Diemžēl valstī nemainās cilvēku attieksme pret savu veselību un to postošo atkarības vielu lietošanu. Neskatoties uz to, ka ir tik daudz skaidrojošu publikāciju medijos, statistika liecina par pretējo – Latvijā pieaug ALKOHOLA patēriņš. Darba devēji regulāri sūrojas, ka praktiski neiespējami atrast labus darbiniekus, kas veiktu nekvalificētus darbus, jo pēc pirmās algas šie cilvēki.. pazūd, saslimst… Ģimeņu iziršanas pamatā nereti ir partnera aizraušanās ar “grādīgajiem”, pārmērīga alkohola lietošana ir biežs cēlonis nelaimes gadījumiem un sadzīves traumām, arī noziegumiem, satiksmes negadījumiem utt..

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes 2003.gada datiem vismazāk to cilvēku, kuri alkoholu nelieto, ir Rīgā (17.5%), bet visvairāk Latvijas laukos (26.9%). Visvairāk ikdienas alkohola lietotāju ir vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem, biežāk Rīgā dzīvojošo un augstāk izglītoto cilvēku vidū, kā arī personas, kuru pēdējā mēneša mājsaimniecības ienākumi bija virs 400 latiem. 2.5% vīrieši un 0.4% sieviešu pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojuši katru, vai gandrīz katru dienu.

Latvijas reģionos – respondentu īpatsvars, no vispār alkoholu lietojošajiem, kuri alkoholu lieto 2-3 reizes nedēļā vai biežāk 12.9%, satop Rīgas reģionā, 11.5% Vidzemes, 10.0% Latgales, 8.0% Zemgales un 6.1% Kurzemes reģionā. Kā jau tika minēts iepriekš, visvairāk ikdienas alkohola lietotāju ir Rīgas reģionā, vismazāk Kurzemē, un šķiet Latgales reģions sāk „atkopties”. Uz jautājumu: “Cik bieži Jūs lietojat alkoholiskos dzērienus?”, 55.6% respondenti atbildēja, ka vienu reizi mēnesī vai retāk, 33.7% 2 - 4 reizes mēnesī, 8.2% 2 - 3 reizes nedēļā, 2.5% četras reizes nedēļā vai biežāk.

Latvijā pieaugošais alkohola patēriņš apstiprinās arī ar skaitļiem – 2001.gadā alkohola patēriņš bija 7.8 litri uz 1 iedzīvotāju vecāku par 15 gadiem, bet 2003. gadā- 9.4 litri. Iepriekš šāds patēriņa līmenis bija 1994.gadā – 9.5 litri. Izdzertā alkohola pieaugums ir gan uz stiprā alkohola (degvīns, konjaks), gan uz vieglā alkohola (alus, vīns) rēķina. Alkohola patēriņa pieaugums galvenokārt ir saistīts ar tendenci biežāk “iedzert”, nevis “piedzerties”. Tomēr iepriecinoši, ka Latvijā pamazām sāk nostiprināties alus, vīna un citu vieglo alkoholisko dzērienu lietošanas tradīcijas.

SMĒĶĒŠANA ir viens no visvairāk pētītajiem veselību ietekmējošajiem faktoriem un ir, diemžēl, pasaulē vislielākais, bet novēršams kaitējums veselībai. Ik gadu ar smēķēšanu saistīto slimību dēļ mirst 5 miljoni cilvēku visā pasaulē. Bet paradoksāli ir tas, ka pat izglītoti cilvēki šo informāciju uztver skeptiski. Paradokss ir vērojams visā, kas ir saistīts ar tabaku - lai arī tabaka ir tik kaitīga, tomēr tā ir legāla, pats smēķēšanas process mūsu apziņā ir padarīts par kaut ko skaistu, bet smēķēšana par baudu, turklāt vēl nesenā pagātnē smēķēšana bija prestiža.

Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes 2003.gada datiem Latvijā ir 32.7% regulāru smēķētāju (vīrieši – 50.6%, sievietes – 17%) un vēl 5.7% smēķē epizodiski. Visvairāk smēķē vecuma grupā 35 - 44 gadi (vīrieši 63%, sievietes 25%). No visiem respondentiem 79%, kuri pašreiz smēķē vai kādreiz ir smēķējuši, to uzsākuši darīt līdz 21 gada vecumam, bet jāmin arī tas, ka vislielākais respondentu īpatsvars, kuri smēķēšanu atmetuši pēdējo 2 gadu laikā ir vecuma grupā 15-24 gadi. Gan sieviešu, gan vīriešu vidū visbiežāk smēķē personas ar vidējo izglītību, bet tie, kuriem ir augstākā izglītība, smēķē vismazāk.

Vīrieši – smēķētāji dienā izsmēķē vidēji 15.1 cigareti, bet sievietes – 8.7 cigaretes. Dzīvojot kopā ar partneri, vidēji dienā tiek izsmēķētas 14.4 cigaretes, bet bez partnera – 11.3 cigaretes, lai gan 20.1 % no 27.8% respondentu, kuri pagātnē smēķējuši, ir ar partneri dzīvojošie pašlaik nesmēķējošie respondenti. Jāsecina – dzīvošana kopā ar partneri veicina gan smēķēšanu, gan atmešanu, tātad, ja reiz izdomājat smēķēšanu atmest, tad partneris var palīdzēt, bet ja domājat turpināt slīgt tabakas dūmos, arī to partneris veicinās. Daudzi respondenti atzīst, ka vēlas atmest smēķēšanu, par iemeslu minot veselību, pārsvarā vecāki cilvēki, bet jaunieši pārsvarā satraucas par sliktu elpu un izskatu. Lai arī kāda būtu motivācija atmest, tomēr katra reize, kad mēģināsiet to darīt, Jūs tuvinās šim mērķim.

NARKOTIKAS nodara lielu kaitējumu gan cilvēka veselībai, gan tās degradē pašu cilvēku. Atšķirībā no smēķēšanas, kad negatīvie efekti ir nobīdīti laikā (saslimst ar vēzi un citām slimībām pēc daudziem gadiem), lietojot narkotikas, negatīvos efektus redz ļoti ātri. Bet narkotiku radītās sajūtas ir spēcīgs vilinājums, tās tur savos grožos, lēnam izdzēšot savu upuri. Par narkomānu var kļūt dažādos veidos, bet daudziem no narkomāniem ir vienāds stāsts – ģimenes problēmas, pašaktualizācijas grūtības, zema pašapziņa. Patiesībā narkomānija ir arī kliedziens pēc mīlestības. Narkotikas ir vieglākais veids, kā iziet no šīs bezcerības, tomēr tās ir arī vieglākais ceļš uz iznīcību.

Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes 2003.gada datiem 13.9% personīgi pazīst kādu, kurš lieto narkotikas, visvairāk (36.3%) šādu “pazinēju” ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem. Izplatītākās narkotikas ir kanabis (zālīte) 79.3%, amfetamīns 14.9%, kokaīns 8.7% (viena persona var lietot vairāk kā vienu konkrētu narkotiku). Agri vai vēlu narkomānu virzīs tikai viens mērķis – nākošā deva.

Katra paša izvēle ir ar kādu mērķi no rīta pamosties…

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form