Viena no lielākajām mūsu rūpēm ir tā, vai nākamā gada budžetā kompensējamo medikamentu sistēmai tiks piešķirti papildus līdzekļi un valsts apmaksātās zāles saņems visi pacienti, kam tās pēc likuma pienākas. Nauda ir ļoti nepieciešama, jo nav noslēpums, ka cilvēki Latvijā ir ļoti slimi - aug onkoloģisko slimnieku skaits, sirds un asinsvadu, bronhiālās astmas pacientu skaits u.c.
Diemžēl mūsu rīcībā esošie dati par budžeta statistiku grauj ilūzijas, ka papildus nauda zālēm tiks atrasta. 2007.gadā kompensējamiem medikamentiem tika iztērēti 61,35 miljoni latu. 2008.gadam sākotnēji apstiprinātais budžets bija 60,9 miljoni latu, bet ar Saeimas nesen veiktajiem budžeta grozījumiem finansējums tika palielināts par 5,4 miljoniem latu jeb līdz 66,3 miljoniem latu, kas ir apsveicams solis. Tajā pat laikā VOAVA prognozes liecina, ka prieks ir pāragrs - lai nodrošinātu kompensējamos medikamentus visiem pacientiem, kam tie pienākas pēc likuma, kompensējamām zālēm šogad būs nepieciešama ievērojami lielāka summa jeb papildus vismaz vēl aptuveni septiņi miljoni latu.
Vai tas nozīmē, ka daļai pacientu gada beigās valsts apmaksāto zāļu atkal pietrūks, kas pēdējos gados, par laimi, vairs nebija vērojams? Vai slimajiem atkal būs jāklauvē pie ārstu durvīm kā lūdzējiem un, saņemot atteikumu, jāmeklē iespēja par zālēm samaksāt no savas kabatas? Vai esam piemānīti, Veselības ministrijai solot kompensējamo zāļu sarakstu papildināt ar jaunām diagnozēm un palielināt kompensācijas apmērus?
Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons cieši sadarbojas arī ar citām nozares nevalstiskajām organizācijām un apmainās ar pieejamo informāciju, tai skaitā par medikamentu pieejamību. Apeirona rīcībā ir nonācis Veselības ministrijas sniegtais skaidrojums par plānotajām izmaiņām kompensējamo medikamentu un medicīnisko ierīču budžetā 2009.gadā Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijai SUSTENTO. Šajā vēstulē ministrija dod aptuvenus mājienus, ka naudas vairāk nebūs un, iespējams, pacientiem par zālēm no savas kabatas nākamgad būs jāmaksā vairāk.
Veselības ministrija prognozē, ka turpmākajos gados "ne kompensācijas apmēra pieaugums, ne samazināšana netiek plānots." Taču uzsver, ka "kompensācijas apjoma samazināšana varētu būt viens no kompensējošiem pasākumiem gadījumā, ja netiks piešķirts papildus finansējums zaļu kompensācijai".
Ņemot vērā, ka iepriekšējos gados kompensāciju summa un kompensējamo diagnožu skaits ir pieaudzis, samazinājums būtu neloģisks un pacientiem klaji nedraudzīgs solis.
Skumji, ka šāda Veselības ministrijas atbilde tiek sniegt laikā, kad Valsts sekretāru sanāksmē nesen izsludināts katram Latvijas pacientam un veselības aprūpes sistēmai kopumā nozīmīgs dokuments - Zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas attīstības koncepcija 2009. -2013.gadam. Tajā melns uz balta pausta apņemšanās "turpināt zāļu kompensācijas sistēmas attīstību, paredzot finansējumu pacientu skaita pieauguma segšanai, jaunu diagnožu iekļaušanai, kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanai, kompensācijas ierobežojumu pakāpeniskai atcelšanai".
Atliek jautāt - vai atkal ķeksīša pēc tapis kārtējais veselības politikas dokuments bez finansiāla seguma?
Tāpat Veselības ministrija augstāk minētajā vēstulē nesniedz skaidru atbildi arī uz svarīgo jautājumu, kā mainīsies zaļu piešķiršanas kārtība pacientiem, kuriem nepieciešamās zāles nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai arī zāles maksā vairāk par 10 000 latu gadā. Kā zināms, patlaban ir situācijas, kad viena daļa pacientu tomēr saņem valsts kompensāciju no t.s. "rezerves fonda", bet citiem šāda iespēja tiek liegta. Ministrija tikai norāda, ka attiecībā uz zāļu kompensāciju individuāliem pacientiem "noteikti būs izmaiņas", taču kas īsti nākamgad sagaida smagi slimos pacientus, var tikai minēt.
Tāpat Veselības ministrijas nav gribējusi atbildēt vai nezina, kad tiks nodrošināts vienlīdzības princips tiem pacientiem, kuru diagnozes iekļautas tā saucamajā kvotu sadaļā un kas virknē ļoti smagu slimību gadījumā, tostarp arī onkoloģisko, liedz iespēju laikus saņemt dzīvībai svarīgos medikamentus.
To, ka zāļu kompensācijas sistēmā taupīšanas iespējas ir izsmeltas, atzinusi arī pati Veselības ministrija. Ja vēlamies panākt, lai mazinātos Latvijas iedzīvotāju mirstība ar hroniskām saslimšanām, cilvēki mazāk ārstētos slimnīcās, vienīgā iespēja ir rast pietiekamu finansējumu medikamentu kompensācijai no valsts budžeta.
Gribam atgādināt, ka Latvija no visām Baltijas valstīm arī 2007. gadā joprojām medikamentu kompensēšanai tērēja vismazāko summu uz vienu iedzīvotāju: Latvijā tie bija 38 eiro, kamēr kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai - 50 un 51 eiro.
Pasliktinoties valsts vispārējai ekonomiskajai situācijai, nekontrolēti un neapturami augot dzīves dārdzībai, nepieciešamība palielināt valsts kompensējamo medikamentu apmaksu 2009. gadā kļūst pilnīgi obligāta. Tāpēc līdzekļu apjoms nekādā gadījumā nedrīkst tikt samazināts, lai neciestu neaizsargātākā sabiedrības daļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
