Juris Lavrikovs: Satversmes tiesas spriedums viendzimuma ģimenes lietā: ar cerību, gaišumu un optimismu
Foto: Privātais arhīvs

Satversmes tiesas spriedums ir vēsturisks. Ne tikai tāpēc, ka pirmo reizi Latvijā viendzimuma ģimene iegūst tiesības, kas līdz šim tika piešķirtas tikai laulātiem pāriem. Spriedumam ir liela un daudz plašāka nozīme. Turklāt šis spriedums netapa nejauši, tas ir likumsakarīgs un loģisks. Tas ir Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts brieduma zīme.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jūtos saviļņots un esmu pilns cerību, ka beidzot Latvijas LGBT kopiena atrodas krustpunktā ceļā uz līdztiesību. Satversmes tiesas spriedums nav mūsu cīņas beigas, bet tas ir nozīmīgs un pozitīvs pagrieziens.

Kopā ar domubiedriem mēs 1990. gadā dibinājām pirmo LGBT tiesību organizāciju Latvijā – Latvijas Asociāciju seksuālai vienlīdzībai. Toreiz mēs dzīvojām diezgan cerīgā mūsu valsts vēstures brīdī. Pēc ilgiem padomju okupācijas gadiem Latvija varēja brīvi uzelpot, cerības uz labāku dzīvi iedvesmoja arī mūsu kopienu, kura padomju laikā bija eksistējusi slepeni, pagrīdē un bailēs no represijām.

Diemžēl LGBT cilvēkiem šis brīdis izrādījās diezgan īss. 2005. gadā, sekojot pirmajam praidam, Latvijā uzliesmoja milzīgs homofobijas ugunskurs. Homofobija kļuva par veiksmīgu vēlēšanu uzvaras receptes sastāvdaļu vairākām politiskajām partijām. Sekas bija traģiskas: mēs visi atceramies baisās vardarbības ainas no praida protestētāju puses, LGBT cilvēki kļuva par nežēlīgas naida runas kampaņas objektiem. Homofobijas sērga kulminēja 2005. gadā, kad konservatīvais Saeimas vairākums iecementēja homofobiju mūsu valsts pamatlikumā, papildinot Satversmes 110. pantu ar laulības definīciju kā savienību starp vīrieti un sievieti. Politiķi cerēja, ka šis Satversmes papildinājums pieliks punktu LGBT cilvēktiesību evolūcijai.

Tomēr šis tumšais periods LGBT kopienai deva jaunu impulsu, un 2006. gadā mēs dibinājām LGBT un viņu draugu apvienību "Mozaīka", kas pacietīgi, apņēmīgi un sekmīgi mobilizēja plašāku atbalsta platformu gan LGBT cilvēkiem, gan mūsu atbalstītājiem. Šodien gribu izteikt milzīgu pateicību visiem kolēģiem, biedriem un draugiem, kuri gadiem ilgi turpināja šo, kā brīžiem šķita, "neiespējamo misiju".

Rezultāti runā paši par sevi: šajos gados nozīmīgi ir palielinājusies LGBT cilvēku redzamība, jautājumi par LGBT cilvēku tiesībām regulāri tiek apspriesti publiskajā telpā, praidi ir kļuvuši par miermīlīgiem svētkiem gan LGBT kopienai, gan ļoti daudziem mūsu atbalstītājiem. Rekordātri un jau vairākas reizes tiek savākti tūkstošiem parakstu Kopdzīves likuma atbalstam, un, kā liecina pēdējie dati, lielākā daļa sabiedrības atbalsta šo likumu, arvien vairāk LGBT cilvēku "nāk ārā" no pagrīdes, tostarp politiķi un sabiedrībā pazīstami cilvēki. Pieminēšu drosmīgo ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tvitera paziņojumu par savu homoseksualitāti, kas noteikti bija liecība tam, ka situācija valstī sāk kustēties pareizajā virzienā.

Lielas un nozīmīgas pārmaiņas ir notikušas arī politikā. LGBT cilvēktiesību jautājums ir iekļuvis vairāku politisko spēku programmās. Šodien jau var uzskatīt par normālu parādību, ka "Attīstībai/Par!", "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" pārstāvji piedalās praidos un Kopdzīves likuma atbalsta piketos pie Saeimas, un vērot šo partiju deputātus izmantojam varavīksnes karoga simboliku pat Saeimas debašu laikā!

Kāda ir Satversmes tiesas sprieduma plašāka nozīme?

Pirmkārt, šis spriedums ir signāls, ko LGBT kopiena Latvijā ilgus gadus ir gaidījusi no mūsu valsts. Tas ir atzinums, ka mēs, lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, esam tādi paši cilvēki, kas veido mūsu valsti, un ka mūsu seksualitāte, fiziskās, seksuālās un emocionālās attiecības, kuras mēs veidojam, ir tikpat dabīgas un aizsargājamas kā attiecības, kuras veido heteroseksuāli cilvēki.

