Kāpēc Lācis nebalsos par Zatleru
? Intervija ar Saeimas deputātu Visvaldi Lāci
Foto: DELFI

Saeimas deputāts Visvaldis Lācis vienīgais no Saeimas deputātiem godīgi paziņojis, ka viņš nebalsos par Valda Zatlera vēlreizēju ievēlēšanu amatā. Par šā lēmuma iemesliem, kā arī to, kāpēc izstājies no nacionālās apvienības "Visu Latvijai/"TB"/LNNK frakcijas, viņš stāstīja žurnālistiem Voldemāram Krustiņam un Mārim Antonevičam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

– Vai jūsu pārliecība, ka Valdis Zatlers nav piemērots prezidenta amatam, radās pēkšņi vai tas ir ilgāku pārdomu iznākums?

– Protams, ka ilgāku pārdomu iznākums. Savulaik Zatlers deva interviju "Vesti segodņa", kurā slavēja šo laikrakstu un arī paziņoja, ka "Latvijas krievi ir labākie krievi pasaulē". Tās bija ļoti dīvainas atziņas, kas sēja šaubas par Latvijas prezidenta politisko nostāju, tomēr toreiz es par tām publiski nerunāju. Nesen prezidents atsūtīja man uzaicinājumu uz tikšanos Rīgas pilī. Ieskatam bija pievienota arī Zatlera runa uz 16 lappusēm ar lūgumu iepazīties un izteikt viedokli. Uz pašu runas teikšanu Latvijas Universitātē es neaizgāju, jo man bija citi darbi. Zināju, ka runa vēlāk tiks atreferēta presē un būs pieejama. Toreiz gan TV3 žurnālisti tā nesmuki staigāja pa Saeimas kabinetiem, rāva vaļā durvis un filmēja deputātus, kuri nav aizgājuši klausīties Zatlera kungu. Tā viņi bija "pieķēruši" arī "Vienotības" deputātu Andri Buiķi un citus.

Mana tikšanās ar Zatleru ilga stundu, klāt bija prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Kukule. Prezidents vairāk klausījās, ko saku es, pats runāja maz. Es ļoti pieklājīgi paskaidroju, ka nebalsošu par viņu. Man nav pieņemams Valsts prezidenta aicinājums visiem nepilsoņu bērniem automātiski piešķirt pilsonību – jo uzskatu, ka tā ir latviešu tautas politiska pašnāvība. Tas neizbēgami vairos "Saskaņas centra" vēlētāju pulku. Savā LU runā Zatlers atkārtoja to pašu tēzi, ko savulaik jau bija teikusi Vaira Vīķe-Freiberga, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir "mūsējie", visi ir laipni aicināti pieņemt pilsonību. Nu nav tā! Es atgādināju viņam Nikolaja Kabanova izteikumus, ka krieviem jāiespiežas valsts un pašvaldību iestādēs un jāgrauj valsts no iekšienes, jāatjauno impērija. No 29 "Saskaņas centra" deputātiem Kabanovam Saeimas vēlēšanās ir sestais lielākais balsu skaits, kas rāda, ka šīm idejām ir liela piekrišana un tas nav tikai viena cilvēka viedoklis. Vai tie, kas 9. maijā iet Pārdaugavā pie pieminekļa, ir "mūsējie"? Es jau iepriekš biju teicis premjeram Valdim Dombrovskim no Saeimas tribīnes un tagad atkārtoju Zatleram, ka mūsu valsts drošība ir apdraudēta. Ikviena valsts būtu apdraudēta, ja tajā ir 40% cittautiešu, kuri dzīvo pie savas lielvalsts robežas. Protams, viņiem vienmēr būs tieksme apvienoties ar savu valsti. Latvijā tas šobrīd jau notiek, tikai slēptā veidā.

– Ko prezidents Zatlers jums atbildēja?

– Viņš vairākas reizes lietoja vārdu "pacietība" – ar to mēs visu panākšot. Zatlers savā runā teicis, ka Valsts prezidentam jābūt neitrālam. Manuprāt, tieši pretēji – prezidentam ir lielas pilnvaras, viņš var ierosināt likumprojektus. Piemēram, pārtraukt pilsonības piešķiršanu! Mēs jau šobrīd "baudām" naturalizācijas sekas, kas atspoguļojas vēlēšanu rezultātos...

Izrunājām arī citus jautājumus. Par Satversmes grozījumiem es viņam lielā mērā piekrītu – atbalstu, ka prezidents jāievēl visas tautas vēlēšanās, lai gan uzskatu, ka nav nepieciešams palielināt pilnvaras, tās jau šobrīd ir pietiekamas. Pārrunājām arī fiskālos jautājumus.

– Un kāds ir secinājums?

– Mans secinājums – ja par prezidentu paliek Valdis Zatlers, tad ir risks, ka viņa varas laikā valsts apdraudētība var politiski pieaugt. Es uz to nespēju bez bažām noraudzīties.

– Kā jūs vērtējat savas bijušās frakcijas – Nacionālās apvienības – biedru nostāju? Viņi acīmredzot bija tādu pašu argumentu priekšā, tomēr ir paziņojuši, ka atbalstīs Zatlera kandidatūru.

