Kā teica viens gudrs cilvēks, Latvija ir nenormāli bagāta valsts. Tā spēja samaksāt atklāti izzagtos G24 kredītus, tā spēja pārdzīvot Krievijas krīzi 90.gadu nogalē, uzsliet dārgāko tiltu pasaulē, rēķinot izmaksas uz vienu tilta brauktuves kvadrātmetru, ekonomikas krīzes priekšvakarā uzsākt Gaismaspils celtniecību, kuras izmaksas tiek lēstas piecreiz augstākas par pašreiz prestižākās bankas ēkas celtniecības izmaksām – gan jau pārdzīvos arī jaunizcepto "makroekonomikas stabilizācijas plānu".
Taču viena ir lieta, kas nedaudz tracina, un tā ir atklāta "nūdeļu kāršana" uz ausīm sabiedrībai, uz  krīzes žanra šausmu stāstu fona, ar tādiem vai citādiem mērķiem. Precīzāk un literārāk - puspatiesību vai vienkārši melu izplatīšana publiskā telpā, aiz ekonomikas problēmu un attiecīgo nepopulāro risinājumu izklāsta slēpjot lietas patieso būtību.

Šoreiz par preses izdevēju asociācijas vaimanām par drukāto mediju apdraudējumu PVN likmes izmaiņu dēļ. Tiesa, acīmredzot, izdevējiem brīvi pieejamie publiskie ietekmēšanas rīki kombinācijā ar lobiju darīja savu, kā rezultātā likme tika paaugstināta nevis līdz godīgajiem 21%, bet tikai līdz saudzējošiem 10%.

Kā zināms, pirmais preses izdevēju arguments bija "abonēšanas kampaņa", kura jau it kā noslēgusies, un tādēļ paaugstinātā PVN likme nodarīs milzu ļaunumu... Jā, kam gan? Abonentiem? Izdevējiem? Kam tad īsti?

Lai cik tas jocīgi arī nebūtu, mēs t.i. interneta mediju kompānija, joprojām arhaiski abonējam atsevišķus preses izdevumus. Nu ko, skaidrībai aizgāju uz grāmatvedību un paskatījos uz abonēšanas rēķiniem 2009.gadam. Rēķins no „Dienas Biznesa" par abonēšanas periodu no 2009.gada 5.janvāra līdz 31.decembrim: summa 151,43 Ls, PVN 5%, kopējā summa 159,00 Ls; rēķins izrakstīts 4.decembrī, jau apmaksāts. No šī darījuma viedokļa PVN likme no Jaunā gada varētu būt kaut piecreiz lielāka, darījums jau ir noticis un nekādas likmju izmaiņas šo darījumu neietekmē. Tādējādi atvainojiet, preses magnāti, bet jūsu gaušanās par notikušo abonēšanas kampaņu, kuru PVN likmju izmaiņas tagad it kā sagraus uz līdzenas vietas, ir vismaz nekorekta, jo pieļauju, ka diezgan liela daļa juridisko personu abonēšanas darījumus noslēgs šajā gadā. Respektīvi, "nūdeļu kāršana uz ausīm" ar visplašāko vērienu.

Es vēl pieļauju, ka problēma varētu rasties, jo no šīgada abonēšanas darījumiem tiek iekasēts PVN ar likmi 5%, bet nākamgad lielākā daļa tekošo izdevumu (degviela, saimnieciskie izdevumi utt) būs jau ar 21% PVN likmi t.i. iespējams, ka mazāk rentabliem preses izdevējiem varētu sanākt robi budžetā. Bet neviens jau nebrēc par šo regulāro 21% likmi, visi brēc par PVN likmes pieaugumu tieši preses izdevumiem, t.i par pazeminātās līdzšinējās 5% likmes pieaugumu...

