Krišjānis Kariņš: Ielāpi vairs nederēs
Foto: Privātais arhīvs

Mēs braucam grāvī. Valdība sāk ar runām par vērienīgu nodokļu reformu, kas rezultējas kārtējā nodokļu pieaugumā (+1 procentpunkts sociālajām iemaksām), lai mestu ātru ielāpu klibojošai veselības aprūpes sistēmai. Tas ir tāpat kā labot pamatīgi sabojātu ceļu ar vienas sezonas ielāpu, nevis remontēt to sākot ar pamatiem. Diemžēl veselības aprūpes sistēmas problēmas ir ielaistas kā izdangāts ceļš. Ielāpu jau var likt, bet tas neko neizlabos.

Fundamentāla problēma mūsu valstī ir lielā ēnu ekonomika, kas nozīmē, ka ļoti daudz cilvēku atrod veidus kā daļēji vai pilnībā nemaksāt piekrītošos nodokļus. Doma, ka palielinot kādu nodokļu likmi mēs jebkādā veidā atrisinām fundamentālo problēmu, ir sevis mānīšana.

Ēnu ekonomikas rezultātā ne tikai ilgstoši tiek kropļota uzņēmējdarbības vide un līdz ar to bremzētas izaugsmei tik nepieciešamās investīcijas, bet tas arī nozīmē, ka uz šaurajiem nodokļu maksātāju pleciem ar katru gadu gulstas aizvien smagāka nasta. Naudu budžetā neiemaksā daudzi, taču valsts sniegtos pakalpojumus (veselību, izglītību, drošību) sagaida visi.

Veselības aprūpe ir īpaši smagā stāvoklī. Ārstiem algas ir smieklīgi mazas pret ieguldītajām zināšanām un sabiedrisko nozīmīgumu. Rezultātā - daudzi brauc prom strādāt uz citām valstīm. Tajā pašā laikā aizvien novecojušā sabiedrība noslogo un noslogos sistēmu intensīvāk ar katru gadu. Ja ēnu ekonomikai (nodokļu nemaksātājiem) klāt vēl pieskaita vismaz 250.000 pilsoņu, kuri dzīvo un strādā ārzemēs (un Latvijā nemaksā sociālo nodokli), tad skaidrs ir viens - kā izdangāts ceļš veselības aprūpes sistēma bez fundamentālām maiņām slodzi vairs neizturēs. Daudzviet tā jau nav izturējusi, ja paskatās uz reālo situāciju ārpus Rīgas.

No vienas puses var teikt, ka sistēmā naudas nepietiek. To pašu situāciju var raksturot no cita viedokļa - ir pārāk daudz gribētāju ļoti ierobežotiem līdzekļiem. Es nerunāju par pensionāriem. Es, galvenokārt, runāju par strādājošajiem, kuri vai nu nemaksā sociālo nodokli, vai to maksā, bet ārzemēs.

Mums nav jāizgudro rats no jauna. Pasaulē sen darbojas sistēma, kas spēj vienlaikus veicināt konkurenci (uzlabojot pakalpojuma kvalitāti), kā arī atsijāt tos, kuri cenšas iegūt to, kas viņiem nepienākas. To sauc par apdrošināšanu. Ar apdrošināšanas starpniecību Latvija varētu panākt, ka veselības aprūpes saņēmēji arī piedalās šī pakalpojuma kopējā finansēšanā. Tas ļautu izlīdzināt pakalpojumu saņēmēju skaitu ar veiktajām iemaksām, kā rezultātā, starp citu, arī tiktu iegūts pietiekams finansējums ārstu algu palielinājumam.

Runājot par veselības aprūpi, daudzi nepiemin arī faktu, ka Latvijā, īpaši Rīgā, aizvien labāk darbojas privātā medicīna. Ja cilvēkam ir labi apmaksāts darbs, viņš var gūt aizvien labāku veselības aprūpi pilnīgi ārpus valsts apmaksātās sistēmas. Privātā medicīnas sistēma jau gadiem ilgi pieņem dažādu kompāniju veselības apdrošināšanas polises. Cenas ir skaidri redzamas un saprotamas, tāpat, kā tas ir zobārstniecībā, kas ir attīstījusies brīvā tirgus apstākļos. Konkurence ir liela, cenas dažādas - atkarībā no konkrētas klīnikas un tās cenu politikas.

Latvijā arī valsts veselības aprūpes sistēmu varētu savienot ar apdrošināšanas sistēmu. Valstij tik būtu jādefinē, kāds pakalpojuma "grozs" pienākas pilnīgi visiem, kāds bērniem, kāds pensionāriem utt. Ja ļautu veselības aprūpes sistēmā ienākt konkurencei, tad ārstu prakses, klīnikas un pat slimnīcas strādātu pie tā, lai piesaistītu pacientus.

Nauda ienāktu līdz ar sniegto pakalpojumu, ne teorētisko pacientu skaitu. Būtu tādas iestādes, kas iegūst un tādas, kas zaudē. Iespējams, ka dažos reģionos valstij būtu jāsubsidē iestādes, lai pakalpojums būtu pieejams. Taču, ja katram Latvijas pilsonim būtu nepieciešama apdrošināšanas polise, lai saņemtu skaidri izcenotu pakalpojumu jebkurā ārstniecības iestādē (valsts vai privātā), tad valstij būtu tikai viena galvenā rūpe - kuriem pilsoņiem apmaksāt pilnu polises prēmiju, kuriem daļēji un kuriem nemaz. Ja to piesaista cilvēku iemaksātiem sociālajiem nodokļiem, tad pats par sevi sakārtotos jautājums par nodokļu nemaksātājiem vai strādājošajiem veselības aprūpes "atpūtniekiem", kuri ierodas no darba valstīm Latvijā, lai saņemtu nodokļu maksātāju finansētu pakalpojumu.

Nav laika turpināt izlikties, ka "piešpricējot" drusku naudas veselības aprūpes sistēma Latvijā tiks izglābta. Tāpat ir naivi cerēt, ka, palielinot nodokļu likmes, jebkas labs tiek darīts tautsaimniecībai kopumā. Mums nav alternatīvu. Veselības aprūpes sistēma tāpat kā izdangāts ceļš ir jāpārbūvē no pamatiem. Ielāpi vairs nederēs.

Tags

Krišjānis Kariņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form