Man ir jautājuši, vai patiesi Latvijas tenisa kopienai ir nepieciešama valsts īpašumā esošā tenisa kompleksa attīstība, ja šobrīd ir pieejami pietiekami daudzi privāti tenisa centri. Mana atbilde ir - noteikti jā, un šeit vēlos īsi izstāstīt kāpēc.
No sporta sasniegumu un sabiedrības interešu viedokļa, manuprāt, būtisks arguments par labu "Lielupes" centra atjaunošanai ir sporta infrastruktūras pieejamība. Teniss ir patiesi pasaules mēroga sporta veids ar milzīgu konkurenci, kas nozīmē, ka, lai atrastu starptautiska līmeņa talantus, ir jādod iespēja trenēties un spēlēt maksimāli daudziem perspektīviem bērniem un jauniešiem. Šis ir pretrunā ar reizēm izskanošo viedokli, ka teniss esot "elitārs" sporta veids.
Vadošo tenisa valstu sasniegumi pārsvarā balstās uz pieejamību – ASV to nodrošina sazarota akadēmiju, mācību iestāžu un koledžu sistēma, bet Krievijā pēdējo pāri desmit gadu laikā ir bijusi teju valstiska uzmanība tenisa attīstībai. Valstīs, kur teniss joprojām ir "elitāri" pieejams sporta veids, pat neskatoties uz bagātām tradīcijām, sporta sasniegumu ir salīdzinoši maz – šeit labs piemērs ir Itālija. Lielupes tenisa centru vislielākajā mērā vajag tieši tenisa pieejamības nodrošināšanai, lai valstī saglabātos sporta infrastruktūra, kas nav tikai privāti komerciālu interešu vadīta.
Jāņem vērā, ka privātiem un valsts sporta centriem tomēr ir dažādas dienaskārtības. Valsts centrā ir iespējams attīstīt sporta un veselības politikai atbilstošu darbību, iespējams, veidot konkrētā sporta izcilības centru, veidot īpašas programmas bērniem vai cilvēkiem ar mazāku priekšrocību. Privātā sporta centrā tomēr dominēs komerciāla interese, kas ir pilnīgi pamatota un apsveicama, taču pieejamība vai sporta attīstība nacionālā mērogā parasti nebūs privātu sporta centru galvenā prioritāte. Esošo projektu atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija un mums ir labs pamats nākotnes sadarbībai.
Papildus arguments ir tīri sportisks – veiksmīgai tenisa attīstībai ir vajadzīgs tenisa centrs ar starptautisku turnīru standartiem atbilstošu laukumu skaitu un atbalstošu infrastruktūru. Lielupē būs vienāds skaits āra un slēgto laukumu, halle ar nepieciešamo griestu augstumu, tribīnes, ģērbtuves utml. Tenisa centru "Lielupe" vasaras laikā jau tagad ik dienas izmanto ap 200 tenisa spēlētāju. Tāpat pērn centrā notika 40 dažāda līmeņa sacensības, kurās piedalījās aptuveni 1500 dalībnieki. Pēc pārbūves tenisa centra mērķis ir spēt uzņemt 400 – 500 spēlētājus dienā un nodrošināt līdz 55 starptautisku turnīru norisi gadā. Latvijā ir daudz labu tenisa kortu, tostarp ne tikai Rīgā, taču "Lielupe" viennozīmīgi ir pilnvērtīgākais tenisa centrs valstī un veido pamata bāzi tenisa attīstībai, līdzīgi kā Siguldas kamaniņu trase bobslejam, kamaniņām un skeletonam.
Mēs redzam, ka augsta līmeņa sacensībām Latvijā ir skatītāju interese, ko viennozīmīgi veicina Latvijas sportistu veiksmīgs sniegums. Deivisa kausa laikā Latvijā tribīnes ir pilnas. "Lielupe" potenciāli nākotnē var būt vieta arī kādam starptautiski nozīmīgam komerciālam turnīram, kas tad jau kļūst par plašākas ekonomiskas un tūrisma attīstības iespēju.
Būtisks, lai arī emocionāls, arguments ir Lielupes tenisa centra vēsture un mantojums jaunajiem sportistiem. Lielupē savas Deivisa kausa spēles aizvadīja pirmais no starptautiski atzītiem Latvijas tenisistiem Ģirts Dzelde. Vēlāk tur trenējās Larisa Savčenko-Neilande. Arī Ernests Gulbis ne tikai pusaudža gados, bet arī šobrīd nereti trenējas Lielupē. Tāpat, arī Jeļena Ostapenko Lielupē jūtas kā mājās, bet Anastasija Sevastova bieži brauca uz treniņiem no Liepājas uz Lielupi. Sporta mantojumam ir nozīme – tas iedvesmo jauniešus un iedrošina uz panākumiem. Domāju, ka arī bobslejā, skeletonā un kamaniņās ir milzīga nozīme, ka treneri jauniešiem var pateikt, ka šajā Siguldas trasē trenējās Ķipurs, Ekmanis, Dukuri vai Rubenis.
Visbeidzot, manuprāt, būtisks arguments ir arī "Lielupes" centra devums Jūrmalas ekonomikā. Nav šaubu, ka Jūrmala nav trūcīgākā Latvijas pilsēta, taču tenisa centrs kalpo un kalpos lielā mērā vietējās Latvijas ekonomikas ietvaros, proti, tas nav atkarīgs no ārvalstu tūristu vai nekustamā īpašumu ieguldītāju pieplūduma. Pilsētai šis ir ekonomisks aktīvs, kas ir sakņots vietējā pieprasījumā, vietējo cilvēku vajadzībām. Jau tuvākajos gados ir paredzama aizvien ciešāka sadarbība ar Jūrmalas pilsētas pašvaldību, tai skaitā Lielupes tenisa centrs un Lielupes vidusskolas plānotais sporta komplekss varētu kļūt par nozīmīgu pilsētas attīstības elementu.
Es esmu tenisists un nevaru būt neitrāls, kad runa ir par to, cik ļoti Latvijā ir vajadzīgs nacionālas nozīmes tenisa centrs. Taču es zinu, ka bērniem un jauniešiem teniss māca patstāvību, mērķtiecību, apņēmību un godīgumu – bez šīm vērtībām nav izaudzis neviens slavens tenisists un šīs ir vērtības, kas lieliski noder ārpus tenisa korta. "Lielupe" ir ļoti labs projekts, kur turpināt audzināt šīs vērtības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
