Dažādas tehniskās un drošuma prasības ar katru desmitgadi vairāk un vairāk ierobežo pasaules tirdzniecību, muitas tarifiem vienlaikus kļūstot arvien nenozīmīgākiem, bet tomēr neizzūdot pavisam vai pat atdzimstot no jauna, kā tas drīz var notikt ar Apvienoto Karalisti. Tomēr joprojām tad, ja importētāja deklarantam "izbeidzas krāsainais printeris", kravas uz ES robežas apstājas. Kā tas ir iespējams – 21. gadsimtā?
Nesenā tirdzniecība Covid-19 apstākļos parādīja atsevišķu preču "īstā ražotāja seju"
Jā, tirdzniecība ar maskām un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ļāva masu medijiem koncentrēties, piemēram, uz "masku importu" un mums kolektīvi pārliecināties, ka bieži vien preču vērtībai nav nozīmes, svarīgi ir – vai tās vispār drīkst ievest ES, kur nu vēl izplatīt! Nekvalitatīvu masku imports parādīja, ka līdzīga problēma pastāv visā ES un ar ļoti plašu preču klāstu – un to, ka mums šeit, Eiropā, nekaunīgi tiek piedāvātas neatbilstošas preces! Bet brīdī, kad to apstādina muita, sākas nevis darbs ar "ražotāju", prasot "maskas" nomainīt, bet ar krāsaino printeri, cenšoties piekopēt "pašu atbilstošāku CE zīmi" visā ES. Kādi tik brīnumi jeb "oriģinālo CE ražotāju" dokumenti neparādījās masu medijos un sociālajos tīklos! Turklāt šie bija tie gadījumi, kad skaidri varējām redzēt katra iesaistītā reakciju.
Ražotājs (kurš parasti ražo arī ASV, Austrālijai, Krievijai un mums – ES), protams, ievēro tikai tās valsts standartus, no kuras viņš pircis iekārtas, ar kurām ražo savu produktu. Tad ražotājs "piemeklē", kādus papīrus vajag, un raksta "Ražots atbilstoši GOST" vai "CE", vai citām prasībām, kas bieži ir savstarpēji izslēdzošas! Vienam produktam dažādi papīri atkarībā no importa valsts! Importētājs viņam palīdz, piemeklējot ES laboratoriju un ES testa centru nosaukumus utt., tad pats iesniedz tos muitai*, kas ne vienmēr lielā apjoma dēļ pamana viltojumu, taču tie parādās katru dienu un ikdienas importā ir patiešām ļoti daudz un pa visu ES perimetru. Daļa no šiem produktiem tiek "pieķerti" tikai vēlāk – ES tirgus iekšienē, kad pa tirdzniecības ķēdēm parādās mūsu veikalu plauktos.
Mazākas birokrātijas dēļ lielāki riski?
Ja, mazinot birokrātiju (birokrātija var būt arī laba), nepietiekamu kontroles pasākumu dēļ šāda prece nokļūst ES tirgū, vai šāda tirdzniecība ir bumba ar laika degli? Jā, jo var gadīties, ka visu partiju atklās jau iekšējā tirgus uzraudzības pasākumos. Vai – kā nereti gadās – kāds no "neatbilstošajiem produktiem ar viltotiem dokumentiem" kļūst par pamatu gala patērētāja vai viņa bērna nāvei. Tā ir nopietna atbildība. Importa ķēdi gandrīz vienmēr var izsekot! Mūsu masku importētāji riskēja būt atbildīgi vispirms jau par mūsu ārstu un slimnieku drošību, taču importētas tiek arī daudz bīstamākas preces – elektrovelosipēdi, kas uzsprāgst, bērnu rotaļlietas, kas ir indīgas un kavē vai apstādina mūsu bērnu attīstību, pārtika, no kuras var nomirt, utt. Nedrošas preces ir visapkārt. Un tās ir lētākas! Tā ir viena pazīme!