Klausoties Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu lasām spriedumu, es raudāju. Pirmo reizi manā un tūkstošu citu LGBT cilvēku dzīvē mūsu valsts tiesību augstākā institūcija ir pateikusi mums – jūs arī esat šī valsts, šī valsts jūs redz, dzird, ciena, tas ir valsts pienākums, un mēs nodrošināsim arī jums dzīvot drošu, cieņpilnu un pilnvērtīgu dzīvi mūsu valstī.

Citēšu Satversmes tiesas spriedumu:

"Viens no personas privātās dzīves elementiem ir tās dzimumuzvedība. Personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas vai kāda ir personas seksuālā orientācija. Privātās dzīves ietvaros cilvēkam tiek nodrošināta iespēja nodibināt dažāda rakstura attiecības, tostarp arī seksuālas. Dzimumuzvedības brīvība nodrošina cilvēka kā bioloģiskas būtnes izpausmi, kā arī cilvēka personības dabisku attīstību."

Otrkārt, spriedums pieliek punktu debatēm, vai viendzimuma pāri ir vai nav ģimene. Satversmes tiesa viennozīmīgi pateica, ka arī mēs veidojam ģimenes:

"Sabiedrību veido ne vien tādas personas, kas pēc savas dabas veido ciešas personiskas un ģimeniskas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādas personas, kas pēc savas dabas veido šādas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem. Atbilstoši cilvēka cieņas principam valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri pēc savas dabas veido personiskas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arī jārespektē tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene."

Treškārt, Satversmes tiesa skaidri pateica, ka Satversmes 110. pants nodrošina tiesisku aizsardzību arī viendzimuma ģimenēm un tas ir mūsu valsts pienākums:

"Atbilstoši Satversmes 110. panta pirmajam teikumam likumdevējam ir pienākums nodrošināt citstarp arī viendzimuma partneru ģimenes juridisku aizsardzību un paredzēt arī šādai ģimenei atbilstošus sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus, ievērojot vispārējos tiesību principus un citas Satversmes normas."

Ceturtkārt, Satversmes tiesa pilnībā atspēko stereotipus un aizspriedumus kā leģitīmus argumentus pret vienlīdzības principa nodrošināšanu attiecībā pret LGBT cilvēkiem, kurus ļoti bieži izmanto oponenti:

"Ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai. Cilvēka cieņas princips neļauj valstij atteikties no pamattiesību nodrošināšanas noteiktai personai vai personu grupai. Sabiedrībā pastāvoši stereotipi nevar kalpot par konstitucionāli attaisnojamu pamatu noteiktas personas vai personu grupas pamattiesību liegšanai vai ierobežošanai demokrātiskā tiesiskā valstī."

Satversmes tiesas spriedumam ir ne tikai tiesiska rakstura nozīme. Spriedums ir cilvēciskuma un empātijas uzvara. Man ir milzīgs prieks, ka tūkstošiem jauniešu, kas apzinās savu seksualitāti, dzimumidentitāti, varēs droši zināt, ka viņu dzīve un viņu identitāte, lai cik atšķirīga no vairākuma tā arī nebūtu, ir absolūti pieņemama un ka valsts nodrošinās, lai viņi attīstītos, tiktu cienīti un aizsargāti tāpat kā visi citi cilvēki mūsu valstī, ka viņi ir svarīgi valstij un viņi ir līdzvērtīgi.

Nedrīkstam aizmirst, ka spriedums arī ir nozīmīgs vēstījums tūkstošiem gados vecāku LGBT cilvēku, kuri lielāko savas dzīves daļu ir nodzīvojuši baiļu, aizspriedumu, pazemojumu un diskriminācijas ēnā. Arī jūsu dzīve valstij ir svarīga. Diemžēl daudziem šis vēstījums nāk par vēlu, šo pāridarījumu mēs vairs nevarēsim labot, tāpēc arī viņu piemiņai Satversmes tiesas spriedums ir tik nozīmīgs.

Spriedums dod signālu daudziem LGBT cilvēkiem, kuri, tāpat kā es, ir aizbraukuši no Latvijas un kuriem ir sarežģītas attiecības ar valsti, kura gadiem ilgi skaidri un gaiši mums deva signālu, ka mēs šajā valstī neesam cienīti, novērtēti un neiederamies.

Spriedums arī ir aicinājums un ielūgums plašākai sabiedrībai izvērtēt savu attieksmi gan pret LGBT līdzcilvēkiem, gan pret mums visiem kopā. Kādā valstī mēs gribam dzīvot? Valstī, kurā ikkatrs cilvēks ir vērtība un katram cilvēkam ir nodrošinātas iespējas pilnvērtīgi attīstīt savu potenciālu, lepoties ar savu valsti un būt daļai no mūsu valsts veiksmes, vai valstī, kurā cilvēki tiek sadalīti pareizajos/nepareizajos, piederīgajos/nepiederīgajos, savējos/svešajos?

