Kaspars Zālītis: Sabiedrība jau sen ir atzinusi dažādas ģimenes. Ko darīt tālāk?
Foto: Privātais arhīvs

Pašreizējie Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi ir jaunā gaismā parādījuši un aktualizējuši virkni jautājumu, kas iepriekš likās pašsaprotami, – veselība, izglītība, darba tiesības... Vienlaikus aktualizējies arī privātuma un drošības jautājums, kas tieši saistīts arī ar mūsu rūpēm par mums pašiem, par tuvākajiem, par mūsu ģimenēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirms pāris dienām pilsoniskās līdzdalības portālā "Mana Balss" tika savākti 10 000 parakstu, lai atbalstītu iniciatīvu par viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu, kas pierāda, ka sabiedrība vairāk nekā jebkad ir gatava plašāku vai alternatīvu kopdzīves modeļu atzīšanai. Jāuzsver, ka runa nav tikai par viendzimuma pāriem, bet gan par visiem pāriem, kas nav stājušies laulībā psiholoģisku, finansiālu, ētisku vai jebkādu citu iemeslu dēļ.

Šobrīd mēs skaidri apzināmies valsts nozīmi caur uzņēmējdarbības, veselības, izglītības, kultūras, mediju un citu nozaru atbalstu, un, protams, mēs sagaidām, ka valsts rūpētos arī par visām Latvijas ģimenēm.

Te vairs nav runa par kādu noteiktu politisko ideoloģiju, bet gan par spēju un drosmi aizsargāt savus iedzīvotājus, ļaujot ikvienam sajusties piederīgam, vajadzīgam un pasargātam savā valstī. It sevišķi šobrīd, kad mēs tik spilgti apzināmies savas ciešās ģimenes saites, rūpes un satraukumu par saviem tuvākajiem, neziņu par to, ko nesīs nākotne. Mēs katrs pats nosakām, kas ir mūsu ģimene, tomēr ne vienmēr likums ir Latvijas ģimeņu pusē. Ne visas ģimenes tiek Latvijā aizsargātas, neskatoties uz dažu politisko indivīdu populistiskajiem saukļiem. Daudzi mūsu ikdienas varoņi, cilvēki, kuri strādā Latvijas sabiedrības labā, arī nedzīvo laulībā, lai arī dala dzīvi ar kādu sev tuvu cilvēku. Tieši šajā laikā nepieciešams domāt par drošības sajūtas nostiprināšanu mūsu sabiedrībā, kas sniegtu arī šo cilvēku atzīšanu. Lai arī par cik ciešām mēs neuzskatītu laulības saites, domāju, ka visi varam vienoties, ka tās nav vienīgās, kas spēj saistīt divus cilvēkus. Neskatoties uz to, ka mūsu sabiedrība jau sen ir atzinusi dažādus ģimenes modeļus, tomēr pēdējais pārmaiņu bastions aizvien ir mūsu Saeima.

Ja valdība krīzes brīdī spēj mobilizēties un rast nepieciešamo atbalstu dažādiem sektoriem, kā arī meklēt visus iespējamos veidus, kā likt Latvijas iedzīvotājiem justies droši, jāatzīmē, ka Saeimai tas neprasītu ne miljardus, miljonus un pat ne tūkstošus eiro no valsts budžeta, lai atsāktu diskusiju par Dzīvesbiedru likuma nepieciešamību. Cilvēkiem, kuri ilgstoši dzīvo kopā, ir nepieciešams sniegt iespēju reģistrēt savas attiecības vienkāršotā veidā, katram izvēloties sev piemērotāko attiecību modeli.

