Kristians Rozenvalds brīvdienā: Ekonomikas vietā – grāmatvedība
Foto: LETA

Aizvadītājā ceturtdienā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja 2012. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Plašas sabiedrības diskusijas šis fakts neizraisīja. Vairāk diskutēja par Latvijas Krājbankas krahu, gan arī valodas vijas ap gaidāmo referendumu par krievu valodas statusu Latvijā. Pat Krievijas parlamenta vēlēšanām tika veltīts vairāk uzmanības. Kāpēc tā?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iepriekš, jaunajai valdībai uzsākot darbu, ministri cits pēc cita paziņoja, ka tagad darba virsuzdevums esot 2012. gada budžets. Lai nu kādu laiciņu viņus netraucē ar sīkumainiem jautājumiem par ministriju un tās pakļautībā esošo uzņēmumu darbiem un personālijām. Jau oktobra beigās rakstīju, ka man šķiet neizprotami, kādēļ daudzi ministri un arī koalīcijas politiķi, komentējot savas prioritātes, fokusējas gandrīz vai vienīgi uz 2012. gada budžetu – tā, it kā ikgadējā budžeta sastādīšana būtu kas ārkārtējs.

Ja jau ministri un politiķi tik ļoti pārņemti ar gadskārtējo budžetu, tad būtu arī likumsakarīgi, ka ikviens no viņiem tagad varētu atskaitīties par to, kā šis budžets ir izskaidrots un izdiskutēts. Vai tiešām tika iesaistīti visi iespējamie? Un galvenais – vai tika izdiskutēti mērķi un uzdevumi? Nejutu gan! Vairāk dzirdēju nevis diskusiju, bet pretnostatītus paziņojumus. Nevaru nosaukt kaut vienu ministriju, kuras nākamā gada budžeta veidošanu varētu vērtēt kā saprotamu. Nevienu!

Nebija jau arī tā, ka par budžetu neinteresējas. Satraukumu publiski pauž darba devēji, arodbiedrības, kultūras darbinieki, mediķi, pašvaldības. Taču tas notiek pārāk sadrumstaloti un arī sīkumaini. Savukārt ziņa, piemēram, par mediķu neapmierinātību tika aktualizēta vien kā atspoguļojums protesta formai, lai gan satraukumam bija jābūt arī bez iziešanas ielās, jo visi taču esam esoši vai potenciāli pacienti.

Varbūt vienaldzībā ir vainojama Starptautiskā aizdevuma programma Latvijai, kuru šogad būs izdevies noslēgt, ar ko tik ļoti lepojas premjers un finanšu ministrs. Varbūt cilvēki šajos pāris gados jau būs pieradināti pie domas, ka budžets tik un tā būs no malas iedots, tāpēc arī nav jēgas iespringt tā apspriešanā. Redzēsim, kā būs nākamgad, kad budžeta veidošana būs tikai pašu rokās. Vai tad spēsim iztikt bez vagara?

Visvairāk mani uztrauc, cik ļoti grāmatvediskas ir kļuvušas diskusijas par budžetu V.Dombrovska premjerēšanas laikā. Jā, viņš kā grāmatvedis pēc aicinājuma ar savu uzskaitveža un atskaišu sagatavotāja misiju tiek galā patiešām izcili, un to jau novērtē arī ārpus Latvijas. Bet kur ir pārējie Latvijas politiķi? Nu nedrīkst taču visu iniciatīvu nodot vien grāmatvežu rokās! Viņi taču neprot ne izgudrot, ne saražot, ne pārdot. Viņiem, kaut cienījams, bet tomēr cits darba uzdevums...

Piekrītu V. Dombrovskim, ka ekonomikas izaugsme nav iespējama bez finanšu stabilitātes un attiecīgi arī bez sabalansēta budžeta. Piekrītu arī tam, ka ar savu sabalansēto budžetu Latvija izskatās gluži kā paraugbērns uz pārējo pārtērējošo valstu fona. Turklāt šādi Latvijai izdevies pievērst pasaules finanšu pārzinātāju uzmanību, taču neesmu dzirdējis par to, kā šo jauniegūto resursu izmantot. Vai būs kārtējā neizmantotā iespēja?

Budžetu var sabalansēt gan samazinot izdevumus, gan arī palielinot ieņēmumus. Šajās dienās, kā arī vispār pēdējos trīs gados esmu tik daudz dzirdējis par konsolidācijām, bet ne par to, kur un kā pelnīt. Neizprotami! No grāmatvedības viedokļa, vissabalansētākais budžets ir tad, kad ienākumu un arī izdevumu sadaļā ir nulle. Vai tāds ir mērķis?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form