Aizvien vairāk uzņēmēju sāk apzināties, ka IKT sniegto iespēju pielietošana ikdienas darbā ir izšķirošais faktors sava biznesa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanai gan pašmāju, gan starptautiskajos tirgos. Te gan jāatzīst, ka IKT nozarē pastāv kvalificētu cilvēkresursu trūkums. Arī zinātniskā personāla iesaistei uzņēmējdarbībā vēl ir plašs potenciāls.
Savukārt uz situāciju raugoties no otras - no jauno zinātnieku - puses, jāatzīst, ka jaunajiem zinātniekiem aktuāla tēma ir inovatīvo ideju komercializācijas atbalsts, ko, protams, var nodrošināt tikai cieša saikne ar nozares uzņēmumiem. Tā tas ir gan IKT jomā, gan praktiski visās nozarēs.
IT kompetences centrs: praktiķu un akadēmiķu inovācijas
Lai radītu rūpnieciskos pētījumus un eksperimentālās izstrādes, izmantojot Latvijas pētniecības potenciālu, zināšanas un tehnoloģiju iespējas uzņēmējdarbības vidē, tika izveidots IT kompetences centrs. To dibināja 13 organizācijas - Latvijas zinātniskās institūcijas un IKT nozares uzņēmumi, lai IT kompetences centra ietvaros veidotu ilgtermiņa sadarbība starp IKT uzņēmumiem un zinātnes institūcijām.
Galvenie IT kompetences centra darbības virzieni ir dabīgās valodas tehnoloģijas un darījumprocesu analīzes veicināšana. Abi minētie virzieni ir perspektīvi, un centra mērķis ir radīt prototipus produktiem, kas būtu konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū.
IT kompetences centra izpētei šobrīd pieteikti 35 pētījumi, no tiem 12 pieteikti dabīgo valodu tehnoloģijas jomā, bet 23 - darījumprocesu analīzes jomā. Savukārt līdz 2015.gada februārim pabeigti 15 pētījumi. Kā nozīmīgs jāuzsver fakts, ka pētījumos iesaistījušies 37 doktori, no tiem 17 doktori - dabīgo valodu tehnoloģiju projektu attīstībā, bet 20 - darījumprocesu analīzē. Savukārt pētījumos iesaistītie doktoranti ir 33, no tiem - dabīgo valodu tehnoloģijās - 6 un darījumprocesu analīzē - 27.
Tieši jauno doktorantu iesaiste komerciālos projektos ir virziens, kuru uz IKT bāzes nepieciešams attīstīt Latvijas zinātnē un tautsaimniecībā kopumā plašāk. Attīstībai citās nozarēs kā "laboratorijas piemēru" ir iespējams izmantot IKT nozares inovāciju attīstības un pētniecības procesu pieredzi.
Privātā kapitāla piesaiste zinātnieku ideju komercializācijai
Kopumā pētniecības projektos IT kompetences centra ietvaros līdz 2015. gada otrajai pusei plānots investēt 16,38 miljonus eiras, no kurām 8,8 miljoni eiras tiks piesaistītas no Eiropas struktūrfondiem. Un jau šobrīd varam droši prognozēt, ka šo pētījumu rezultātā Latvijas uzņēmēji kopā ar zinātnes pārstāvjiem radīs jaunus, konkurētspējīgus IT risinājumus, kurus varēs pārdot pasaules tirgū tieši kā Latvijā radītus, tādējādi vēlreiz apliecinot mūsu valsts speciālistu augsto kompetences un zināšanu līmeni.
Laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam nozare ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem dažādos pētnieciskos IKT projektos plāno ieguldīt vairāk nekā 60 miljonus eiras, savukārt inovatīvajos pakalpojumos un ražošanā plānots ieguldīt vairāk nekā 160 miljonus eiras. Šajā periodā sagaidāmais piesaistāmo privāto investīciju apjoms tiek rēķināts 85 miljonu eiru apjomā. Ja šis finansējums tiks piesaistīts, tad mūsu speciālistu radītās inovācijas nodrošinās to, ka, piemēram:
- viedās informācijas tehnoloģijas būs pieejamas dažādu nozaru speciālistiem bez programmētāju starpniecības; apmainoties ar informāciju dabiskā valodā (arī runas veidā), tiks uzkrātas zināšanas dabiskās valodas apstrādes jomā;
- būs izstrādātas jaunas datorizētas sistēmas, kas nodrošinās augstāku drošības līmeni un stabilitāti, automātisku sadarbību starp tīmeklī izvietotām komponentēm un datiem;
- būs jaunas tehnoloģijas, kas optimizēs darījumprocesus un paaugstinās citu jomu, piemēram, veselības aprūpes, vadības produktivitāti vadībā;
- tiks izstrādāti ļoti ātri algoritmi dažāda veida informācijas apstrādei un tiks sasniegta būtiski augstāka drošības pakāpe šifrēšanā, izmantojot kvantu tehnoloģijas;
- būs jauni programmatūras risinājumu testēšanas pakalpojumi, izmantojot jau izveidoto inovatīvo, modulāro, autonomo un multifunkcionālo pētnieciskās testēšanas laboratoriju.