Brīdī, kad mūs visus iespaido Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi, kā arī to ietekme uz ekonomiku un cilvēkiem Latvijā un pasaulē, gribētos atgādināt, ka ārpus jau esošajām politikas iniciatīvām ir vēl arī citas, kuru ieviešana var pozitīvi veicināt sabiedrības drošības sajūtu arī pēc krīzes. Līdzīgi kā Covid-19 pandēmijas sākumā, mūsu valsts bija pirmā, kas reaģēja uz tuvojošās epidēmijas draudiem, atšķirībā, piemēram, no ASV, kur tikai mirušo skaits pamodināja dažu politiķu apziņu. Un tieši to pilsoņi sagaida no valdības – ka tā vedīs mūs pretī attīstībai un sniegs drošības sajūtu, nevis pieņems nozīmīgus lēmumus ar novēlošanos – tad, kad nebūs citas izvēles, un tad, kad it visas citas civilizētās un demokrātiskās valstis jau sen šo soli būs spērušas. Politiķu mīļākais arguments allaž ir, ka "sabiedrība tam vēl nav gatava", tomēr 10 tūkstoši parakstu liecina par pretējo – sabiedrība ne tikai ir gatava, bet nu jau ir tā, kas mudina valdību rīkoties.

Dzīvesbiedru likumprojekts iestājas par ikvienu mūsu sabiedrības locekli, kurš vēlas veidot ģimeni, – par individuālu izvēli, kurā divi pieauguši cilvēki abpusēji vienojas par sev piemērotāko sadzīves modeli. Cilvēki, kuri vēlas un var dzīvot laulībā, ar šī likumprojekta pieņemšanu nezaudēs it neko, taču tie, kuriem laulības institūcija nav iespējama vai pieņemama, spēs justies droši likuma priekšā.

Dzīvesbiedru likums aizsargātu pārus šajā sarežģītajā laikā, lai, piemēram, varētu parūpēties par dzīvesbiedru veselības saasināšanās brīdī, uzzināt par dzīvesbiedra veselības stāvokli vai arī pieņemt lēmumu par ārstēšanu. Dzīvesbiedru likums sakārtotu nodokļu attiecības ar valsti, jo sniegtu iespēju iesniegt attaisnojošos dokumentus par sava dzīvesbiedra ārstniecības, izglītības un citiem izdevumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Dzīvesbiedru likums risinātu pabalstu un pensiju jautājumus divu cilvēku savienībā. Jāpiebilst, ka Dzīvesbiedru likums palīdzētu grūtā situācijā, jo ietvertu mantas un mantojuma jautājumus – mēs visi esam dzirdējuši stāstus par to, kā viens no partneriem pēkšņas otra partnera nāves gadījumā palicis bez jebkāda īpašuma vai arī bijis spiests maksāt 70 reizes lielāku valsts nodevu.

Jā, būtu muļķīgi izlikties, ka Dzīvesbiedru likums neiekļauj viendzimuma pāru aizstāvību, tomēr, ja dažus politiķus šo likumu atbalstīt kavē naids pret citādo, viņi vairs nedrīkst slēpties aiz "sabiedrība tam nav gatava". Cilvēktiesības attiecas arī uz viendzimuma attiecībās dzīvojošiem pāriem, tomēr šis likums neaprobežojas ar mazu saujiņu Latvijas iedzīvotāju, bet gan mērķē uz plašu aizsardzību gan heteroseksuālām, gan homoseksuālām savienībām.

Dzīvesbiedru likums ir par ikvienu no mums. Tas ir par vēl vienu iespēju reģistrēt savu dzīvesbiedru savienību vienkāršotā veidā. To būtu iespējams izdarīt pie notāra un pašlaik, iespējams, pat attālinātā kārtībā, ja abiem ir elektroniskais paraksts. Paskatīsimies apkārt, mēs ikviens redzam kādu pāri, kas apzināti vai neapzināti nav aizsargāts likuma priekšā. Kaut vai tāpēc, ka laulība tiek atlikta atkal vēl vienu gadu – kad beidzot būs izdevies sakrāt sapņu ballei un sapņu kleitai. Taču arī līdz tam brīdim šie cilvēki ir pelnījuši valsts aizsardzību.

Saeimai nepieciešams paplašināt izpratni par ģimeni, kā to jau sargā mūsu Satversme, kas nosaka vienlīdzību kā vienu no mūsu sabiedrības pamatvērtībām, un vienlaikus daudz piesauktais Satversmes 110. pants arī aizsargā ģimenes, ne tikai laulību, un tās ir tieši Latvijas dažādās ģimenes, ko mēs vēlamies aizsargāt.

Mēs esam par drošu un cilvēcisku Latviju, kur katra ģimene ir vērtība.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form