Kārlis Krēsliņš: Nav jēgas plāniem bez skaidras plānošanas sistēmas  (22)

Mana pieredze šajā jautājumā ļauj izdarīt secinājumus:

- nevar veiksmīgi izstrādāt un īstenot atsevišķu lielas sistēmas plānu. Piemēram, 1997. gadā tika izstrādāts ļoti labs, pēc Valsts prezidenta atziņās, NBS vidēja termiņa attīstības plāns, kas bija pieticīgs, bet, nesaņemot atbilstošu finansējumu, palika nerealizēts;

- vajag veidot plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēmu (PPBS). 1999.gadā man uzticēja izveidot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apvienotā štāba Politikas un plānošanas departamentu - J-5 un to vadīt. Dažu mēnešu laikā mēs izveidojām PPBS, kas sastāvēja no NBS ilgtermiņa - 12 gadu (DOK-1), 4. gadu (vidējā termiņa) (DOK-2) un viena gada attīstības plāna (DOK-3);

- ilgtermiņa plānā nevajag detalizēti plānot finanses, jo DOK-1, kuru apstiprināja MK 2000.gada 11.jūlijā, bija dokuments, kas noteica, uz kurieni mēs nosacīti ejam: uz Briseli (ES un NATO), Helsinkiem (neitrālas valsts statusu) vai uz Maskavu. Šo plānu vajadzēja atjaunot katrus četrus gadus, bet tas līdz 2012.gadam netika izdarīts;

- vidēja termiņa plānā ir jābūt viena gada detalizētam ar resursiem nodrošinātam plānam un vidēja termiņa attīstības redzējumam ar daļēji aprēķinātiem nepieciešamajiem resursiem un skaidri formulētam prioritātēm. Šis plāns ir katru gadu jāprecizē. DOK-2 - NBS 4 gadu attīstības plāns, kas pēc struktūras atbilda Latvijas Rīcības plānam dalībai NATO (RPDN) bija veiksmīgs risinājums. Mēs saņēmām NATO vadības atzinību un 2004.gadā tikām uzņemti NATO.

Domāju, varētu izmantot kopējos PPBS veidošanas principus arī valsts mērogā. NATO, iesaistot pasaulē atzītos zinātniekus un ekspertus, veica izpēti „Kompleksā nākotne 2030. gadā". Man bija iespēja piedalīties šajā darbā. Latvijā, nosakot savu ilgtermiņa attīstības plānu, vajadzētu to ņemt vērā. Iestāšanās ES un NATO vai tagad eiro ieviešana nav Latvijas attīstības mērķis, bet tikai līdzekļi, lai sasniegtu mērķi.

Daži priekšlikumi valsts pārvaldes sistēmas darbības uzlabošanai

- Atdalīt likumdošanas varu no izpildvaras, veidot profesionālu MK, bet politisko partiju koalīciju veidot Saeimā.

- Ministru kabinetam (MK) jāizstrādā dažādi plāni, bet tie jāanalizē, jāapspriež un jāpieņem, jāapstiprina Saeimā. Nav loģiski, ka MK izstrādā un pieņem MK Rīcības plānu, jo tas praktiski ir Latvijas vidēja termiņa attīstības plāns, kas būtu jāpieņem Saeimā.

- Vajag skaidri formulēt, kas ir NAP? Latvijas vidēja vai ilgtermiņa attīstības plāns? Latvijā ir kaut kāds attīstības plāns līdz 2030. gadam. Lai loģiski sakārtotu šo plānu kopumu, vajag noteikt Latvijas attīstības mērķi(-us), piemēram, Latvija - Baltijas reģiona Šveice. Tad ilgtermiņā parādīt, kā mēs plānojam sasniegt šo mērķi. Vidēja termiņa plānā ir jānosaka prioritātes un jāplāno resursi, pirmkārt, finanses šo prioritāšu sasniegšanai vai izpildei.

- Vidēja termiņa valsts attīstības plānam un tur noteiktajām prioritātēm ir jābūt pamatam budžeta izstrādei. Plāniem ir jābūt apspriestiem sabiedrībā, izdiskutētiem un apstiprinātiem Saeimā. Plānus vajag regulāri pārskatīt un papildināt atbilstoši notiekošajiem procesiem pasaulē.

- Budžetam vajag būt loģiski pamatotam, balstītam uz vidējā plānā noteiktajām prioritātēm un uz citu valstu pieredzi. 

- Saeimas ārkārtējā plenārsēdē par 2012.gada budžeta grozījumiem es izteicu priekšlikumu, ka premjerministram vai finanšu ministram vajag argumentēti paskaidrot budžeta funkcionālo sadalījumu. Daži fakti no MK Saeimai iesniegtās informācijas (2012.gadam).

Analizējot šos skaitļus un salīdzinot tos ar citām, pirmkārt, Baltijas valstīm, rodas daudzi jautājumi. Piemēram, izskan informācija, ka ES vidēji 7-9% no IKP, bet Latvijā tikai 3,1% tiek iedalīts veselībai vai igauņi aizsardzībai iedala 2% no IKP, bet Latvija tikai 0,9%, bet mēs esam līderi vispārējos valdības izdevumos.