Lētums pret aizliegumu importēt
Kāpēc lētas? Parasti lētums ir atbilde – ražojot nav ievērotas visas prasības, tāpēc prece ir neatbilstoša, bet uzkrītoši lēta. Sevišķi Austrumeiropā patērētājs balso ar maciņu, turklāt varētu domāt – ja jau prece ir veikalā, tad tā ir droša. Tomēr tik lēti mēs paši saražot nevaram, jo ražojot ievērojam visas standartā paredzētās prasības, attiecīgi šāda prece ir divkārt kaitīga – tā izspiež vietējos ražotājus un var būt bīstama pircējam. Beigās mūsu ražotājs nevar samaksāt tik lielu algu, bet pircējs nevar nopirkt tik dārgu, bet drošu produktu – apburtais loks. Te tad iejaucas valsts ar ES regulējumu. Nesenais "masku imports" ir atklājis problēmas būtību – milzīgs apjoms (kā "masku piemērā") ārpus ES ražoto produktu neatbilst ES noteiktajiem kritērijiem, un par to nav jābrīnās, jo šie produkti netiek ražoti tikai ES tirgum, un vēl retāk tie tiek radīti, izmantojot ES ražošanas iekārtas un strādājot atbilstīgi. Labs izņēmums ir ES ražotāji, kas paši radījuši ražotnes, piemēram, Ķīnā, un, ražojot savu produktu, pilnībā ievēro ES standartus, šāds produkts būs atbilstoši ražots. Tikai tagad ar "masku piemēru" var saprast viltojumu un neatbilstības mērogu! Katrā preču veidā iespējami tieši tāpat viltoti dokumenti!
Ražošanas vietas pārcelšana atpakaļ uz ES
Labā ziņa, ka rezultātā mēs ne tikai atgriežamies pie diskusijas par ražošanu Latvijā – Skandināvijas un ES tirgum, bet pat varam cerēt uz lielāku ES regulējumu, kas palīdzētu izveidot šādu ražošanu, "garantējot tautsaimniecībai nepieciešamu produktu un jutīgu preču ražošanu ES teritorijā". Šeit labs piemērs ir arī masku un dezinfekcijas līdzekļu ražošana Latvijā un citur, lai visu laiku uzturētu nepieciešamos krājumus krīzes situācijām. Ķīna tos ražos lētāk, bet jautājums ir par nodrošinājumu, risku, kāds atklājas, ja nepieciešamo kaut minimāli neražo tepat, ES. Vai šāds produkts ir drošs un atbilstošs, protams, tādam tam jābūt, bet vai ir?!
Ražošanas kompetence
Tomēr arī tas, ka ražojam uz vietas, negarantē produkta atbilstību. Arī to var pamatot ar empīrisko "masku piemēru". Kad LIAA organizēja semināru par Covid-19 individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanu, tad tiešsaistes seminārā piedalījās vairāk nekā 60 "potenciālo uzņēmēju". Arī es biju atradis šādas tādas iekārtas un piedalījos šajā LIAA seminārā par prasībām, kādas jāievēro. Te tad nu atklājās "bēdu ieleja" un gatavība, piemēram, "maskas šūt ar rokām", nezinot, ka to nemaz nedrīkst, jo adata veido tik milzīgu caurumu, ka Covid-19 izraisītāju, tā sakot, "ar vēju iznes tam cauri". Gandrīz neviens no gribētājiem ražot nezināja prasības, kas ir noteiktas standartos. Bija arī tādi, kas bija publiski klieguši, ka jāmazina birokrātija (bet mūsu ražotāja gadījumā kontrole bija vienīga cerība, ka no ES tirgus ar tehniskajām barjerām tiks izslēgti neatbilstošie lētie ražojumi un bīstamās konkurentu preces), un kliedzēji neiedomājās, ka šī "birokrātija ir visas ES līmenī" un, ja viņi gribēs kaut ko no savas produkcijas eksportēt uz kaimiņu valstīm, tāpat būs jāievēro visas ES prasības.
ES uzdevumi
ES līmenī birokrātija, protams, jāmazina, tas jāturpina, tāpat jāparedz arī, ka un kā krīzes gadījumā dalībvalsts var pieļaut arī daļēji neatbilstošus produktus (tāds regulējums ir, starp citu, mūsu valdība šoreiz to veiksmīgi izmantoja, taču valdībām būtu jādod vēl vairāk brīvības krīzēs), sevišķi tad, ja citi individuālie aizsardzības līdzekļi nav piegādāti. Tāpat ir skaidrs, ka tagad ikdienā vairāk uzmanības jāpievērš viltotajiem dokumentiem, kas parādās muitā gan Grieķijā un Spānijā, gan Dānijā un Norvēģijā, jo, "ja ir lēti nopirkts", gribas taču to "dārgi pārdot", tā tas ir visā ES. Iesniedzot šādus dokumentus muitā vai citā dienestā, iesniedzējs taču apliecina to īstumu, nedomājot, ka tad, ja šāda prece "izies cauri", sekas var būt ļoti nopietnas gan cilvēkiem, kas to lieto, gan mūsu pašu ražotājiem, kas cieš no šāda dempinga, un pašam!
* Latvijā ir divpakāpju kontrole, bez muitas preci kontrolē arī PTAC.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
