Foto: F64
Latvijas Civillikuma 1692. pants nosaka: "Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda", bet 1704. pants - "Kādā apmērā galvinieks apmierina kreditoru, tādā uz viņu pāriet šā pēdējā prasījumi pret galveno parādnieku. Prasības un ierunas no tās tiesiskās attiecības, kas pastāv starp galvinieku un galveno parādnieku, paliek negrozītas."

Medijos jau ziņots, ka Valsts Kase saskaņā ar noslēgto galvojuma līgumu, kur tā galvojusi par AS "Liepājas Metalurgs" (LM) saistībām, ceturtdien ir bijusi spiesta pārskaitīt LM kreditoram - Itālijas bankai "UniCredit" S.p.A aptuveni 67,5 miljonus eiro jeb aptuveni 47,5 miljonus latu.

Varam izdomāt dažādus nosaukumus iepriekš minētajam darījumam, piemēram, "finansēšanas darījums bez ietekmes uz valsts budžeta finansiālo deficītu", bet patiesība ir tāda - no Valsts Kases, lai segtu, tā saukto, uzņēmēju ar apšaubāmu reputāciju saistības, tika izņemta naudas summa, kas aptuveni līdzvērtīga visa 2013.gada plānotajiem transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumiem (48 800 000 LVL) vai arī, piemēram, līdzvērtīga visa 2013. gada Nodarbinātības speciālajā budžetā paredzētajiem sociālajiem, tostarp bezdarbnieku pabalstiem (47 041 925 LVL).

Līgumi ir jāpilda

Jebkuram jāpilda viņa noslēgtie līgumi. Arī valstij. Tostarp arī tie galvojuma līgumi, kas noslēgti, neizvērtējot riskus. Līdz ar to nav šaubu par to, ka nauda bija jāpārskaita.

Taču izbrīnu rada nolaidīgā attieksme pret pašu galvošanas procesu. Šobrīd par labu Finanšu ministrijai LM apmaiņā pret galvojumu ir devis komercķīlu 72 189 750 LVL vērtībā. Taču tam seko pats interesantākais - ieķīlāti ir tikai ķermeniskie pamatlīdzekļi - visi kā lietu kopība uz ieķīlāšanas brīdi. Ir arī speciāla atzīme - valstij ir tiesības pārdot ķīlas objektus bez izsoles.

Tas nozīmē, ka nav ieķīlāti ne krājumi, ne nemateriālie ieguldījumi, ne prasījuma tiesības (debitoru parādi), ne naudas līdzekļi, un acīmredzot nav ieķīlātas arī akcijas, kā arī nav dzirdēts par īpašnieku un valdes personīgajiem galvojumiem.

Tātad, kad 2010.gada 4.janvārī pēc Valsts kases izvērtējuma toreizējais finanšu ministrs Einars Repše parakstīja valsts galvojuma līgumu, netika uzskatīts par vajadzīgu nodrošināties tā kā to dara bankas attiecībā pret parastajiem kredītņēmējiem, piemēram, prasot galvojumu ar visu savu mantu no valdes locekļiem un īpašniekiem.

Ja īpašnieki būtu galvojuši ar visu savu mantu, vai arī viņu īpašumā esošās akcijas būtu komercķīlas objekts, tad Finanšu ministrijai jau sen būtu izdevies nomainīt LM operatīvo vadību uz mazāk destruktīvu. Tāpēc bezspēcīgā Finanšu ministrija tikai var noskatīties, kā LM valdē arvien atrodas Leons Ptičkins, Iļja Segals un Valērijs Terentjevs, ko iecēlusi esošo akcionāru padome, Aleksejs Zaharjins, kurš arī padomes priekšsēdētāja vietnieks, un Sergejs Zaharjins, kurš arī padomes priekšsēdētājs.

2012. gada beigās LM pamatlīdzekļu vērtība bija aptuveni 172,3 miljoni latu, no kuriem taustāma vērtība varētu būt tikai nekustamajiem īpašumiem, kuru vērtība norādīta - 67,2 milj. LVL, jo, piemēram, vairākums iekārtu par 96,7 milj. latu, varētu izrādīties nelikvīdas.

Nu jau pragmatiski cilvēki ar pieredzi ir sākuši saprast - vairs nav jautājums par uzņēmuma glābšanu, bet gan par to, vai tiks izglābti nule pārskaitītie 47,5 miljoni latu. Ak, piemirsu - jautājums ir arī par to, kurš tiks pie šīs naudas "glābšanas"...

Šobrīd jau mēnesi tiek mēģināts sagatavot tiesiskās aizsardzības plānu, un sagaidāms, ka to mēģinās darīt vēl mēnesi. Tikmēr darbinieki "Liepājas Metalurgu" pamet, lai stātos bezdarbnieku rindās, ar ironiju saprotot, ka par neizmantotajām iekārtām valsts tikko kādam samaksājusi naudu, kas ir līdzvērtīga visas valsts (!) bezdarbnieku pabalstu šī gada budžetam

Pēdējos gados ir tik daudz skaļu stāstu - "Parex", "Latvijas Krājbanka", "Air Baltic" un tagad arī "Liepājas Metalurgs", - ka politiķi atļaujas domāt: "Tauta jau pieradusi, varam tā turpināt!" Tikmēr ierēdņi savos krēslos sēž un atceras par citiem aktīviem valsts galvojuma līgumiem, kas drīzumā arī varētu kļūt problemātiski: "Vai mēs izvērtējām tiem riskus, vai mēs pārbaudījām aizņēmēja vadības un īpašnieku biznesa plānu un reputāciju, vai mēs bijām pārliecināti, ka mūs neapkrāps?" Savukārt, slimnīcu nozare, kas arī saņēmusi valsts galvojumus kredītiem, jau sen ceļ trauksmi par nepietiekamo finansējumu, kas līdz ar to apdraud slimnīcu spēju pašām norēķināties ar kreditoriem. Nemaz nerunājot par situācijas morālo pusi, kad slimnīcām jāizvēlas maksāt solīto kredītmaksājumu vai sniegt palīdzību cilvēkam. Vai "Liepājas Metalurgs" neradīs sniega bumbas efektu, un valstij nebūs jāsedz arī citi savulaik vieglu roku galvotie līgumi?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!