Viennozīmīgi, IKT nozares attīstībai un tālākai izaugsmei būtisks ir arī skaidri definēts valsts atbalsts. Viens no veiksmīgākajiem valsts atbalsta piemēriem IKT nozarei ir sekmīgā sadarbība ar nozares dalībniekiem IT kompetences centra izveidē un tā projektu realizēšanā.
Nākotnes virzieni IKT nozarē
IKT uzņēmumi, radot aizvien vairāk produktu un pakalpojumu, apliecina nozares ekonomikas tehnoloģisko un inovatīvo attīstību. IKT nozarē jau ir izveidojusies laba un produktīva sadarbība starp pētniecības institūcijām un nozares uzņēmumiem. Virzieni, kuros šī sadarbība ir veidojusies un kuros mēs redzam tālākas izaugsmes iespējas, ir inovatīvas zināšanu pārvaldības, sistēmu modelēšanas un programmatūras izstrādes metodes un rīki, inovatīvi citu tautsaimniecības nozaru IKT lietojumi, valodu tehnoloģijas un semantiskais tīmeklis, lielapjoma datu analīze un jaunu zināšanu ieguve, informācijas drošība un kvantu datori, kā arī datorsistēmu testēšanas metodes.
Starp vadošajiem pētnieciskajiem institūtiem un Latvijas IT uzņēmumiem veidojas aizvien ciešāka sadarbība. Piemēram, izstrādātās metodes dabīgās valodas gramatikas un semantikas analīzē tiek integrētas ziņu aģentūras LETA un uzņēmuma Tilde produktos. Tilde no 2007. līdz 2012. gadam ir piedalījusies daudzos ES septītās ietvara programmas (FP7) pētniecības projektos valodu tehnoloģiju jomā, piesaistot 42,8% no Latvijā kopējā apgūtā FP7 programmas finansējuma.
Kvantu datoru jomā Latvijā tiek veikti vairāki Eiropas līmeņa pētnieciskie projekti ar kopējo finansējumu no ES septītā ietvara programmas 2,7 miljonu eiro apjomā. Starp šiem projektiem īpaši jāatzīmē LU profesora Andra Ambaiņa vadītais projekts "Methods for Quantum Computing" - projekts, kas saņēmis atbalstu no Eiropas Zinātnes Padomes kā vienīgais visās zinātnes nozarēs Latvijā.
Nedrīkstam aizmirst, ka IKT nozares produkti un pakalpojumi veido būtisku Latvijas kopējā eksporta daļu. 2013. gadā kopumā ar IKT jomu saistīto uzņēmumu eksports kopumā veidoja 287,44 miljonus eiras, turklāt no kopējā IKT jomas uzņēmumu kopējā apgrozījuma lauvas tiesu veido tieši produktu un pakalpojumu eksports. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka nozares uzņēmēju ciešā sadarbība ar zinātnes un pētniecības iestādēm ir produktīva un uz nākotni vērsta.
Turklāt šī ciešā un veiksmīgā sadarbība ļauj arī Latvijas zinātniekiem savas zināšanas pielietot reālajā praksē un radīt pasaules līmeņa inovatīvus un konkurētspējīgus produktus, kas nepaliek tikai "uz papīra" kā laba, bet teorētiska ideja, bet tieši pretēji - sadarbībā ar uzņēmējiem tiek realizēti dzīvē un sniedz jaunas iespējas citu nozaru uzņēmējiem gan Latvijā, gan pasaulē.
Tieši sadarbojoties uzņēmumiem un dažādu Latvijas augstskolu vadošajiem zinātniekiem pastāvīgi tiek īstenoti dažādi būtiski pētījumi IKT jomā, rezultātā radot jaunas perspektīvas IT iespēju pielietošanai mūsu reālajā ikdienas dzīvē - gan sarežģītas un specifiskās jomās pielietojamas sistēmas enerģētikā, telekomunikācijās, robotikā un citās jomā, gan arī ar katra cilvēka ikdienu saistītajās jomās - izglītībā, valsts pārvaldē, veselības aprūpes jomā. Jā, uzņēmēji un zinātnieki sadarbojas arī šādu ikdienā svarīgu jomu modernizēšanā, radot produktus, kas rezultātā padara daudz ērtāku un vieglāk pārvaldāmu mūsu ikdienu.