Lai iegūtu plašāku skatu uz dzīvi, paraudzīsimies dažu preses flagmaņu pagājušā gada pārskatus. Tā piemēram, SIA "Laikraksts Diena" 2007.gadā uzrādījis 9,59 miljonu latu lielu apgrozījumu. Taču interesanti, ka ieņēmumi no reklāmas pakalpojumiem sastādīja 6 miljonus latu jeb 62,6%. Reklāmas pakalpojumiem neviens nav piemērojis pazeminātās PVN likmes un tādējādi PVN likmju izmaiņa uz lielāko daļu no šī izdevēja apgrozījuma iespaidu neatstās vispār. Kā juridiskas personas līdz šim par reklāmu maksāja summu ar 18% PVN, tā tagad maksās summu ar 21% PVN, savukārt izdevējs nomaksās savus rēķinus, to skaitā attiecīgo daļu PVN, atlikumu atdos valstij un par šīs likmes izmaiņām vispār nesatrauksies.

 Interesanti, ka abonenti (t.i. tas, par ko preses izdevēji satraukušies visvairāk... un kā tikko pierādījām - ne sevišķi pamatoti) "Dienas" izdevējiem ienesuši 2,1 miljonu latu jeb 21,9% no apgrozījuma. Savukārt mazumtirdzniecībā jeb sektorā, ko patiešām ietekmēs PVN likmju izmaiņas, 2007.gadā ieņemti vien 598 tūkstoši latu jeb apmēram 6%... Tad visa šī brēka par sektoru, kas ienes 6% apgrozījuma? Visa polemika par "uzbrukumiem preses brīvībai"!?

Ja vilktu līdzības ar citiem biznesa sektoriem, cik dramatiski tad vajadzētu izpausties, piemēram degvielas tirgotājiem, kuriem viss (un nevis maza daļa!) apjoma apliekas ne tikai ar PVN, kas no nākamā gada būs augstāks, bet arī ar augstāku akcīzes nodokli!?

Intereses pēc paraudzīsimies arī uz kādas citas izdevniecības, piemēram, laikraksta "Dienas Bizness" izdevēju pagājušā gada pārskatu. Tur varam lasīt, ka apgrozījums sasniedzis 3,9 miljonus latu, no kuriem reklāma ienesusi 2,19 miljonus latu jeb 56%, ieņēmumi no abonēšanas sasniedza 944 tūkstošus latu jeb 24% un patiešām PVN-jūtīgā mazumtirdzniecība - veselus 38,4 tūkstošus latu jeb... khm - 0,9% no apgrozījuma.

Protams, žurnālu sektorā mazumtirdzniecības īpatsvars ir lielāks un, iespējams, mazumtirdzniecības apjomu izmaiņām ir tiešas sekas uz auditorijas izmaiņām, kas savukārt ietekmē reklāmas ieņēmumus. Tomēr tie ir burtiski daži procenti un nevis " vārda brīvības ierobežojums" .

Šoruden konferencē "Wazzap" laikraksta "Diena" direktore neslēpa: laikrakstu reklāmas ieņēmumos gada kritums prognozējams 15% apjomā (attiecīgo video var noskatīties šeit: http://tv.delfi.lv/video/zBaVvDK1/ ) , tad varbūt nevajadzētu slēpties aiz PVN likmēm, bet gan skaidri un gaiši atzīt, ka biznesa modelis nav pietiekami efektīvs, saimniekošana varētu būt labāka vai ir citi, patiešām nopietni industriju apdraudoši apstākļi, un ne jau PVN izmaiņas. Un ar "vārda brīvību" šeit nav nekāda sakara. Jeb, kā vēstīja pans Zanders -  „come on, preses izdošana ir tāds pats bizness kā visi citi!" Mums atliek tikai piekrist.

Tad varbūt vārda brīvības cīnītāji un patiesības paudēji varētu sākt ar sevi un runāt tīru patiesību, nevis nodarboties ar demagoģiju, jeb,  ja atceramies uzrakstu uz Zandera krekliņa, darīt TO ar mūsu smadzenēm, izmantojot jebkuru ieganstu, ekonomikas stabilizācijas plānu ieskaitot? Varbūt tajā vietā, lai demonstrētu savu radošo potenciālu un izdotu izdevumus sēru noformējumā, ir vērts ieguldīt šos pašus radošos resursus jaunu biznesa koncepciju radīšanā? Un beidzot runāt par problēmām patiešām pēc būtības?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!