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otrs svarīgs notikums Eiropas Savienības (ES) mērogā būtu brīvās tirdzniecības līguma parakstīšana starp ES un Indiju, kas, iespējams, arī varētu notikt šogad, jo abu pušu ilggadīgās sarunas nonākušas fināla stadijā. Līguma mērķis ir abpusēja preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācija un cīņa ar esošajām un iespējamajām topošajām ne-tirdzniecības barjerām abpusējā sadarbībā. Jāpiebilst, ka Indijas pusē daudzi šī līguma noslēgšanu vērtē piesardzīgi, jo pastāv bažas, ka tas varētu negatīvi ietekmēt šīs valsts uzņēmēju konkurētspēju un apdraudēt nodarbinātības iespējas Indijas iedzīvotājiem un to labklājību. Savukārt Eiropas uzņēmēji uz šo iniciatīvu skatās visnotaļ pozitīvi, cerot, ka tiks uzlabotas abu valstu sadarbības perspektīvas.

Lai arī Indija ir uzsākusi ekonomisko reformu procesu un pakāpeniski integrējas globālajā ekonomikā (Indija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts), tomēr likumdošanas vide un tirdzniecības režīms joprojām paliek ierobežojošs ārvalstu kompānijām. Pēdējos gados šajā virzienā ir panākts progress, un Indijas tirgus ir kļuvis atvērtāks, par ko liecina importa apjomu pieaugums (piemēram, salīdzinot ar citām BRIC valstīm).

1. attēls. Attiecība starp importu un IKP BRIC valstīs (%)

Avots: Pasaules Banka

Papildus augstajām tarifu barjerām Eiropas Komisija identificējusi virkni ne-tarifu šķēršļu -kvantitatīvie ierobežojumi, importa licencēšana, sertifikācijas nepieciešamība daudziem produktiem, kā arī sarežģītas un garas muitas procedūras. Pastāv problēmas arī attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

Par to, ar kādām grūtībām bieži saskaras ārvalstu uzņēmumi, liecina fakts, ka Indija atrodas 132. vietā valstu sarakstā, kuras Pasaules Banka analizē pēc uzņēmējdarbības veikšanas draudzīguma pakāpes. Šajā reitingā Indija atpaliek ne tikai no attīstītajām pasaules valstīm, bet arī no Ķīnas (91. vieta) un citām BRIC valstīm. Tik zema Indijas pozīcija liecina par to, ka strukturālo reformu process šajā valstī notiek lēni.

2. attēls. BRIC valstu reitings Pasaules Bankas uzņēmējdarbības veikšanai draudzīgo valstu sarakstā

Avots: Pasaules Banka

Un tomēr, neskatoties uz visiem šķēršļiem, 2012. gadā Indija bija astotā nozīmīgākā ES tirdzniecības sadarbības partnervalsts (2.6% ES eksporta notiek ar Indiju).

Latvijas gadījumā, lai arī Indijas īpatsvars kopējā eksportā joprojām ir ļoti mazs (0.5% 2012. gadā), tomēr eksporta apjomi no Latvijas uz Indiju pēdējo gadu laikā pieauguši. Pārsvarā mēs eksportējam metālus un to izstrādājumus (84% Latvijas eksporta uz Indiju), kas atšķiras no tā, ko eksportē ES (pārsvarā - mašīnas un iekārtas un rūpniecības preces). Mūsu eksportā tikai ļoti nelielu daļu aizņem preces ar augstu pievienoto vērtību (apmēram 4% no kopējā eksporta, instrumenti un transporta līdzekļi).

3. attēls. Latvijas un ES eksports uz Indiju (miljardos eiro)

Avots: Eurostat

4. attēls. Latvijas eksports uz Indiju - galvenās preču grupas (īpatsvars no kopējā) 

Avots: CSP

Kāpēc pieaug interese par Indiju un kādas sadarbības iespējas tā varētu sniegt?

