Klāvs Olšteins: Jāpieliek punkts parādpiedzinēju patvaļai
Foto: Saeimas administrācija

Valsts iedzīvotāji šobrīd ir neaizsargāti pret iespējamu parādpiedziņas kompāniju patvaļu, jo nozare Latvijā ir atstāta pašplūsmā un bez kontroles.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pats esmu dzirdējis daudzus briesmīgus atgadījumus, kad mūsu valsts iedzīvotāji, pilnīgi neaizsargāti, tiek pakļauti parādpiedzinēju visatļautībai – zvani un pat draudi vakaros, zvani uz darbavietu vai citiem ģimenes locekļiem. Parāds, protams, ir jāatmaksā, un to nedrīkst ignorēt, tomēr šādas metodes diez vai veicina godprātīgu parāda atmaksas kultūru. Tas drīzāk ir pielīdzināms teroram, un valstij nespējot aizsargāt savus iedzīvotājus, šāda attieksme veicina iedzīvotāju neuzticību visai valsts varai. Iedzīvotājiem jājūtas aizsargātiem savā valstī, un parādpiedziņai jānorit civilizētā veidā, pakļaujoties normālai komunikācijai.

Lai nākotnē nebūtu iespējama neprofesionālu parādpiedzinēju visatļautība ir izstrādāts Parādu atgūšanas likumprojekts, kurš Saeimā tika nodots izskatīšanai komisijās. Likumprojektā ir noteikta parādpiedziņas kompāniju licencēšana, kā arī normas komunikācijai starp parādpiedzinēju un parādnieku. Šīs normas ļaus nodrošināt efektīvu fizisko personu tiesību aizsardzību.

Jaunais likums jāvirza iespējami ātri. Kā jau minēju, saskarsme ārpus jebkādām normas ar parādpiedzinējiem ir nepatīkama ikdiena, ar kuru nākas saskarties daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Piemēram, par salīdzinoši nelielu parādu parādpiedzinēji bieži pieprasa desmitkārt lielāku summu savu pakalpojumu segšanai. Kas sevišķi nepatīkami – parāda piedziņā arī tiek izmantotas agresīvas un pat draudu metodes, bet iedzīvotāji no šīs patvaļas šobrīd nav aizsargāti. Vienlaikus Latvijas tirgū darbojas daudzas profesionālas šīs nozares kompānijas, kuru reputācija cieš dēļ šādiem gadījumiem.

Jaunais likums arī palīdzēs veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kas ir viens no galvenajiem likuma mērķiem. Protams, ka neatbalstu izvairīšanos no parādu nomaksas, tomēr komunikācijai starp parādnieku un parādu piedzinēju ir jābūt normētai. Tāpat arī nav pieļaujams, ka ar šo biznesu var nodarboties dažādas apšaubāmas kompānijas, kas nozīmē, ka ir nepieciešama likumā paredzētā kompāniju licencēšana. Jaunais likums aizsargās gan sabiedrības, gan arī parādpiedziņas tirgus intereses. Tāpat likumā paredzēts noteikt prasības parādnieku kredītvēstures datu bāzes izveidošanai un uzturēšanai – tiks noteikta kredītvēstures datu bāzē iekļaujamā informācija, paredzētas tiesības veikt personas kredītspējas novērtējumu, noteikti nosacījumi parādnieka iekļaušanai kredītvēstures datu bāzē u.tml.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Klāvs Olšteins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form