Lai gan iepriekšminētais noskaņojumu uzlabojums nav liels, optimisma pieaugums visos rādītājos ir sen nebijis notikums. Šādas situācijas cēloņi tomēr ir neskaidri, jo nekādi būtiski jauni notikumi šopavasar nav bijuši. Drīzāk varētu gaidīt, ka zināmas izmaiņas rādītājos rosinās maija beigās un jūnija sākumā pieredzētie politiskie procesi un negaidītie lēmumi.
"DnB NORD Latvijas barometra" pētījumā līdzās regulāri mērītajiem indikatoriem šoreiz mēģināts rast pamatu bieži vien publiskajā telpā izskanošajiem apgalvojumiem par dažādām problēmām, kas saistītas ar Latvijas iedzīvotāju attieksmēm un uzskatiem. Lai gan pašas atbildes lielu pārsteigumu nesagādā, ir dažas interesantas lietas, kuras no iegūtajiem datiem var netieši izsecināt.
Tā, piemēram, izrādās, ka Latvijas iedzīvotāji pauž uzskatus, kas parasti tiek dēvēti par kreisi orientētiem. Lielākā daļa pie netikumiem, kurus būtu vērts sabiedrībā izskaust, norāda alkatību un mantkārību (labēji noskaņoti cilvēki uzsvērtu drīzāk slinkumu); paraugvalstis, kurās Latvijas iedzīvotāji vēlētos dzīvot, ir tās, kurās ir augsts sociālās drošības līmenis (Zviedrija, Vācija, Šveice), nevis tās, kur valda izteikta brīvā tirgus ekonomika; galvenās problēmas tiek saistītas ar nekārtībām politiskajā un ekonomiskajā sfērā, nevis iedzīvotāju pašu attieksmē.
Šie dati ir interesanti, jo lieku reizi parāda, ka, par spīti publiskajā telpā bieži uzsvērtajai (it īpaši latviešu) labējai orientācijai, pēc būtības kreisi orientēta rīcībpolitika ir tuvāka mūsu valsts iedzīvotāju uzskatiem. Šo neatbilstību, iespējams, var pieskaitīt tiem faktoriem, kas samazina Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi.
Būtiski arī norādīt, ka saskaņā ar citiem pētījumiem cilvēki ir slikti vērtētāji, ja nepieciešams atklāt slēptās motivācijas. Tas arī redzams šajā aptaujā - tikai neliela daļa respondentu apgalvo, ka Latvijas iedzīvotāji justos laimīgāki, ja izrādītos, ka Latvija apsteidz Igauniju. Tomēr pētījumi pierāda, ka subjektīvo apmierinātību ar dzīvi visvairāk iespaido tieši tuvākās references grupas relatīvais stāvoklis. Ja kaimiņam/kolēģim iet labāk, es jūtos slikti, un otrādi.
Tāpēc, neskatoties uz respondentu atbildēm, daudz ticamāk ir tas, ka, piemēram, jau minētās ziņas par Latvijas pārākumu pār Igauniju lielā mērā uzlabotu iedzīvotāju noskaņojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