Ar vairāk nekā 1,2 miljardiem iedzīvotāju Indija ir otra visapdzīvotākā valsts pasaulē pēc Ķīnas un trešā lielākā Āzijas valsts (pēc Ķīnas un Japānas) pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) lieluma. Kopš tā ir uzsākusi liberalizācijas un globalizācijas politiku 20. gadsimta 90. gadu sākumā, Indijas ekonomika piedzīvo augšupeju. Pat nesenās pasaules krīzes laikā Indijas IKP izaugsmes temps saruka tikai nedaudz (tika sasniegts 6.7% IKP kāpums 2008.-2009. gadā pretstatā 9% potenciālajai izaugsmei).

Ap 2030. gadu Indija varētu kļūt par trešo lielāko pasaules valsti. Papildus priekšrocībām, kas piemīt arī Ķīnai (kupls iedzīvotāju skaits, pieaugošais vidējās klases īpatsvars), Indijai ir vēl daži plusi, proti, ievērojams privāto uzņēmēju klases īpatsvars, demokrātiskas iekārtas principu ievērošana valstī un labvēlīga demogrāfiskā dinamika. Indija ir trešā visatraktīvākā vieta ārvalstu investīcijām (pēc ANO vērtējuma "World Investmnet Report", 2012), un liela daļa pasaules kapitāla nonāk tieši Indijā. Investīcijas (līdztekus privātajam pieprasījumam) ir viens no galvenajiem Indijas izaugsmes un progresa virzītājspēkiem.

Jāpiebilst, ka globālās krīzes iespaidā investīciju plūsmas saruka arī Indijas virzienā, un atkopšanās notika lēni (sk. 5. attēlu) strukturālo reformu trūkuma un zemās investoru konfidences dēļ. Investīciju atkopšanos traucēja arī bažas par augsto tekošā konta deficītu un inflāciju, kā arī dažu svarīgu investīciju projektu apstiprināšanas novilcināšana tajā laikā. Taču pamazām situācija uzlabojas, un pašlaik Indija atkal figurē starp visatraktīvākajām valstīm ārvalstu investīciju piesaistes ziņā.

5. attēls. Ārvalstu tiešu investīciju ieplūdes BRIC valstīs (% no IKP)

Avots: Pasaules Banka

Investori kā priekšrocības atzīmē Indijas lēto un kvalificēto darbaspēku, cenu konkurētspēju un attīstītu rūpniecības nozari: 2012. gadā 71% investīciju, kas veiktas Indijā, ieplūdušas tieši rūpnieciskās ražošanas sektorā.

Saskaņā ar Ernst&Young apsekojumu 50% investoru ir pārliecināti, ka vispievilcīgākā Indijas tirgus īpašība ir tās iekšējā tirgus potenciāls, kas izpaužas vidējās klases iedzīvotāju slāņa pieaugumā. Pēc speciālistu novērtējuma, tuvāko 15-20 gadu laikā Indijas vidējās klases iedzīvotāju skaits varētu pieaugt līdz 400 miljoniem cilvēku (ap 40% iedzīvotāju), tādējādi privātā pieprasījuma loma ekonomikas attīstībā arvien vairāk nostiprināsies, padarot Indiju ļoti pievilcīgu ārvalstu biznesam un investīcijām.

6. attēls. Indijas iedzīvotāju skaits (miljonos)

Avots: SVF

7. attēls Indijas IKP (miljardi rūpiju)

Avots: SVF

Vēl viena priekšrocība ir Indijas jaunais, izglītotais un joprojām lētais darbaspēks, kas nemitīgi pieaug skaita un kvalitātes ziņā (piemēram, 2011. fiskālajā gadā Indijā bija 4 miljoni absolventu). Pateicoties Indijas valdības īstenotajām programmām izglītības jomā, kas paredz palielināt izglītības iestāžu skaitu valstī un popularizēt profesionālās izglītības sistēmu, nākotnē tiek prognozēts kvalificētā darbaspēka pieaugums.

