Attiecība starp gados vecāku cilvēku skaitu un darbspējīgu cilvēku skaitu, %
Avots: Eurostat
Pirmkārt, protams, šī tendence būs fiskālās politikas izaicinājums, kad no mazāk nodokļu maksātāju naudas būs nepieciešams uzturēt aizvien vairāk pensiju un pabalstu. Par šo jau spriests vairākkārt, arī manu kolēģu rakstā1. Tomēr šai sabiedrības demogrāfiskās struktūras maiņai ir arī nozīmīga ietekme uz nākotnes ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Mazāk cilvēku jeb cilvēkresursu, kas varētu piedalīties vērtības ražošanā, protams, nozīmē ierobežojumus ekonomikas izaugsmei.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm2 darbaspēks jeb iedzīvotāju daudzums, kas ir darbspējīgā vecumā un var piedalīties vērtības radīšanā, būtiski samazināsies. Baltijas valstīs tiek lēsts būtisks sarukums, ņemot vērā dzimstības straujo kritumu 90. gados, migrācijas viļņus, kā arī pašlaik vērojamos zemos dzimstības rādītājus. Lietuvā un Latvijā tiek prognozēts visstraujākais darbaspēka kritums eiro zonas valstu vidū. Gaidāms, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju daudzums Lietuvā līdz 2070. gadam būs sarucis gandrīz par pusi jeb 48% salīdzinājumā ar situāciju 2016. gadā. Latvijā šajā pašā laikā gaidāms 42% kritums, bet Igaunijā darbaspēka apjoms līdz 2070. gadam samazināsies par ceturto daļu.
Darbaspēka prognozes 2070. gadā, % no 2016. gada
Avots: Eiropas Komisija
Otrkārt, darbaspēks ne tikai saruks, bet arī kļūs vecāks. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm3 Eiropas darba tirgū aizvien biežāk strādās pensijas vai pirmspensijas vecuma darbinieki. Visstraujākā darbaspēka novecošanās gaidāma Spānijā, Itālijā un Portugālē, kur pašlaik aptuveni 14% darbinieku ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, bet gaidāms, ka jau 2035. gadā šī proporcija pieaugs robežās no 24% Portugālē līdz 27% Spānijā, tātad gandrīz katrs trešais darbinieks būs pirmspensijas vai pensijas vecumā. Tas saistīts gan ar vidējā vecuma pieaugumu demogrāfijas tendenču ietekmē, gan arī aizvien vairāk vecāku iedzīvotāju vēlēsies palikt darba tirgū un turpināt strādāt. To veicinās jau aizsāktās reformas pensiju sistēmās vai pensionēšanās vecuma kāpums, kā arī dzīves kvalitātes, tai skaitā medicīnas pakalpojumu uzlabojums, kas ļauj cilvēkiem aizvien ilgāk justies labi un spēt turpināt strādāt.
Daudzuma vietā kvalitāte
Sabiedrības novecošanās, tai skaitā arī izmaiņas darba tirgū, rada būtiskus izaicinājumus ekonomikas politikas veidotājiem. Aizvien mazāk cilvēku, kas var piedalīties sabiedrības ienākumu veidošanā, mazina ekonomikas izaugsmi un izaugsmes potenciālu nākotnē, vienlaikus aizvien vairāk nepieciešami finanšu līdzekļi pensijām un pabalstiem.
Var mēģināt mazināt gaidāmo darbaspēka kritumu. Tomēr skaidrs, ka, veicinot dzimstību, šobrīd vairs nevar strauji mainīt demogrāfiskās tendences, ko nosaka dinamika pagātnē. Otra iespēja ir veicināt imigrāciju, kas īstermiņā var būt efektīvs veids, kā kāpināt darbspējīgo iedzīvotāju bāzi, tomēr ilgtermiņā nemazinātu attiecību starp gados vecāku un darbspējīgu cilvēku skaitu, jo arī šie darbinieki kļūtu vecāki.
Cits veids, kā papildināt strādājošo loku, ir piesaistīt iedzīvotājus, kas varētu strādāt, tomēr kādu iemeslu dēļ to nedara. Tas, protams, ir komplekss process, kas ietver gan nepieciešamību uzlabot izglītības programmas, kas ļautu mazināt pieprasīto un piedāvāto prasmju neatbilstību darba tirgū, gan arī risinājumus citiem šķēršļiem, kas specifiskām sabiedrības grupām neļauj piedalīties darba tirgū.
Eiropas Komisija pētījumā par nākotnes demogrāfiskajiem scenārijiem atzīst: ja Eiropas valstīs iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū sasniegtu patlaban Zviedrijā vērojamo nodarbinātības līmeni, situācija varētu diezgan būtiski mainīties. Zviedrijā ekonomiski aktīvi ir 82% no visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem, tai skaitā ekonomiski aktīvas ir 81% sieviešu. Savukārt eiro zonā darba tirgū piedalās 73% darbspējas vecuma iedzīvotāju, bet no sievietēm – 68%, tātad gandrīz katra trešā sieviete eiro zonā nestrādā un arī nemeklē darbu. Baltijas valstīs darba tirgū aktīvo iedzīvotāju procentuāli ir salīdzinoši vairāk nekā vidēji eiro zonā, bet joprojām mazāk nekā Zviedrijā. Piemēram, Latvijā darba tirgū aktīvi ir 77.3% no visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, bet no sievietēm katra ceturtā nestrādā un arī nemeklē darbu. Eiropas Komisija aprēķinājusi: ja patlaban eiro zonā iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū pieaugtu līdz Zviedrijas līmenim, būtu par 21 miljonu jeb par 13% vairāk ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, kas piedalītos darba tirgū, radītu un saņemtu ienākumus.
