Jurijs Aleksejevs: Nu, brāļi latvieši, ko īsti jūs esat uzvarējuši?
Foto: Publicitātes foto

Kopš referenduma katru dienu no TV ekrāniem un avīzēm skan prieka saucieni. Mēs esam uzvarējuši! Krievu valoda nekļūs par valsts valodu! Latvieši ir saliedējušies draudu priekšā, un te nu tā ir – visas tautas laime! Prieks un līksme. Un ne reizi es neesmu dzirdējis jautājumu: KO jums ir izdevies uzvarēt?

Patiešām - ko? Es mēģināju parēķināt, cik tad mūsu valstī ir pilsoņu, kas varētu principā balsot par krievu valsts valodu? Paņēmu Iedzīvotāju reģistra datus, saskaitīju visus krievu, ukraiņu, baltkrievu, ebreju tautības cilvēkus, kā arī visu bijušās PSRS tautību pārstāvjus - no armēņiem līdz pat jakutiem. Pēc tam pieskaitīju 25% Latvijā dzīvojošo lietuviešu, igauņu un poļu. No kopējā cipara atņēmu 18 gadu vecumu nesasniegušos bērnus un jauniešus. Pēc tam koriģēju datus atbilstoši pagājušā gada tautas skaitīšanas rezultātiem... Rezultāts bija sekojošs: par krievu valodu varēja balsot NE VAIRĀK KĀ 270 - 280 tūkstoši Latvijas pilsoņu. (Sīkāk mani aprēķini ir publicēti šeit:  http://www.imhoclub.lv/material/perepis-russkogo-naselenija)

Kā tad ir? Reāli referendumā par krievu valodu balsoja VISI krievvalodīgie pilsoņi - 273 tūkstoši. VISI KĀ VIENS! Krievvalodīgo pilsoņu vienprātība šajā jautājumā bija tik liela, ka man šķiet, - arī Loskutovs un Judins ierakstīja krustiņu „PAR", kamēr neviens viņus neredzēja. Pieņemot, ka visi krievvalodīgie nenobalsoja „par", nāksies atzīt, ka krievu valodu atbalstīja arī daļa latviešu.

Trijatā pret vienu

Latviešu politiķi tagad aplaudē, apskaujas un priecājas par to, ka referendumā piedalījās rekordliels skaits pret krievu valodu nobalsojušo latviešu. Premjers Dombrovskis sava blogā pateicās Latvijas pilsoņiem, kuri balsoja „pret sabiedrības sašķelšanos, pret divvalodību". Un piebilda: „Referendumu rosinājušie margināļi ir cietuši sakāvi"...

Protams, pats referendums par krievu valodu bija zaudēts jau sākumā. Lai tajā uzvarētu, bija nepieciešams, lai „par" balsotu vismaz 771 tūkstotis Latvijas pilsoņu. Tik daudz krievu valodas atbalstītāju šeit nav - to skaits ir gandrīz trīsreiz mazāks.

Vai jūs domājat, ka krievi to nezināja un nesaprata? Krievi patiešām cerēja, ka 771 tūkstotis pilsoņu referendumā balsos par krievu valsts valodu? Protams, zināja un saprata. Kāpēc tad bija iecerēts šis neapšaubāmai  sakāvei lemtais referendums? Tādā veidā krievi gribēja jums parādīt, ka viņi protestē pret jūsu valsts nacionālo politiku. Un parādīja.

Tagad politiķi priecājas: „Mēs esam uzvarējuši!" Protams, uzvarējuši, citādi nemaz nevarēja būt. Krievvalodīgo pilsoņu Latvijā ir trīsreiz mazāk nekā latviešu. Tāpēc šis jūsu uzvaras prieks pašlaik atgādina sīku huligānu prieciņu, kuri trijatā vienu piekāvuši un lielās - cik mēs esam vareni! Trijatā pret vienu - protams, vareni. Taču tā nav uzvara. Nacionālajā jautājumā uzvaru nav.

Toties sakāves gan ir! Un kā vēl!