8. attēls. Indijas iedzīvotāju īpatsvars darbspējīgajā vecumā (% no kopējā)

Avots: ANO

Indijas sektori ar vislielāko potenciālu

Ņemot vērā Indijas tautsaimniecības īpatnības, ir dažas sfēras, kuru nākotnes attīstības perspektīvas ASV valdība ir identificējusi kā īpaši labvēlīgas. Iespējams, dažas no tām varētu potenciāli būt interesantas arī Latvijas uzņēmējiem.

Pirmkārt, milzīgs nākotnes attīstības potenciāls ir veselības aprūpes un medicīnisko iekārtu sektoram un ar to saistītajiem apakšsektoriem. Saskaņā ar Starptautiskās veselības organizācijas datiem Indija ir valsts ar augstu slimību slogu. Tajā pat laikā tur ir vērojams būtisks medicīnas infrastruktūras deficīts, kas savukārt nozīmē plašas iespējas veselības aprūpes sektora un ar to saistīto apakšsektoru attīstībai jau tuvākajos gados.

Pēc Ernst&Young novērtējuma, šī sektora izaugsmes pieauguma temps tuvākajos gados vismaz 1.5-2 reizes pārsniegs IKP izaugsmes tempus. Viens no svarīgākajiem tik straujas attīstības virzītājspēkiem ir pieaugošais vidējās klases slānis Indijā, kā rezultātā ne tikai palielinās summas, ko atvēl veselības aprūpei, bet mainās arī indiešu skatījums uz medicīnu kā tādu. Ja agrāk medicīnas uzdevums bija tikai ārstēt, tad pakāpeniski palielinās profilakses un veselības veicinošo pasākumu popularitāte un nozīmīgums Indijas sabiedrības acīs. Svarīgu lomu nākotnes tendenču veidošanā spēlē arī iedzīvotāju pakāpeniskā novecošanās: lai arī šī nav tik akūta problēma, kā, piemēram, Eiropas valstīs, tomēr nākotnē arī Indijā pieaugs vecāku iedzīvotāju skaits un attiecīgi palielināsies pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem. Tāpat, pēc analītiķu novērtējumiem, turpinās augt pieprasījums pēc medicīnas iekārtām. Svarīgi, ka ap 70% no medicīnas iekārtām privātajās klīnikās tiek importētas, īpaši kopš Indijas importa tarifi šai preču kategorijai tika samazināti, panākot to harmonizāciju ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas normām.

Vēl viens apakšsegments, kuram speciālisti redz labu potenciālu, ir diagnostikas iekārtu, reaģentu un portatīvo diagnostikas iekārtu eksports uz Indiju. Tiek prognozēts ievērojams pieprasījuma pieaugums, piemēram, pēc asins spiediena mērīšanas un cukura līmeņa asinīs noteikšanas iekārtām (Indijā ir ap 45 miljoniem diabētiķu).

Sakarā ar straujo medicīnas pakalpojumu attīstību arī kompānijas, kas specializējas informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādāšanā slimnīcām un ārstiem, varētu būt ieinteresētas sadarbībā ar Indiju.

Sfēra ar lielu potenciālu ārvalstu kompānijām ir apkārtējās vides aizsardzība. Tas saistīts ar apkārtējās vides piesārņošanas apkarošanu (pašreiz Indija ir viena no valstīm ar vislielākajām siltumnīcas gāzes emisijām pasaulē). Ņemot vērā Indijas valdības ieinteresētību situācijas uzlabošanā, kā arī faktu, ka šajā sektorā liela loma ir divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem, kuri paredz noteiktu ekoloģijas normu ievērošanu, strauji aug pieprasījums pēc ierīcēm, kas kontrolē piesārņojuma līmeni (tirgus aug par 10-12% gadā). Savukārt tās iekārtas, ko saražo uz vietas, parasti ir zemas kvalitātes, līdz ar to ap 40% pieprasījuma tiek apmierināts ar importu. Uzņēmumi, kas veic investīcijas Indijas ražotnēs, pieprasa starptautiskajiem standartiem atbilstošu piesārņojuma mērīšanas iekārtu izmantošanu.