Sagaidāms, ka globālā, Eiropas un Latvijas tirgus attīstību ietekmēs pieaugošais pieprasījums pēc mobilām tehnoloģijām un mobilo ierīču lietojumprogrammām, kā arī dažādiem datu pakalpojumiem. Tā rezultātā tiks radīti jauni pakalpojumi, ko piedāvās Latvijas elektronisko sakaru operatori, un daudzveidīgi IT risinājumi, ko globālam tirgum veidos mūsu programmatūras izstrādātāji - un atkal - sadarbībā ar Latvijas vadošajiem zinātniekiem, izmantojot IKT kompetences centrus kā platformu jauno produktu radīšanai. Turklāt šie IKT uzņēmēju un zinātnieku radīto risinājumu potenciāls ir visdažādākās tautsaimniecības nozares, piemēram, veselības aprūpe, lauksaimniecība, bankas un apdrošināšana u.c.
Nākotnes "start-up" veiksmes stāsts IKT jomā meklējams lielapjoma datu pakalpojumu izstrādē. Domājot par virzienu, kurā attīstīt Latvijas un Baltijas IT veiksmes stāstu, uzskatu, ka, pirmkārt, jākoncentrējas uz lielapjoma datu pakalpojumu attīstību. Par šo tendenci un iespējām jau runā tādi pasaules tehnoloģiju līderi kā "IBM" un "Microsoft", tieši šie ražotāji ir nosaukuši lielapjoma datus par vienu no IT nākotnes noteicošajām jomām.
Latvijas IKT nozares eksperti paredz inovāciju un start-up uzņēmumu attīstības potenciālu lielapjoma datu pakalpojumu virzienā un jau šobrīd atbalsta start-up uzņēmumus inovāciju procesa vadībā un lielapjoma datu apstrādē, piedāvājot Baltijā un Skandināvijā unikālas tehnoloģijas - programmatūru un aparatūru, tajā skaitā jaudīgu datu apstrādes, simulācijas, modelēšanas un uzglabāšanas infrastruktūru, kas var kalpot kā attālinātais sensoru datu centrs.
Viedās specializācijas stratēģija - praktiķu un akadēmiķu mērķtiecīgai sadarbībai
Runājot par inovācijām, svarīgi atzīmēt, ka viens no uzdevumiem ir veiksmīgi īstenot nepieciešamos pasākumus nacionālās Viedās specializācijas stratēģijas (3S) platformas realizācijai, redzot tajā IKT kā vienu no prioritārajiem virzieniem pētniecībā un inovācijās, tādējādi ļaujot Latvijai veidot viedu ekonomiku, koncentrējot savus un piesaistītos ES fondu līdzekļus tajos zinātnes un ar to saistīto nozaru segmentos, kuros Latvijā ir lielākais potenciāls un ir sagaidāma lielākā atdeve.
Viedās specializācijas stratēģija ir katras ES dalībvalsts ekonomiskās attīstības stratēģijas sastāvdaļa, kas paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu fokusēšanu zināšanu specializācijas jomās, kurās attiecīgajai valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai arī eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības tā var radīt. Latvijā Viedās specializācijas stratēģijas un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt tautsaimniecībā strukturālās izmaiņas, kas palielinātu augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā.
Atgādināšu - Ministru kabinets 2013. gada 1.oktobrī apstiprināja Latvijas kopējai izaugsmei svarīgu dokumentu, proti, Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam. Tajā, balstoties Nacionālās attīstības plānā, ir atspoguļotas Latvijas prioritātes tādās jomās kā IKT izglītība un e-prasmes, plaši pieejama piekļuve Internetam, moderna un efektīva publiskā pārvalde, e-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai, pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgum, IKT pētniecība un inovācija, uzticēšanās un drošība. Šobrīd svarīgs uzdevums ir Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam īstenošana, piesaistot līdzekļus to realizācijai.
Vienlaikus gribu uzsvērt, ka ir nepieciešama augstākās un profesionālās izglītības iestāžu ciešāka sadarbība ar nozares asociācijām, lai sagatavotu kvalificētus IKT speciālistus atbilstoši darba tirgus prasībām, profesionālo IKT programmu veidošana atbilstoši nozares uzņēmumu prasībām. Jo mēs nedrīkstam pieļaut, ka izglītības iestādēs apgūtās teorētiskās zināšanas neatbilst ikdienas praktiskajām vajadzībām un tendencēm IKT attīstībā pasaulē.
Tieši tādēļ ir būtiski daudz vairāk no valsts puses atbalstīt kompetences centru sadarbību ar akadēmiskajiem spēkiem, lai paralēli ārkārtīgi svarīgajām teorētiskajām zināšanām jaunie un topošie zinātnieki varētu savas zināšanas pārbaudīt un pielietot uzreiz praksē. Esmu pārliecināts, ka tas ir viens no stūrakmeņiem, lai laikā, kad darba tirgus ir sasniedzis savas mobilitātes maksimumu, nodrošinātu mūsu talantīgos jaunos zinātniekus ar interesantiem un pasaules līmeņa projektiem Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
