Pēc Ventspils 4.vidusskolas beigšanas Māris brīvprātīgi pieteicās toreizējam obligātajam militārajam dienestam ar jau tolaik skaidri uzstādītu mērķi – turpināt karjeru virsdienestā. Tagad 24 gadus vecais čigānu tautības puisis studē Aizsardzības akadēmijā.
Ne uz brīdi Māri neesot nomākusi doma, ka kāds viņu varētu nepieņemt tikai tādēļ, ka viņš ir čigāns. Un acīmredzot viņa pašapziņa ietekmē arī apkārtējo domas un attieksmi pret viņu.
“Līdz šim iespaids par čigāniem man bija drīzāk negatīvs. Kopš esmu kļuvis par kadeta Kleina prakses vadītāju, mana attieksme patiešām ir krasi mainījusies,” atzīst patruļkuģa P 03 Linga stūrmanis virsleitnants Tālis Dzērve.
“Ar Māri iepazinos Aizsardzības akadēmijas iestājeksāmenu laikā,” atceras Māra Kleina kursa biedrs Andris Kaļīņičs, “Kad uzzināju, ka Māris ir čigāns, biju atturīgs, jo nostrādāja stereotipi. Taču jau pēc kāda laika ne tikai studējām vienā kursā, bet kļuvām arī labi draugi. Mēs bieži sazvanāmies.”
Un tomēr – vai ir kādas rakstura iezīmes, kas atšķir čigānu tautības puisi no latviešiem?
“Militārajā jomā šīm atšķirībām nav liela nozīme un tās ikdienas darbā īpaši nevar pamanīt,” domā virsleitnants Dzērve, “taču esmu pamanījis, ka Kleins reizēm ir atvērtāks nekā citi, viņš ir ļoti sabiedrisks.”
“Šeit uz kuģa sākumā jau neviens nedomāja, ka esmu čigāns. Īpaši to nevienam neteicu, bet arī neslēpu. Es vienkārši gribēju šajā jomā darboties un to darīju, nedomājot par to, ka kādam varbūt ir aizspriedumi pret čigāniem,” saka Māris Kleins, “Nekad agrāk un arī tagad es neizjūtu apkārtējo citādo attieksmi pret mani. Vienīgi, kad uzzināja par manu tautību, daudziem bija interesanti uzzināt dažādas ar mūsu kultūru saistītas lietas.”
Māris atzīst, ka šā brīža dzīvesveids viņu tomēr ir attālinājis no čigānu sabiedrības. Draugu vidū patlaban vairāk ir latvieši, arī viņa meitene ir latviete. Tomēr Mārim patīk čigānu tradīcijas, tās esot pieņēmusi arī viņa meitene. Arī viņa ārējā stilā daudz kas liecina, ka viņam patīk čigāniskais – piemēram, masīvs zelta gredzens.
Līgums ar profesionālo militāro dienestu viņam jau tagad ir noslēgts un darbs nodrošināts uz vairākiem gadiem. Māris atklāj, ka viņš labprāt strādātu par stūrmani uz patruļkuģa, uz ko P 03 Linga komandieris atbild, ka puiša izredzes ir visai cerīgas. “Es Māri varu vērtēt ar vislabāko atzīmi. Bieži vien praktikanti pie mums tikai slinki pavada laiku, bet Māris izrāda pašiniciatīvu un katru darbu cenšas izdarīt labi,” saka kuģa komandieris Pēteris Subbota.
Tātad čigānu tautības puisim darbs ir nodrošināts, tomēr viņa vecāki un māsa patlaban dzīvo un strādā Spānijā, jo Latvijā darbu nav varējuši atrast. Kaut arī Māris Kleins nav no tiem, kas sūkstās par apkārtējo attieksmi pret čigāniem, viņš atbalsta vecāku došanos labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. “Pirms kāda laika brālis meklēja darbu,” stāsta Māris. “Vairākās vietās, ierodoties uz pārrunām, viņam uzreiz paziņoja, ka esot jau atrasts darbinieks. Nekvalificētu darbu Latvijā čigānam dabūt ir grūti – tieši valdošo stereotipu dēļ.”
Visu interviju skatieties raidījumā “Viss notiek” LTV 1 plkst. 21:55 vai www.tv.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
