Foto: LETA
Pirms vairākiem gadiem, kad biju komandēts uz kādu informācijas tehnoloģiju (IT) konferenci ASV azartspēļu un izklaides galvaspilsētā Lasvegasā, pamanot tās diennakts dzīves tempu, ārišķību un "plātīzerību" (viesnīcas Ēģiptes piramīdas izskatā vai ar Eifeļa torņa repliku pagalmā, nemitīgi šovi un tingeltangels), to kādā rakstā nosaucu par "balagānsitiju".

Tuksnesī mazāk nekā simt gados no noplukušas, kaktusu ieskautas dzelzceļa pieturas radās izklaides un kazino metropole, kur tik tiešām (tie, kam nebija jāapraksta IT pasākums) varēja baudīt augstas raudzes šovus un balagānus profesionāļu izpildījumā. Savukārt mūsu senajā, teju 820 gadus vecajā Rīgā varam izbaudīt klāstu cita veida balagānu, kas arī jau kādu laiku rullē uz pilnu klapi. Tie ir neapzināta melnā humora piesātināti politiskie balagāni, varbūt arī kriminālbalagāni.

Sāksim ar Rīgas mēra krēslu (troni?). Ilgi tur sēdēja jauneklīgi šarmantais Nils Ušakovs no it kā sociāldemokrātiskās "Saskaņas". Kā jau pilsētas princim ar galmu (pilsētas domi), Ušakovam fonā darbojās vairākas "virtuves", kas it kā gatavoja labas lietas pilsētas iedzīvotājiem. Tad ieradās āksts vārdā KNAB, kas visu atmaskoja un kā klasiskais āksts teica taisnību varas nesējiem acīs, proti, "virtuvēs" gatavoja nevis labumus, bet vārīja, kulturāli izsakoties, mēslus. Patiesībā – ļoti lielus mēslus. Savārīja tādus mēslus, ka princis, kas bija solījis nekad nepamest Rīgu, strauji pārvācās uz Eiropas Parlamentu Briselē un Strasbūrā. Ak jā, viņš arī tika oficiāli padzīts no Rīgas mēra krēsla.

Balagāns ap mēra krēslu

Tad arī ap šo krēslu sākās balagāns. Uz īsu brīdi vēlā pavasarī par mēru ievēlēja vairākās partijās pabijušo tagad jau "Gods kalpot Rīgai" (GKR) biedru Daini Turlo. Vienlaikus sašķēlās it kā stabilā "Saskaņas" un GKR koalīcija Rīgas domē, notika izriešanās un izslēgšanas "Saskaņas" iekšienē un ņemšanās domes partiju starpā. Tikai vasaras otrajā pusē par jauno mēru ievēlēja Oļegu Burovu (GKR), kur rakstīšanas brīdī atkal centās izshēmot un izriet no amata. Taču viņš, salīdzinot ar citiem aktieriem Rīgas dažādos paralēlos balagānos, varbūt vismazāk to pelnījis.

Savukārt valdība nolēma visu Rīgas domi triekt ratā viena formāla iemesla dēļ – tā nespēja organizēt atkritumu savākšanu galvaspilsētā (kas arī ir Eiropas Savienības valsts galvaspilsēta). Protams, kā varbūt vēl publicēšanas brīdī esošais Rīgas mērs teica, atkritumus aizvien savāc. To dara ne jau Konkurences padomes noraidītā firma-monopols, bet pašreizējie savācēji jau otrā ārkārtas režīma ietvaros. Tikai pateicoties tam, Rīga nepiedzīvoja fantastikas filmas cienīgas cīņas ap pārpildītām atkritumu tvertnēm starp žurkām un kaijām. Protams, neoficiālais un patiesais atlaišanas iemesls ir tas, ka Rīgā jau bija savārīts, sakrājies un sataisīts pietiekami daudz mēslu, lai pilsētas tēvus (varbūt nekorekti sakot, tēvaiņus un mamzeles) padzītu ar zināmā vielā mērcētu rungu.

Cirkā piedalās arī Saeima un ierauj iekšā Levitu

Rīgas cirkā piedalīties piesteidzās arī Saeima, kur savācās pietiekami daudz deputātu, lai prezidentam Egilam Levitam būtu pienākums apturēt likumu par jaunas domes ievēlēšanu uz atlaistās domes atlikušo laiku plus nākamo mandātu periodu no 2021. gada. Šim likumam, protams, nav jēgas, ja Saeima nepieņem likumu par Rīgas domes atlaišanu, kuru arī savukārt tāpat var aizkavēt, liekot prezidentam to apturēt. Par abiem apturētajiem likumiem var likt nobalsot referendumā, ja savāc vismaz 155 000 visas Latvijas vēlētāju parakstu. Vēl viena šķietami bezjēdzīga izdarība?

Ja vēl nav apnicis Rīgā notiekošais, pārņemot amerikāņu izteicienu "trīs arēnu cirks" (three ring circus), netrūkst jautrības ap "Rīgas satiksmi" (RS). Tur valdes un padomes sastāvs mainās teju diendienā. Viena banka jau paziņoja, ka nav pieņemama pāris valdes locekļu reputācija un tai jāapsver, vai var turpināt finansēt jau tā skandālos notraipītās RS jaunas transporta tehnikas iepirkumus, kur pastāv aizdomas, ka viss ap 270 miljonu eiro darījums varētu būt, Blaumaņa tēla Ābrama vārdiem, "viene liele šmuce".

Tieši RS Rīgai ir kā nesprāgusi aviācijas bumba, kādas vēl šodien atrok lielās Vācijas pilsētās un kuras sprāgstot var sagraut veselus kvartālus. Ja bankas un starptautiskās finanšu iestādes zaudēs pacietību ar politiskiem balagāniem Rīgā, tās var atsaukt savus kredītus RS un pilsēta un rezultātā arī valsts paliks pie pašu sasistas siles – bez naudas, tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem. Lai tas nenotiktu, nav ko kavēties ar jaunas Rīgas domes vēlēšanām cerībā, ka vismaz daļu no agrāko saimnieku korupcijas kūts tādējādi izmēzīs un sāks jaunu ceļu. Senā Rīga nav pelnījusi būt Ziemeļeiropas "balagānsitija". Tas gods lai paliek aizjūras Lasvegasai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!