Juris Pūce: Augstākās izglītības matemātika

Latvijas neapskaužamie rādītāji

Pasaulē pastāv diezgan dažādi modeļi augstākās izglītības finansēšanā. Nav iespējams apgalvot, ka viens vai otrs modelis ir ideālais. Katrā valstī pastāv savi blakusnosacījumi, kas ietekmēs modeļa dzīvotspēju. Tāpēc, analizējot iespējamu finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā, būtu jāpievērš īpaša uzmanība Latvijas īpašajai situācijai un tās radītajiem nosacījumiem.

Latvijā pašlaik ir 12% iedzīvotāju ar augstāko izglītību. Tas ir krietni mazāk kā citās attīstītākajās valstīs. Ir valstis, no kurām Latvija atpaliek pat divas reizes. Jāpiezīmē, ka tās ir valstis, kuras tradicionāli ir augstākajās vietās ANO tautas attīstības reitingos (Kanāda, Norvēģija). Latvijā pilna laika studijās studē aptuveni 2,7% no iedzīvotājiem. Tas atpaliek no vidējiem rādītājiem EESO valstīs aptuveni par 25%. Tātad perspektīvā Latvija nevis noķers attīstītākās valstis, bet vēl vairāk atpaliks.

Pašlaik Latvijā studē jaunieši, kas dzimuši laika posmā no 1980. – 1985. gadam. Tas bija laiks, kad Latvijā dzima divas reizes vairāk bērni nekā 1990.gados. Nav skaidrs, kā Latvija grasās sasniegt nepieciešamos rādītājus studentu skaita ziņā, kad studēt sāks tas dzimušie jaunieši.

Ikgadējais lielais pieprasījums pēc studiju kredītiem, kā arī problēmas, kuras nācās risināt augstskolām un Latvijas Studentu apvienībai šī gada studiju kreditēšanas sistēmas nesakārtotības dēļ, norāda uz to, ka zemais studentu skaits lielā mērā ir atkarīgs no studentu maksātspējas. Studijas par valsts budžeta līdzekļiem ir tikai puses studentu priekšrocība, studiju maksas augstskolās aizvien vairāk pieaug. Iedzīvotāju maksātspēja stāv uz vietas. Kas apmaksās nepieciešamo studentu skaita pieaugumu?

Finansējam studentu, finansējam valsti

Pavisam vienkārši ir aprēķināt to ieguvumu, kuru valsts iegūst finansējot kādas studijas. Piemēram ņemšu šādas specialitātes: datorzinības, pedagoģija un žurnālistika.

Tātad šo specialitāšu izmaksas viena gada studijām (atbilstoši pašreizējam valsts budžeta finansējumam) ir apmēram 1000 latu gadā datorzinību studijās, 700 latu gadā pedagoģijas studentam, 600 latu žurnālistikas studentam. Tātad viena speciālista sagatavošana valstij izmaksā 4000 latus (datorzinību bakalauram), 2800 latus (pedagoģijas bakalauram) un 2400 latus (komunikāciju zinību bakalauram). Šī summa ir jāiegulda četru gadu laikā.

Aptaujājot manas paziņas, kas beigušas šīs studijas, par viņu darba samaksu uzreiz pēc studiju beigšanas, ieguvu šādus datus. Datorzinību bakalaurs strādāja par programmētāju un saņēma 650 latus mēnesī. Pedagoģijas bakalaurs strādāja par skolotāju un saņēma 85 latus mēnesī. Komunikāciju zinību bakalaurs strādāja laikrakstā par reportieri un saņēma 120 latus mēnesī. Tātad katru gadu šie speciālisti nomaksāja nodokļos Latvijas valstij aptuveni šādas summas: 2400 latus programmētājs, 240 latus skolotājs, 480 latus reportieris. Tātad rēķinot tikai nodokļu maksājumus šie speciālisti šādā laika posmā segs 4 gadu laikā valsts izdotos līdzekļus par sevi – 1 gadā un 7 mēnešos programmētājs, 12 gados skolotājs, 5 gados žurnālists.

Tagad vēl viens aprēķins – atbilstoši ekonomikas teorijām darba devējs, lai saglabātu sava darba rentabilitāti, nedrīkst nomaksāt darba algās vairāk kā trešo daļu no saražotās pievienotās vērtības. Proti, katru nopelnīto darba algu droši var sareizināt ar trīs, lai iegūtu to pievienoto vērtību, kuru rada attiecīgais darbinieks. Bet pievienotā vērtība nav nekas cits kā iekšzemes kopprodukts, no kura atbilstoši statistikas datiem aptuveni 35% saņem Latvijas valsts nodokļu maksājumu veidā. Proti, attiecīgais speciālists faktiski valstij gadā dod šādus nodokļu ieņēmumus: aptuveni 8200 latus programmētājs, aptuveni 1500 latus reportieris (skolotāja ieguldījums, protams, nav aprēķināms šādā veidā). Proti, faktiski šie speciālisti savas studijas atmaksā ievērojami īsākā laikā.

Tātad ir iespējams pat tīri vienkārši matemātiski pierādīt, ka studijas ir izdevīgs ieguldījums valstij. Pie tam izvēlētie piemēri, manuprāt, pierāda, ka ieguldīt ir izdevīgi gandrīz visās studiju specialitātēs.

Valsts politika

Uzskatu, ka valsts interesēm atbilst iespējami plašāks augsti izglītotu speciālistu slānis. Latvijas sociālekonomiskā situācija nav pietiekami spoža, lai nepieciešamo studentu skaita pieaugumu varētu apmaksāt iedzīvotāju maciņi. Tikai valsts budžeta ieguldījums nodrošinās tik nepieciešamo pozitīvo izaugsmi. Pie tam, kā to centos pierādīt šai rakstā, valsts ieguldītos līdzekļu atgūst ļoti ātri.

Ir skaidrs, ka līdzekļu pieaugums tika prasīts un pamatots neskaitāmas reizes. Taču katru reizi augstākās izglītības cilvēki ir atdūrušies neizprotamā un klusējošā noraidījumā. Un skaidrs ir tikai viens – augstākajai izglītībai naudas pietrūkst ar katru gadu aizvien vairāk. Bet valsts politikas šai jomā vēl aizvien nav.

Latvijas Studentu apvienība šogad centīsies panākt, lai tomēr valstī tiktu iedibināta skaidra politika augstākajā izglītībā, lai nomināla prioritāte pārtaptu reālā. Mums ir argumenti, lai savu pozīciju pamatotu. Lai kāds pamato, ka papildus līdzekļi no valsts kases nav jāpiešķir.