– Man ar viņiem radās nesaskaņas, un to iemesls nebija tikai mana dzīvokļa kompensāciju jautājums, par kuru vēlāk rakstīja prese.

– Kāds tad?

– Būtībā tās sākās jau pirms vēlēšanām. Toreiz Raivis Dzintars un Einārs Cilinskis gāja runāt par sadarbību ar vienu no "Vienotību" veidojošajām partijām – "Pilsonisko savienību". Es jau tolaik brīdināju, ka to nevajag darīt. Es uzskatīju, ka "Visu Latvijai" un "TB"/LNNK jāiet kopā, bet "Vienotībā" abas partijas pazudīs. Tomēr šī tikšanās notika, un Pilsonisko savienību tajā pārstāvēja Ģirts Valdis Kristovskis, Kārlis Kamradzis un Kārlis Šadurskis. Pēc tikšanās es prasīju Dzintaram, kāda ir PS nostāja pret mani, un viņš atbildēja, ka viņi esot kategoriski pret. Nākamajā dienā es no Saeimas tribīnes izteicos, ka "Vienotība" nebūs latviešu tautas vienotība, bet tikai atsevišķu grupu vienotība, un atsaucos uz Dzintara teikto. Viņš to pārdzīvoja un internetā uzrakstīja, ka viņš notikušo redz "citā gaismā". Būtībā viņš mani pataisīja par meli.

Tomēr galvenais nesaskaņu iemesls bija Imants Parādnieks. Man ir labas attiecības ar Saeimas šoferiem, un viņi nāca pie manis sūdzēties par Parādnieka pašdarbību. Viņš ieradies Saeimas autobāzē un paziņojis, ka to vajag privatizēt. Licis sasaukt darbinieku sapulci, teicis, ka daļu darbinieku nāksies atlaist, ar vārdu sakot – satricinājis visus. Šoferi stāstīja, ka ir konkrēta firma, kurai būtu liela interese par Saeimas autobāzes privatizāciju, bet Parādniekam ir lieli parādi, kurus attiecīgā firma būtu ar mieru "pārņemt". Man kā Nacionālās apvienības deputātam ļoti nepatika, ka par frakcijas biedru tā tiek runāts, tāpēc es šoferu klātbūtnē piezvanīju Dzintaram un mudināju, lai Parādnieks šādas darbības izbeidz vai arī lai dara to Saeimas vārdā, nevis uz savu galvu. Sarunā biju diezgan skarbs, taču nekas nemainījās.

– Tās ir personiskās attiecības, bet principi, ideoloģiskas atšķirības?

– Arī tādas. Varbūt esmu pārāk radikāls, bet tāds es esmu... Piemēram, Kravcova gadījums. To, ka viņš neprot latviešu valodu tādā līmenī, lai veiktu Saeimas deputāta pienākumus, sapratu Pilsonības likuma izpildes komisijā. Saeimas Kārtības rullis paredz, ka deputātu ar balsojumu var izslēgt no Saeimas, ja viņa valodas zināšanas ir nepietiekamas. Taču, kad man par šo jautājumu bija jāiet runāt Dombura raidījumā Latvijas televīzijā, frakcijā sākās atrunāšanās. Kā brīdināja Dzintars Rasnačs, Čepāne mani "samals miltos", tāpēc man viņai kā juristei vajadzētu piekrist. Es tomēr nepiekritu un teicu, ka Saeimas balsojums būtu vajadzīgs. Nu un kas, ka tas neiegūs vairākumu. Lai cilvēki redz, kuri deputāti atbalsta Kravcovu!

Otrs gadījums bija, kad es gribēju iebilst no Saeimas tribīnes pret Anitu Kovaļevsku tiesībsarga amatā. Kad viņa ieradās mūsu frakcijā, es prasīju, vai tiešām brīdī, kad notiek leģionāru gājiens, būtu jāļauj tiem neliešiem pie Brīvības pieminekļa svilpt un ālēties? Kovaļevska atbildēja, ka arī šiem cilvēkiem esot tiesības paust savus uzskatus. Mani neapmierināja arī Juris Jansons, kuru virzīja "Saskaņas centrs" – es vienmēr ar šaubām skatos uz šīs partijas virzītiem kandidātiem. Kovaļevskai varbūt ir vairāk zināšanu par cilvēktiesību jomu, taču viņa nebija tā persona, kuru es vēlētos redzēt tiesībsarga amatā. Es vēlāk pateicu, ka frakcijas vārdā vairs neuzstāšos, jo nevaru runāt pret savu pārliecību, taču tribīnē kāpšu, lai izteiktu savu viedokli, pat ja tas būs atšķirīgs. Tad es jutu skarbu disonansi mūsu attiecībās.