Tomēr visvairāk Satversmes tiesas spriedums ir skaidra instrukcija mūsu likumdevējam. Līdz 2022. gada jūnijam Saeimas deputātiem ir jāizpilda Satversmes tiesas spriedums. Tāpēc es aicinu visus deputātus pacelties pāri savām ideoloģijām un retorikai, rīkoties atbilstoši savam pienākumam darboties valsts labā un rūpēties par visiem Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai par saviem vēlētājiem, kuri piekrīt viņu ideoloģijai un uzskatiem. Šī ir vēsturiska iespēja spert vēl vienu soli pretī mūsdienu eiropeiskai, demokrātiskai, tiesiskai, vienlīdzīgai un cilvēktiesības cienošai Latvijai. Latvijai, kurā ikviens cilvēks neatkarīgi no dzimuma vai seksuālās orientācijas tiek novērtēts, cienīts un aizsargāts.

Prātā nāk bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Ilvesa izteikums, izsludinot Kopdzīves likumu Igaunijā: "Igaunijas pamatlikums, konstitūcija, nosaka vienlīdzīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem. Igaunija nevar atļauties neiecietību savu cilvēku starpā. Mēs esam pārāk maza valsts, lai viens otru diskriminētu... Igaunijai jābūt vislabākajai vietai visiem Igaunijas cilvēkiem. Mums katrs cilvēks ir svarīgs. Labsirdīga un saprotoša attieksme vienam pret otru, kā arī pret katra cilvēka dzīves izvēlēm padara Igauniju lielāku, labāku un daudz pašpārliecinātāku." Pilnīgi piekrītot prezidenta Ilvesa vārdiem, to pašu varam attiecināt arī uz Latviju.

Satversmes tiesa savā spriedumā atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un uz Eiropas Savienības judikatūru un praksi, tomēr pašos pamatos tā pamato savu spriedumu ar mūsu pašu pamatlikumu un mūsu pašu vispārējiem tiesību principiem. Tie ir mūsu Latvijas valsts principi, mūsu latviskās vērtības. Likumdevējam nav jāstrīdas, vai, pildot šo spriedumu, mēs īstenosim konservatīvus, liberālus, sociāldemokrātiskus vai kristīgi demokrātiskus principus un vērtības. Izpildot šo spriedumu, likumdevēji īstenos ļoti latviskus mūsu valsts principus un vērtības – līdzcilvēku cieņa, aizsardzība, atbalsts.

Gribu piebilst arī par dažu deputātu izteikumiem par referendumu šajā jautājumā. Cilvēktiesību jautājumus nedrīkst risināt referendumos. Šie ir jautājumi par valsts principiem un vērtībām, nevis par sabiedrības viedokļiem. Ja mēs risinātu cilvēktiesību jautājumus referendumos, esmu pārliecināts, ka sievietes vēl joprojām nevarētu balsot vai pašas lemt par savu ķermeni, seksuālo un reproduktīvo veselību; nāves sods tiktu piemērots; cilvēki, kas bēg no politiskajām represijām un kariem, nevarētu atrast patvērumu un drošību Latvijā.

Godātie deputāti un cienījamās deputātes, šis ir tas gadījums, kad jūs nedrīkstat slēpties aiz retorikas par sabiedrības viedokļiem un izvairīties no sava pienākuma īstenot valsts principus. Jūsu pienākums ir īstenot un aizstāvēt mūsu valsts pamatprincipus, uz kuriem balstās mūsu valsts un kurus Satversmes tiesa atkārtoja un akcentēja savā spriedumā. Jūs esat viedokļu līderi, un jūsu pienākums ir izglītot sabiedrību, aizstāvēt un veicināt mūsu valsts pamatprincipus, pat tad, ja viedokļi plašākā sabiedrībā ir atšķirīgi. Pretējā gadījumā mūsu demokrātijai radīsies nozīmīgi draudi, kādus mēs jau redzam, piemēram, Ungārijā un Polijā, kur daži politiķi ir novērsušies no sava pienākuma veicināt un aizstāvēt valsts pamatprincipus, tā vietā nodarbojoties ar ideoloģiskām manipulācijām un tiesiskuma pamatu graušanu.

Nav šaubu, ka kopdzīves likums, partnerattiecību reģistrācija vai kāds cits likumdošanas formāts, kādu izvēlēsies likumdevēji, atrisinās nozīmīgu daļu no problēmām, ar kurām viendzimuma ģimenes sastopas ikdienā. Ļoti ceru, ka deputāti šo jautājumu risinās pragmatiski, visaptveroši un kvalitatīvi. Mēs neesam pirmie, kas likumiski atzīst viendzimuma savienības, atliek tikai smelties labākos piemērus no vairuma Eiropas un citām pasaules valstīm. Tomēr darbs pie saliedētas, cienošas un vienlīdzīgas sabiedrības nebeigsies ar likumu vien. Mums priekšā ir milzīgs darbs veicināt principus, par kuriem Satversmes tiesa runā savā spriedumā, lai arī sabiedrība kopumā pieņemtu mūsdienu realitāti. Liela loma noteikti būs izglītībai, medijiem, civilās sabiedrības atbalstam. Vēsture māca, ka cilvēktiesību jautājumos mums vienmēr jābūt modriem, pašapmierinātībai vietas nav nekad.

Ar cerīgām un gaišām domām par mūsu valsti.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jaunā Vienotība Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form