Jurģis Petrošus: 2018. – aviācijas streiku gads. Cēloņi, efekti un prognozes
Foto: AP/Scanpix/LETA

2018. gads ir īpaši nozīmīgs Eiropas aviācijas nozarei, jo tas ieies vēsturē kā viens no streiku bagātākajiem gadiem. Šogad piedzīvots vairāk streiku nekā pēdējos piecos gados kopumā. Notiekošie streiki ietekmējuši vairāk nekā miljona pasažieru ceļojumu un atvaļinājumu plānus. Nonākot situācijā, kad lidojums ir atcelts streika dēļ, pirmā rīcība, ko iedomājamies, ir meklēt vainīgo un likt aviokompānijai uzņemties atbildību. Kompensāciju pieprasījumu uzņēmuma "Skycop" eksperts skaidro, kam būtu jāuzņemas atbildība par streiku radītajām sekām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aviokompāniju apkalpes locekļi un piloti ir apvienojušies arodbiedrībās un streiko, apgalvojot, ka darba apstākļi aviokompānijās ir nelabvēlīgi un pat pazemojoši.

2008. gadā finanšu krīze būtiski ietekmēja gaisa satiksmi, samazinot gan pasažieru, gan lidojumu skaitu, kā rezultātā – arī peļņu. Notiekošās krīzes ietekmē aviosabiedrības samazināja atalgojumu apkalpei, kas šķita samērīgs risinājums konkrētajā situācijā. Pēdējos gados, strauji palielinoties pasažieru skaitam, palielinās arī pilotu un apkalpes locekļu darba apjoms, taču diemžēl tas neatspoguļojas darbinieku algās. Ilgstoša šī jautājuma ignorēšana noveda pie apjomīgiem streikiem, kas parasti ir pēdējais solis visā sarunu procedūrā. Nav gan zināms, vai abas puses nespēja nonākt pie kopsaucēja, vai arī streiki tika izvēlēti kā vieglākais ceļš, lai panāktu vēlamo, taču skaidrs, ka tie ir nopietni ietekmējuši nozari.

Streika sekas parasti ir atkarīgas no laika posma starp tā izziņošanu un realizēšanu. Īrijā pilotiem par streiku ir jāpaziņo septiņas dienas, bet vācu pilotiem – tikai 24 stundas pirms tā uzsākšanas. Nīderlandē piloti par streiku var brīdināt tikai 12 stundas pirms šī notikuma, kas īpaši nelabvēlīgi ietekmē pasažierus.

Nesenākajiem streikiem tika izvēlētas visaizņemtākās dienas, lai būtu pēc iespējas vairāk atceltu lidojumu un nepamierinātu pasažieru. Apkalpes streiki notika ilgākus laika periodus, kā arī bija starptautiski, jo notika vairākās valstīs vienlaikus. Šādi streiki arī pievērš ievērojamu masu mediju uzmanību.

2018. gadā streiki ietekmēja vairāk nekā 1,8 miljonus pasažieru. Aviokompānijas "Lufthansa" streiku dēļ cieta 90 000 pasažieru, "Tap Air Portugal" – 55 000, savukārt "Vueling" – 37 000 pasažieru. Vislielākās sekas izjuta "Air France" un "Ryanair", kuru dēļ tika ietekmēti attiecīgi 1,2 miljonu un 287 000 pasažieru ceļojumu plāni.

"Air France" apkalpes locekļi primāri pieprasīja algas pielikumu 6% apmērā. Pieprasījums tika samazināts uz 5,1% tūlītēju pieaugumu tuvākajos mēnešos, taču prasība līdz šim nav izpildīta, un pastāv iespēja, ka drīzumā sagaidāmi jauni streiki. "Ryanair" vadībai tika iesniegts detalizēts saraksts ar trīs prasībām, kas ietver algas pieaugumu, labāk apmaksātas slimības lapas un vecāku atvaļinājumus, kā arī stabilāku darba grafiku pilotiem un apkalpes locekļiem. "Ryanair" noraidīja prasības, apgalvojot, ka alga ir konkurētspējīga. Reaģējot uz pēdējo streiku septembra beigās, "Ryanair" nolēma slēgt divas bāzes (vienu Vācijā, otru Nīderlandē), atlaižot pilotus un apkalpes locekļus.

Eiropas Savienības streikiem ir milzīga finansiāla ietekme uz aviosabiedrībām. Augusta sākumā tika atklāts, ka "Air France" darbinieku 15 dienas ilgušais streiks – laikā no februāra līdz maijam – samazināja visas "AirFrance–KLM" grupas peļņu par 335 miljoniem eiro. IATA prognozē, ka Eiropas aviosabiedrības 2018. gadā gūs peļņu 7,4 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,4 miljardiem mazāk, nekā iepriekš prognozēts. Tā gan vēl arvien ir lielāka nekā 2017. gadā, kad peļņa bija 6,9 miljoni eiro. Savukārt Getvikas vienotā aviosabiedrības apvienība nesen paziņoja par trim 48 stundu streikiem – 20. novembrī, 26. novembrī un 21. decembrī. Būtiski, ka streiks 21. decembrī īpaši negatīvi ietekmēs ceļotājus Ziemassvētkos.