Nozares speciālistu prognozes rāda, ka nākotnē arvien lielākā mērā pieprasījums pēc ar apkārtējo vides aizsardzību saistītajām iekārtām tiks apmierināts ar importu, un skars arī tādus apakšsegmentus kā bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas, ūdens pārstrādes tehnoloģijas, dažāda veida iekārtas atjaunojamās enerģijas ražošanai (vēja, saules, biomasas un citu enerģijas veidu ražošana). Piemēram, Indijas valdība ir iecerējusi līdz 2017. gadam par 50% palielināt atjaunojamās enerģijas kapacitāti, kas potenciāli nozīmē milzīgas iespējas arī ārvalstu kompānijām, ņemot vērā, ka Indija importē aprīkojumu vēja elektrostacijām (turbīnas, baterijas, vēja enerģijas konvertorus utt.).

Starp citām iespējām var minēt ostu attīstību, kas arī ir viena no Indijas valdības prioritātēm tuvākajai nākotnei. Šajā ziņā potenciāls sadarbībai būtu ne tikai iekārtu imports ostu darbības nodrošināšanai, bet arī kvalificētu ostu darbinieku sagatavošana.

Kas attiecas uz Latvijas tradicionālo eksporta nozari - koksni, arī tajā iezīmējas dažas labvēlīgas tendences, pēdējos gados būtiski mazinoties ne-tarifu barjerām koksnes importam. Ņemot vērā, ka iekšzemes piedāvājums Indijā šajā sektorā ir visnotaļ ierobežots, varētu sagaidīt, ka nākamajos gados importa režīms koksnes preču nozarē varētu kļūt liberālāks, paverot jaunas iespējas.

Atslēgas vārds - piesardzība

Neskatoties uz lielu ilgtermiņa potenciālu, diemžēl patlaban ārvalstu eksportētāji Indijā saskaras ar tādām problēmām kā augsti tarifi, lēns progress ekonomisko reformu jomā, slikta infrastruktūra un vājš telekomunikāciju attīstītības līmenis.

Uzņēmējiem, kuri domā par Indijas tirgus apgūšanu, būtu ne tikai jāapbruņojas ar ļoti lielu pacietību un ļoti uzmanīgi jāveic tirgus izpēte, bet arī jābūt gataviem sastapties ar dažādām kulturālajām un reģionālajām atšķirībām, standartiem un ļoti dažādām attīstības pakāpēm dažādos Indijas reģionos.

Patlaban Indija ir valsts ar lielu nabadzību: ceturtdaļa iedzīvotāju dzīvo ar mazāk nekā 2 ASV dolāriem dienā. Ievērojamas ir reģionālās atšķirības: Indijas bagātākie reģioni attīstības ziņā atgādina dienvidaustrumu Āziju, kamēr nabadzīgākie reģioni - Subsahāras Āfrikas valstis. Šāda nevienlīdzība ir vērojama ne tikai starp dažādām ģeogrāfiskajām teritorijām, bet arī starp dažādiem sabiedrības slāņiem, kā arī pilsētām un lauku teritorijām. Un, lai arī notiek urbanizācija un industrializācija, aptuveni puse nodarbināto strādā lauksaimniecībā, bet divas trešdaļas iedzīvotāju dzīvo laukos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka Indija nav vieglākais eksporta tirgus jebkuram uzņēmumam no Eiropas, tostarp Latvijas, it īpaši maziem un vidējiem. Tai pašā laikā ir uzņēmumi, kuriem izdodas sekmīgi sadarboties ar šo daudzsološo valsti.

Līdzīgi kā Ķīnas gadījumā, ja uzņēmumam trūkst pieredzes darbā ārvalstu tirgos, tam nebūtu ieteicams sākt tieši ar Indiju, tā vietā izvēloties kādu citu valsti, kurā arī būtu labs eksporta potenciāls, bet mazāk sarežģījumu ārvalstu biznesam.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Indija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form