Kādēļ daudzās pozīcijās mēs atpaliekam no citām valstīm, bet esam vadošā valsts vispārējo valdības dienestu tēriņos uz vienu iedzīvotāju ~$ 600, ja vispārējie valdības izdevumi ir~ Ls 605 miljoni un Latvijas iedzīvotāju skaits ir ~2 miljoni. Internetā ir informācija, ka ASV uz vienu iedzīvotāju tērē tikai $2, KF - $42 utt., varbūt informācija, kas atrodama internetā, nav precīza, tad vajag to paskaidrot un ļoti vēlams lietot vienotu atskaites sistēmu.

Par stabiem uz ceļa

Internetā publicētā Latvijā uzņemtā fotogrāfija ar stabu uz asfalta ceļa ir dīvaina, jautājumus raisoša un liekas neiespējama, jo neloģiska. Man tas izlikās simboliski, ka staba neloģiskums uz asfaltētā ceļa atgādina neloģiskumu arī citās nozarēs, arī aizsardzības nozarē vai sistēmā. Daži piemēri:

1. Premjerministrs 2011.gada ziņojumā Saeimai par drošības jautājumiem, pareizi formulējot to, ka Latvijas militārās drošības pamatprincips ir dalība NATO kolektīvajā aizsardzības sistēmā, vienlaikus atzīmē: "nespējot nodrošināt nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu,

- par 98% samazina līdzdalību NATO Reaģēšanas spēkos" (NRF 14.rotācijā tika samazināts karavīru skaits no pieprasītā un plānotā 253 līdz 3.).

2. Latvijas Nacionālajā drošības likumā ir noteikts:

11.pants. Aizsardzības ministrijas kompetence

(1) Aizsardzības ministrija: 1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku; 2) plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus; 3) nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi un militāro izglītību.

AM budžetā, kam ir likuma spēks, gan 2010., gan 2011. gadā ir pants:

30.00.00 Valsts aizsardzības politikas realizācija:

- resursi izdevumu segšanai Ls 9 680 732 (2010.gadā);

- resursi izdevumu segšanai Ls 9 261 156 (2011.gadā);

- 2012.gada budžeta projektā Ls 9 381 879.

Šie fakti rosina naivu, bet juridiski pamatotu jautājumu: „Kam tiek tērēts aizsardzības budžets, ja valsts aizsardzības politikas realizācijai mēs tērējām mazāk par 10 miljoniem latu un par 98% samazinām līdzdalību NATO Reaģēšanas spēkos?"

3. Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA), atšķirībā no Mācību vadības pavēlniecības (MVP) pakļautībā esošajām skolām, iekļaušana MVP štāba sastāvā un kadetu izslēgšana no akadēmijas personāla sastāva, jo NBS visu štābu kopējais personāls nedrīkst pārsniegt 10% no NBS personāla, ir vēl viens neloģiskuma piemērs vai „stabs uz asfaltētā aizsardzības nozares ceļa".

4. Dīvaini izskatās MK lūgums tagad, 2012. gadā, pārnest tautsaimniecības mobilizācijas plāna izstrādes termiņus. Plāns bija jāizstrādā jau 2010.gada beigās, un dīvains paskaidrojums, ka valstī nebija pietiekoši resursu plāna izstrādei. MK pārstāvis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas (AIKN) komisijā nevarēja pateikt, kādu un cik resursu vajag. Tajā pašā laikā 2012. gada budžeta grozījumos nav pieprasīti papildu resursi tāda plāna izstrādei. Šis plāns ir būtisks valsts aizsardzībai un, pirmkārt, krīzes pārvaldes sistēmas efektīvai darbībai.

Tādu piemēru ir daudz un, domāju, visās nozarēs. Es labāk pārzinu aizsardzības nozari, tādēļ šajā rakstā pieminēju dažus tikai šīs nozares neloģiskumus vai „stabus uz asfalta ceļa".

Informācija pārdomām. Francijā, cerot papildus iegūt dažus miljardus eiro valsts kasē, palielināja ienākuma nodokli bagātajiem pilsoņiem, tāpēc daži no viņiem pieņēma citas ES valsts pilsonību, kur nav tik lieli nodokļi. Rezultātā Francijā var pat samazināties ienākumi no nodokļiem.

Cits piemērs. Vācijā kancleres finansiālo atbalstu dažām ES valstīm izvērtē Vācijas Konstitucionālā tiesa. ES, ieviešot vienoto valūtu, ir jāplāno arī kopējā finanšu sistēma, kas plānotu, saskaņotu un kontrolētu ES valstu gan banku sistēmu, gan budžetu izveidi un izpildi. Loģiski tas ved uz Eiropas Savienotajām Valstīm (ESV) vai daļēji uz ASV analogu. Jau tagad ir kopējas ES regulas, vienošanās utt. un ir nacionālie likumi un normatīvie akti, kuriem nevajadzētu būt pretrunā ar kopējiem ES.

Raksta nobeigumā gribu atzīmēt, ka nevajadzētu koncentrēties uz šaurām, tikai savām vai savas partijas interesēm. Mēs dzīvojam globālajā vai „šķidrajā" pasaulē, kad nauda, smadzenes un cilvēki pārvietojas uz turieni, kur tiem ir labāk. Tādēļ plānošanas principiem, atļaujas piešķiršanas noteikumiem dzīvei kādā ES valstī, nodokļu politikai un daudziem citiem jautājumiem ir jābūt saskaņotiem ar mūsu partnervalstīm ES un NATO.