Streiki nes zaudējumus ne tikai aviosabiedrībām, bet arī pasažieriem. Lielākā daļa aviosabiedrību atmaksā aviobiļetes vai palīdz pasažieriem pārplānot ceļojumus, bet kā ir ar kompensāciju par traucētiem lidojumiem? Eiropas Savienības direktīvas 261/2005 5. panta 3. punkts nosaka, ka aviosabiedrībai, kas veic gaisa pārvadājumus, nav jāmaksā kompensācija tikai tad, ja tā var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu izraisījuši ārkārtas apstākļi, kurus nevarēja novērst, pat ja tika veikti visi atbilstošie preventīvie pasākumi.

Streiki ir viens no šādu apstākļu piemēriem. Tomēr 2008. gadā Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) precizēja 14. apsvērumu, kurā tā sniedza orientējošu sarakstu, ko varētu uzskatīt par ārkārtas apstākļiem (Valentīnas-Hermanes lieta, C 549/07). Šis lēmums tika atkārtoti apstiprināts 2018. gada aprīlī. EKT paredzēja, ka, lai to izvērtētu, streiks nedrīkst pēc savas būtības vai izcelsmes būt raksturīgs aviosabiedrību ikdienas darbībai un ārpus aviosabiedrību faktiskās kontroles.

2018. gada jūlijā Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas pārvalde izdeva paziņoju par "Ryanair" pasažieru jautājumiem saistībā ar pārtrauktajiem lidojumiem, mudinot ceļotājus pieprasīt kompensāciju par situācijām, kad uzņēmuma darbinieki streiko. "Mēs atzīmējam, ka nesenās darbības neveic "Ryanair" Apvienotās Karalistes darbinieki, savukārt Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas pārvalde, ņemot vērā iepriekšējos tiesas spriedumus, uzskata, ka gadījumā, ja lidojumu atceļ aviosabiedrības darbinieku streiks, aviokompānijai ir jāizmaksā pasažieriem kompensācija par lidojuma atcelšanu, ja tā nav brīdinājusi pasažierus par lidojuma atcelšanu vismaz divas nedēļas pirms paredzētā izlidošanas laika," teikts CAA ziņojumā. Tikmēr "Ryanair" galvenais mārketinga vadītājs Kenijs Džobss (Kenny Jobs) vēl joprojām apgalvo, ka pilotu streiks bija "nevajadzīga darbība", un aviosabiedrība uzstāj, ka streiki ir ārpus tās kontroles.

Pēc aizvadītā streika septembrī zemo cenu aviokompānija ir paziņojusi, ka tā novembrī slēdz divas bāzes – vienu Eindhovenā, Nīderlandē, bet otru Brēmenē, Vācijā. Kara deklarācija – tā šo gājienu ir nodēvējis Nīderlandes Pilotu savienības prezidents Artūrs van de Hūdings (Arthur van de Hudding). "Ja "Ryanair" vadība uzskata, ka ieceres slēgt bāzes ir ātrāks un lētāks risinājums par savu darbību sakārtošanu, tad Nīderlandes tiesa to redz citādi – tās labākajā gadījumā ir naivas cerības un naida izraisītājas," turpina Artūrs van de Hūdings. "Ryanair" apgalvo, ka šīs darbības ir "neliela, bet nepieciešama atbilde uz nelabvēlīgajiem apstākļiem", kas ietver gan streikus, gan arī naftas cenu pieaugumu.

Aviācijas nozare tagad atrodas krustcelēs. Virziens, kurā aviokompānijas izvēlēsies doties nākamajos mēnešos, noteiks civilo avioreisu nākotni. Strauji pieaugot nepieciešamībai pēc netraucētas piekļuves civilajai aviācijai, aviosabiedrībām ir jākoncentrējas uz to, lai nodrošinātu, ka šis process ir pēc iespējas vienmērīgāks un efektīvāks. Koncentrēšanās varētu būt vērsta uz personāla pārvaldību un sadarbību ar lidostām. Šķiet, ierobežotās vietas dēļ lidostām ir visgrūtāk pielāgoties pasažieru plūsmas palielināšanai. Efektīvie un netraucētie aviosabiedrību procesi var palīdzēt lidostām pielāgoties pieaugošajam pasažieru skaitam. Tas apliecina, cik liela nozīme ir apmierinātiem darbiniekiem. Varvikas Universitātes pētījumā konstatēts, ka laimes iespaidā darbinieku produktivitāte pieaug par 12%. Tas var būt papildu mērķis, uz kuru tiekties aviosabiedrībām.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form