Foto: Publicitātes foto
Ja nekritiski uztveram visas ziņas no ASV Temīdas par Starptautiskā Valūtas fonda nu jau bijušā izpilddirektora Dominika Strosa-Kāna piedzīvojumiem Ņujorkas "Sofitel" viesnīcas apartamentos, tad viennozīmīgi tiek priekšstatīta aina par izvirtušu un varmācīgu seksuālo noziedznieku. Zinot starptautiskās sabiedrības noskaņojumu pret seksuālo varmācību, kā arī daudzu valstu nepatiku pret SVF, jau iepriekš bija prognozējams, ar kādu apetīti tiks notiesāta augstā ierēdņa reputācija. Skandāla ietekmēts, Dominiks Stross-Kāns, viens no redzamākajiem Francijas politiķiem, kurš tur tika dēvēts vienkārši par DSK, nu ir atkāpies no SVF izpilddirektora amata un, visdrīzāk, nebalotēsies arī tuvējās Francijas prezidenta vēlēšanās.

Savā pirmajā Delfi.lv replikā "Misija veicināt domājošu sabiedrību" 2009. gada 7. septembrī es rakstīju, ka "centīšos būt apzināti provokatīvs, lai lasītājus mudinātu aizdomāties, ka par izvēlēto tēmu var spriest arī savādāk". Tāpēc šoreiz nevēlos akcentēt seksuālo noziegumu, par ko šonedēļ tik daudz jau rakstīts, bet uzdot jautājumu – kam un kādēļ būtu bijis izdevīgi pazudināt DSK.

Pirms mēneša, 20.aprīlī, nejauši satiktais Latvijas Nacionālo resursu institūta direktors Sergejs Ancupovs jau tovakar izteica bažas par DSK, jo neilgi pirms tam bija "You Tube" noskatījies DSK 5.aprīļa runu "Global Problems, Global Solutions" Džordža Vašingtona Universitātē. Šajā runā DSK pateica ko tādu, ko finanšu aprindās varētu salīdzināt ar savulaik sensacionālo apgalvojumu, ka Saule tomēr griežās ap Zemi, nevis otrādi, tādējādi apgāžot daudzas līdzšinējās teorijas, kuras jau sen tika uzskatītas par aksiomām. Tad, lūk, DSK apšaubīja Vašingtonas konsensusu un no tā izrietošo, ka monetārās un fiskālās politikas vienkāršie noteikumi garantēs stabilitāti, ka deregulācija un privatizācija atraisīs izaugsmi un labklājību un ka finanšu tirgi precīzi piegādās resursus tur, kur tie ir nepieciešami un tajā pašā laikā paši spēs efektīvi regulēties. Uz šiem pieņēmumiem, kurus DSK savā runā nodēvēja par mantrām, kā zināms, pēdējo ceturtdaļu gadsimta balstās ekonomikas teorijas. "Pirms krīzes mēs, ekonomisti, bijām pārliecināti, ka zinām, kā pārvaldīt ekonomiku. Mēs domājām, ka zinām, kādas lietas ir pareizas un ko nepieciešamas darīt. Krīze izpostīja ne tikai pasaules ekonomiku, bet arī visu apjomīgo intelektuālo pamatu globālās ekonomikas kārtībai pēdējā gadsimta ceturksnī," toreiz teica DSK.

Tik radikāls viedoklis būtu piedodams kādam alternatīvam ekspertam, bet ne jau ietekmīgākās pasaules organizācijas vadītājam! Pēc šīs DSK runas analītiski domājoši cilvēki visā pasaulē gaidīja turpinājumu, izvirzot divus iespējamos scenārijus – pirmais paredzēja, ka DSK paziņojums ir priekšvēstnesis globālām pārmaiņām, otrais scenārijs paredzēja DSK atstādināšanu. Pirmais noteikti vēl priekšā, bet otrais?

Un atlika vien DSK paziņot par atkāpšanos no ietekmīgā amata, lai neilgi pēc tam viņš pret drošības naudu tika atbrīvots no cietuma. Ne velti vairāk nekā 57% aptaujāto Francijas iedzīvotāju uzskata, ka DSK ir kļuvis par sazvērestības upuri.

Ņujorka, protams, ir daudz izlutinātāka par Latviju ar dažādu slavenību apmešanos viesnīcu numuros, taču neticu, ka arī tur DSK persona ir tik nenozīmīga, ka viesnīcas personālam nav pat nojausmas par saviem VIP viesiem, kā to cenšas pasniegt nu jau slavenās istabenes advokāti, lai pārliecinātu, ka viņai nav bijis savtīgu un iepriekšēju nodomu.

Kā tas varēja būt, ka tik augstas amatpersonas prestižajos viesnīcas apartamentos saimnieko istabene laikā, kamēr viesis mazgājas vannā? Daudz esmu ceļojis un dzīvojis viesnīcās, taču ne reizi neesmu piedzīvojis ko tamlīdzīgu. DSK advokāti arī norāda uz dīvainu sakritību, ka 32 gadus vecā istabene ir pieņemta darbā vien pirms nedēļas un jau pēc tam, kad DSK bija rezervējis šajā viesnīcā numuru.

Bez vainas, iespējams, nav arī pats DSK, kura vājības bija labi zināmas. Pat ja tā arī bija labi organizēta provokācija, tad jāatzīst, ka DSK ar savām līdzšinējām aktivitātēm mīlas frontē ir palīdzēja šādus slazdus izlikt un pēc tam tajos arī iekrist.

Un ar šo iekrišanu DSK ir palīdzējis daudziem.

Pirmkārt, Vašingtonas konsensuss vairs netiek apšaubīts tik augstā līmenī, tāpēc gadsimtu mijas ekonomisti un viņu skolnieki (un daudzi politiķi, finansisti, diplomāti utt.) var mierīgi turpināt dzīvot ar līdzšinējām teorijām, kādu laiku paļauties uz to, ka teorētiskie pamati zem kājām joprojām ir droši. Daudziem tā būtu bijusi traģēdija.

Otrkārt, pārliecinātāks par savu pārvēlēšanu nu var būt arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, jo viņa galvenais sāncensis ir mājas arestā Ņujorkā.

Treškārt, šāds pavērsiens ir novirzījis uzmanību no Grieķijas, Portugāles un Spānijas finanšu problēmām un attiecībām ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Ceturtkārt, pārmaiņas SVF vadībā no iekšpuses sakustina šo un arī citas globālās struktūras – būs valstīm iespējas piedāvāt savus kandidātus, kā arī iztirgot savas balsis. Vienlaikus arī tiks aktualizēta diskusija par SVF, globālo ekonomikas attīstību u.c.

Piektkārt, šādi globālie skandāli, par kuriem interesējas miljoniem lasītāju, sekmē laikrakstu tirāžas, pieaug auditorija elektroniskajos medijos.

Nu, ļoti daudz ir ieguvēju, lai liktu aizdomāties par šā ieguvuma cenu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!