Vēl viens gadījums – Krav-
covs uzkāpa tribīnē, lai teiktu runu latviešu valodā, demonstratīvi parādīja prezidijam lapiņu, ka runa nav rakstīta kirilicā. Tomēr runā bija kļūdas, uz kurām es no Saeimas tribīnes norādīju. Viņš runāja par "astoņdesmitgadīgiem jauniešiem" un vēl vairākas reizes pārteicās, to visi dzirdēja. Bet pēc runas latviešu deputāti viņam uzgavilēja. Es teicu, ka Kravcovs ir izgāzies. Raivis Dzintars tūlīt metās tribīnē un paziņoja, ka "mūsu partijas principialitāte nesusi augļus" – Kravcovs sācis runāt latviski. Tad es Raivim godīgi pateicu: "Nevajag pielīst!" Kas tie par augļiem? Kroplīga latviešu valoda ir augļi?

Es kā miera jaucējs neiederējos Nacionālās apvienības frakcijā. Tā pienāca brīdis, kad mani piespieda izstāties...

– Par radikālismu?

– Tā tas netika pasniegts, taču domstarpības tiešām ir ideoloģiskas. "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK joprojām nav atmetusi domu iet kopā ar "Vienotību", jo tikai tā, viņuprāt, varot gūt panākumus un nokļūt pie varas. Frakcijas sēdēs bieži tiek spriests – kā uz to vai citu jautājumu skatīsies "Vienotība".

– Bet varbūt viņiem patiešām ar noteikumiem ir solītas vietas valdībā? Nupat būs brīva iekšlietu ministra vieta.

– Es esmu tālredzīgāks. Manuprāt, ja mēs nākotnē gribam latvisku Latviju, tad nedrīkstam saplūst ar tādu "Vienotību". Mēs taču redzam, kā viņiem šobrīd iet – popularitāte strauji krītās.

– Runājot par prezidenta vēlēšanām, tiek runāts, ka iespējamais scenārijs varētu būt šāds – pirmajā kārtā Valdi Zatleru "izšūpo", un tad kā kandidāte tiek izvirzīta Vaira Vīķe-Freiberga. Kā jūs uz to skatāties?

– Tā varētu notikt. Arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis bija pārliecināts, ka viņu ievēlēs, bet tā nenotika. Tāpat Zatlers nevar būt drošs, pat ja vairākums deputātu apsolītu viņam savas balsis. Zatlers gan atšķirībā no Maizīša ir daudz aktīvāks – tiekas ar deputātiem, aģitē. Es neizslēdzu, ka varētu atkal parādīties Vīķes-Freibergas vārds, viņa ir godkārīgs cilvēks ar labiem sakariem ārzemēs.

– Kā jūs skatāties uz viņas izredzēm?

– Vīķes-Freibergas izredzes ir daudz lielākas nekā Ingūnas Sudrabas. Aiz Vīķes-Freibergas stāvēs ASV, Sorosa fonds un tātad arī "Vienotība".

– Bet prezidentu vēl Saeima, nevis ASV vai Sorosa fonds.

– Jā, nu grūti spriest. "Saskaņas centrs" nebalsos par. Es arī acīmredzot nebalsošu, protams, citu iemeslu dēļ.

– Bet kurš prezidenta kandidāts, jūsuprāt, būtu pieņemams no Latvijas nacionālo interešu viedokļa?

– Sudraba ir teikusi, ka viņa gribētu "citādu Latviju", bet nav pateikusi, kādu. Vīķes-Freibergas Latvija, manuprāt, neatšķirsies no Zatlera Latvijas.

– Un kā ar citiem kandidātiem? Kādam taču jābūt par prezidentu.

– Es četras reizes mūžā esmu runājis ar Egilu Levitu. Atceros arī, ka Levitam bija ļoti labs raksts par tautu pašnoteikšanās tiesībām laikrakstā "Atmoda". Es domāju, viņš varētu būt piemērots prezidenta kandidāts, bet laikam jau pašreizējā Saeimā viņam būtu grūti iegūt atbalstu.

– Cilvēki mainās. Piemēram, Straumes kungs, kurš tagad kļuvis ļoti "moderns" dažādos žurnālos, teic, ka "Saskaņa" jau sen bija jāņem valdībā.

– Straume patriotismu zaudēja ar korupciju. Viņš taču saņēma astronomiskas algas valsts uzņēmumu padomēs un valdēs. Par ko? Nav brīnums, ka pa šo laiku arī politiskie uzskati izmainās.

– Pašreizējais prezidents Valdis Zatlers, šķiet, nav iebildis pret to, ka notiek parakstu vākšana par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

– Diemžēl nav, un arī tas mani attur no atbalsta viņam. Jo situācija ir ļoti bīstama. Ja nepilsoņu bērniem automātiski piešķirs pilsonību, tad var ātri pienākt brīdis, ka šādas ierosmes gūst atbalstu.

– Satversmē ir noteikts, ka nedrīkst rīkot referendumus par budžeta jautājumiem. Vai līdzīga norāde nevarētu būt arī par valsts valodu un Latvijas suverenitāti?

– Jābūt partijai, kas to katru dienu bāž acīs, prasa to Saeimai, mudina tautu, nevis meklē iespējas pievienoties citam politiskajam spēkam. No "atšķaidīšanās" nekas labs nevar sanākt.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form