Acīmredzami, ka tikai valsts garantētā pensija nespēs mums nodrošināt pārtikušas vecumdienas un tāpēc par savu labklājību vecumdienās būs jāuzņemas atbildība katram indivīdam. Šādos apstākļos turpinās pieaugt arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgus loma, kas, papildus valsts garantētajām pensijām, iedzīvotājiem piedāvā alternatīvus risinājumus.
Dzīvības apdrošināšanas tirgus attīstība attīstītajās Eiropas Savienības valstīs liecina par to, ka iedzīvotāji sen pārslimojuši neapdomāta patēriņa kaites un izprot uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas funkciju un nozīmi kā labāko papildinājumu valsts sociālajām garantijām un savai nākotnes stabilitātei. Bet galvenokārt kā līdzekli, lai novērstu dzīves līmeņa iespējamo pazemināšanos nākotnē. Attīstītajās ES valstīs vairums strādājošo apzinās, ka tikai paši var uzkrāt savai pensijai un bērnu izglītībai, un par to viņi pat nav jāpārliecina, tas notiek gandrīz automātiski.
Šobrīd liela daļa Latvijas iedzīvotāju dažādu iemeslu dēļ neizmanto tās iespējas, ko piedāvā uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji. Tā pērn dzīvības apdrošināšanas tirgus īpatsvars Latvijā bija tikai 7%. Salīdzinot kaut vai ar citām Baltijas valstīm, mēs atpaliekam ļoti būtiski – dzīvības apdrošināšanas tirgus īpatsvars Lietuvā ir 26%, bet Igaunijā jau 30%. Citās ES valstīs šie rādītāji ir vēl augstāki, piemēram, Somijā 2004.gadā dzīvības apdrošināšanas tirgus īpatsvars bija 78,5%, kas liecina par šīs valsts iedzīvotāju atbildību un rūpēm par savu nākotni.
Neraugoties uz pēdējos gados vērojamo dzīvības apdrošināšanas nozares straujo attīstību, būtiskākie nozares rādītāji joprojām nav ne tuvu kā kaimiņvalstīm. Lai gan dzīvības apdrošināšanas tirgus šā gada pirmajā pusē uzrādīja dinamisku pieaugumu - 70%, prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju bija tikai 7 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā vidējais prēmijas apjoms uz vienu iedzīvotāju dzīvības apdrošināšanā ir 60 eiro.
Jāpiebilst, ka uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumi pēdējā laikā ir kļuvuši daudz pieejamāki, jo tos iedzīvotājiem piedāvā ne tikai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, bet arī bankas.
Arī mūsu valsts īstenotā nodokļu politika veicina uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas attīstību. Veicot iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, iedzīvotāji katru gadu no valsts var saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apjomā no veiktajām iemaksām, kas nepārsniedz 10% no bruto algas. Tomēr neraugoties uz šo pakalpojumu pieejamību un valsts sniegto atbalstu uzkrājumu veidošanai, jāsecina, ka tikai nelielai aktīvajai sabiedrības daļai pašlaik ir kāda no uzkrājošajām dzīvības apdrošināšanas polisēm.
Jāuzsver, ka šie pakalpojumi nav domāti tikai turīgākajam sabiedrības slānim, tieši otrādi, atlicināt mēnesī 20-30 latus savai un savu bērnu nākotnes nodrošināšanai, varētu daudzas ģimenes ar vidējiem un zemākiem ienākumiem
Sākt veidot uzkrājumus nākotnes vajadzībām jāsāk jau šodien, lai nodrošinātu sevi un savus tuviniekus pret iespējamiem riskiem un likteņa triecieniem. Kas notiks, ja, piemēram, pēkšņi ies bojā galvenais pelnītājs ģimenei, kura paņēmusi ilgtermiņa kredītu mājokļa iegādei? Var gadīties, ka bez apgādnieka palikušajai ģimenei nebūs papildus līdzekļi, lai segtu šo kredītu. Turpretī, ja apgādnieks ir bijis atbildīgs un iegādājies arī dzīvības apdrošināšanas polisi, viņa nāves gadījumā tuviniekiem (laulātajam, bērniem) nebūs jāatmaksā mājokļa kredīts, jo to viņa vietā izdarīs dzīvības apdrošināšanas polises devējs – apdrošināšanas sabiedrība vai banka.
Pieaugošās inflācijas un sabiedrības straujas novecošanās apstākļos, nepieciešamība izvēlēties risinājumus savas nākotnes nodrošināšanai kļūst arvien aktuālāka. Taču, ja par savu un savu ģimenes nākotni nesāks domāt katrs sabiedrības pārstāvis, atsakoties no filozofijas "dzīvosim šodienai, par rītdienu lai domā valsts", ar valsts palīdzību vien būs par maz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