Arī pirms 21 gada, 1991. gada 3. martā Latvijā notika referendums. Izšķīrās jautājums par Latvijas neatkarību. Arī toreiz aktivitāte bija milzīga - nobalsot atnāca 88 % vēlētāju. No viņiem 74 % izteicās PAR neatkarību un 25 % - PRET. Gandrīz tāpat kā tagad.

Atšķirība ir tikai viena. Toreiz balsstiesības bija VISIEM, Latvijā nebija nepilsoņu, visi bija pilsoņi. Un tolaik 45% iedzīvotāju sastādīja krievi. Tas ir, par Latvijas neatkarību balsoja vismaz PUSE šeit dzīvojošo krievu. Pieņemot, ka latvieši visi kā viens balsoja PAR neatkarību. Par to gan es šaubos. Jums šeit bija savi komunistiskie „rubiki" - PSRS atbalstītāji.

Vēl es atgādināšu arī to, ka tolaik Latvijā dzīvoja simtiem tūkstošu nesen no visas PSRS atbraukušo „gastarbaiteru", kuri ne vārdu neprata latviski. Arī viņi balsoja referendumā.

Tolaik vēl PSRS tradīcijas un idejas bija aktuālas, strādāja PSKP rajonu komitejas un pilsētu komitejas, prese un televīzija vēl bija padomju komunistiskā prese un televīzija... Tik un tā: krievi balsoja PAR jūsu neatkarīgo valsti.

  

Turpināsim „uzvarēt"?

Kopš tā laika ir pagājis 21 gads... Izaugusi jauna paaudze, kam nav ne jausmas par to, kas ir PSRS, sen vairs nav komunistu, prese tagad ir brīva, krievi ir iemācījušies runāt latviski. Miljoniem latu ir iztērēti integrācijai un izglītībai. Simtiem tūkstošu krievu ir nokārtojuši latviešu valodas un vēstures eksāmenus, nodevuši zvērestu un kļuvuši par brīvās Latvijas pilsoņiem.

Un tagad šie brīvās Latvijas pilsoņi ir atnākuši uz vēlētāju iecirkņiem un nobalsojuši PRET jūsu valsts nacionālo politiku. Nobalsojuši VIENBALSĪGI!

Vai jūs vismaz saprotat, KAS ir noticis? Un KO tas nozīmē? Tas nozīmē tikai to, ka 21 gadu ilgajā neatkarīgas valsts pastāvēšanas laikā jūs esat izveidojuši dziļi un bezcerīgi sašķeltu sabiedrību. Jūs esat panākuši to, ka plaisa ir daudz lielāka nekā bija pirms 21 gada. Pret jums referendumā balsoja ne tikai krievi, bet arī baltkrievi, ukraiņi, ebreji, armēņi, gruzīni, tatāri, lietuvieši un poļi...

Vai jūs domājat, ka tikai krievi (samaitātā tauta) referendumā balsoja par savu valodu? Mūsu skaits šeit jau sen vairs nav tik liels. Pat latgalieši balsoja pret jums - paskatieties, kāds ir referenduma rezultātu apkopojums Latgalē. Tas ir gan jūsu integrācijas, gan jūsu valsts vispārējās nacionālās politikas krahs.

Nu, vai jūs vēl joprojām priecājaties par savu uzvaru 75/25? Tad padomājiet par to, ka šajā valstī ir vēl 300 tūkstoši pavisam „neintegrētu" cilvēku - nepilsoņu. Par to, ka kopumā pret nacionālo politiku protestē 40% iedzīvotāju. Vai turpināsim „uzvarēt" viens otru arī turpmāk, vai pamēģināsim vienoties?

Es nevēršos pie jūsu politiķiem. Pēdējo sešu mēnešu laikā viņi ir pierādījuši, ka smadzeņu viņiem nav. Viņus neinteresē draudzīgas un saliedētas sabiedrības izveidošana mūsu mazajā un skaistajā valstī. Viņi vēlas, lai mēs - latvieši un krievi kašķētos arī turpmāk. Tad viņi droši varēs turpināt zagt.

Varbūt šajā valstī ir arī saprātīgi latvieši, kuri pašlaik klusē? Sakiet, ko domājat jūs!

Uz jautājumiem autors atbild IMHOclub.lv forumā http://www.imhoclub.lv/

Source

Tags

Valodas referendums
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form