Dalības līmenis darba tirgū 2018. gadā, % no darbspējas vecuma iedzīvotājiem
Avots: Eurostat
Eiro zonā šāda konverģence pilnībā kompensētu līdz 2060. gadam prognozēto darbaspēka samazināšanās tendenci. Tomēr situācija ir ļoti atšķirīga dažādās eiro zonas valstīs. Prognozēts, ka Baltijā darbaspēks samazināsies daudz straujāk nekā vidēji Eiropā, turklāt jau tagad Baltijas valstīs iedzīvotāju dalības līmenis darba tirgū ir salīdzinoši augsts, tādējādi arī līdzdalības darba tirgū kāpums līdz Zviedrijas līmenim tikai daļēji kompensētu gaidāmo darbaroku mazināšanās tendenci. Latvijā līdzdalības darba tirgū kāpināšana līdz Zviedrijas līmenim nozīmētu papildu 63 tūkstošus ekonomiski aktīvu iedzīvotāju jeb par gandrīz 7% lielāku darbaspēku.
Ja apzināmies, ka darbaspēka kritums ir neizbēgams, īpaši Baltijas valstīs, jo tas izriet no pagātnes notikumiem, turklāt nav arī izdevies atrast efektīvus rīkus darbaspēka sarukuma apstādināšanai, tad saprotam, ka būs nepieciešams domāt, kā uzlabot darbaspēka kvalitāti un tā spēju radīt vērtību jeb produktivitāti. Protams, nozīmīgi ir pēc iespējas ātrāk uzlabot izglītības un veselības jomu sniegumu. Tomēr tas nav viss, ir svarīgi palīdzēt iedzīvotājiem pielāgoties darba tirgum, kas mūsdienās ir daudz dinamiskāks, prasa spēju attīstīties, iegūt aizvien svaigas zināšanas, izpratni par jaunākajām tehnoloģijām, rast jaunus risinājumus.
Dalība mūžizglītības programmās 2018. gadā, % no iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā
Avots: Eurostat
Vispārējās un augstākās izglītības, tāpat arī pētniecības jomas attīstīšana, protams, ir nozīmīga darbaspēka kvalitātei nākotnē. Tomēr aizvien būtiskāka nozīme mūsdienu mainīgajā darba vidē ir mūžizglītībai, kurā Latvijā un Lietuvā piedalās vien 6% darbspējīgo iedzīvotāju, kas vecāki par 25 gadiem. Turpretim Igaunija no 2006. gada, kad mūžizglītība bija tikpat reti sastopama kā Latvijā, ir sistemātiski kāpinājusi dažādu izglītības iespēju pieejamību4 un 2018. gadā katrs piektais Igaunijas iedzīvotājs vecumā virs 25 gadiem turpināja mācīties, kas ir otrs augstākais rādītājs eiro zonā aiz Somijas.
Nākotne – mazāks, bet spējīgāks darbaspēks
Sabiedrību un tās spēju attīstīties ietekmē katrs tās iedzīvotājs. Ir skaidrs, ka pēdējo gadu demogrāfiskās tendences mums sagādājušas lielu izaicinājumu, un rodas jautājums, kurš un kā Latvijā dzīvos un strādās nākamajās desmitgadēs. Nav pamata cerēt, ka pēdējos gadu desmitos briedušās pārmaiņas atrisināsies pašas no sevis. Zemas dzimstības un migrācijas plūsmu rezultātā mazinās darbspējīgo iedzīvotāju daudzums. Aizvien mazāks cilvēku skaits, kas gatavi iesaistīties ienākumu radīšanā, ietekmēs izaugsmes potenciālu. Valsts politikas uzdevums šobrīd ir skaidrs: pieņemot faktu, ka iedzīvotāju vecuma struktūra turpinās mainīties un darbaspēka resursi mazināsies, jākoncentrējas uz esošo cilvēkresursu attīstību. Rūpējoties par iedzīvotāju veselību, prasmēm un motivāciju pielāgoties un attīstīties, ir iespēja veidot mazāku un produktīvāku cilvēkkapitālu, kas ļautu gan attīstīties sabiedrībai kopumā, gan arī mazināt cilvēku aizplūšanu uz citām valstīm.
1 https://www.makroekonomika.lv/cik-zali-dzivosim-vecumdienas-pensiju-sistemas-ilgtspejas-skietamiba
2 Demogrāfijas tendenču prognozes un to ietekmi uz darba tirgu Eiropas Komisija atjauno reizi trīs gados, pašlaik pieejams 2018. gada pārskats https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/ip065_en.pdf
4 2014. gadā pieņemta Igaunijas Mūžizglītības stratēģija ar mērķiem 2020. gadam https://www.hm.ee/sites/default/files/estonian_lifelong_strategy.pdf
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
