Foto: Publicitātes foto
Jau drīz Līgo svētki - Latvijā visplašāk svinētie svētki. Un pieskaņojoties iedzīvotāju vajadzībām, arvien vairāk pilsētās tiks rīkota lielā līgošana, un svinību organizēšana tiks finansēta no pašvaldības budžeta. Tas ir noziegums! Ne jau tāpēc, ka pašvaldības finanses un cilvēkresursi netiek pareizi izlietoti. Bet tāpēc, ka šāda svinēšana grauj Līgo svētku būtību.

Līgo svinēšana pilsētu centrālajos laukumā degradē Līgo svētkus par vienu no pilsētas kultūras pasākumiem, kuri no pārējiem atšķiras vien ar to, ka laiku pa laikam tiek padziedāta arī kāda Līgo dziesma, bet rotājumā iekļauti etnogrāfiskie atribūti, kā arī Jāņu vainagi, Jāņu zāles, meijas un papardes. Bet citādi viss ir tāpat kā pilsētas svētkos, lielkoncertā vai zaļumballē.

Un kā tas būtu pareizāk? 

Vispirms gribētu atgriezties pie Līgo svētku būtības. Tā taču ir visgarākā diena, un vienlaicīgi arī visīsākā nakts! Un visas svinēšanas būtība ir sagaidīt saullēktu. Dziedāšana, dejošana, rotaļas, ugunskurs, arī šašliks, siers un alus ir nevis pašmērķis, bet palīgs rītu sagaidīšanai. Ir jāizbauda gada visīsākā nakts! Ir jāsasveicinās ar Sauli!

Alu iedzert un šašliku sacept var arī citus vakarus visas vasaras garumā. Arī pilsētas svētkus, lielkoncertus un zaļumballes var rīkot ikvienā nedēļas nogalē visas vasaras garumā.

Vēl svarīgāks Līgo svētku uzdevums ir saimes vienošana. Ugunskurs vairākus gadsimtus ir vienojis ģimenes locekļus vairākās paaudzēs, kaimiņus, saimniekus un kalpus, visus, kas šī ugunskura tuvumā kopā bija spiesti vai paši izvēlējas dzīvot.

Tāpēc es pilsētu vadītāju vietā organizētu nevis vienu lielu un pompozu svinēšanu, bet gan daudzus mazākus līgošanas pasākumus un ugunskurus uz vietām pilsētas rajonos, tērējot tam tikpat naudas un tikpat cilvēkresursus. 

Lai beidzot vienkopus pie vienojošā ugunskura sapulcētos dzīvojošie Purvciema, Mežciema, Dārzciema,  Jaunciema, Ozolciema, Trīsciema, Iļģuciema un citu Rīgas ciemu un mikrorajonu iedzīvotāji.

Bet var jau negaidīt organizētājus no augšas. Var arī paši organizēties un sapulcēties kopā pie ugunskura, kas vieno daudzdzīvokļu māju pagalmu vai privātmāju puduri. Un tā taču ir Līgo svētku pati galvenā sūtība - pašiem organizēties, pašiem kopā sanākt, un visiem kopā izbaudīt gada īsāko nakti un sagaidīt Saules lēktu! 

Skumji, ka mums ir tik daudz politikas un ideoloģijas ikdienas saskarsmē, taču mūsu galveno identitāti - Līgo svētku svinēšanu tik viegli pazudinām, jo par to nedomājam. Vēl dažus gadus šādi svinot, un Jāņu ugunskurs būs tāda pati metafora, kā papardes ziedēšana...

Tiekamies pie pašu orgnizētajiem ugunskuriem! Lustīgu līgošanu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!