Ģirts Valdis Kristovskis: Pašreizējās aptaujas vēl ir diezgan neprecīzas, jo ļaudīm vēl nav bijis iespēju pilnvērtīgi izvērtēt kandidātus. Pieļauju, ka Ušakova iespējamais balsu vairākums varētu būt diezgan ticams, jo "Saskaņas centram" ir konsolidēta vēlētāju bāze, bet citu partiju rezultāti tomēr būs atšķirīgi no aptaujā redzamajiem. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka man vēlētāju atbalsts pieaugs.
Ģirts Zvirbulis: Ja prognozes piepildīsies, tad "SC" domē būs pārstāvēts tādā skaitā, ar kuru būs grūti nerēķināties. Vai pieļaujat iespēju, ka PS un "SC" varētu sastrādāties vienā koalīcijā?
Es tiešām esmu pārliecināts, ka man atbalsts pieaugs, jo kampaņa mums tikai sāksies. Ņemot vērā, ka pēdējos gadus esmu strādājis ārpus Latvijas, Eiropas Parlamentā, 11,8% atbalsta ir labs sākums. Mēs noteikti būsim Rīgas domē, tāpēc cīnīsimies par iespējami labāko rezultātu. Par koalīcijas sastāvu domāsim tad, kad vēlētāju balsis būs saskaitītas. Taču vēlos uzsvērt, ka PS jau ir partneri, ar kuriem mēs esam līdzīgās domās par valsti, nostājā pret korupciju. Šeit es domāju "JL" un "SCP", ar šiem spēkiem pirmkārt rēķinos kā potenciāliem partneriem domes koalīcijā.
Bet tomēr iespēju piesaistīt "SC" jūs neizslēdzat?
Es tomēr teiktu citādi – Rīgas pilsētai ir jautājumi, kuru risinājumi ir visu interesēs, arī "SC". Tā ir objektīva situācija. Bet, kas attiecas uz koalīcijas sastāvu, es pirmkārt gribētu runāt par jau pieminētajiem spēkiem.
V. Krustiņš: Nesen runājām ar vēl vienu iespējamo "SC" mēra kandidātu Sergeju Dolgopolovu, un viņš apgalvoja, ka Rīgas domei nepieciešams labs diriģents. Savukārt par "cilvēku orķestri" dēvētais Ainārs Šlesers sevi faktiski pasludinājis par vēlēšanu uzvarētāju.
Smaidot teikšu, man ir pārliecība, ka es būtu redzami labāks šā orķestra diriģents, jo pārzinu arī valsts, pašvaldību un starptautiskās lietas. Manas zināšanas, pieredze ir plašāka un dziļāka. Šlesers būtu piemērots tikai primitīvāko instrumentu spēlēšanai. Viņam varētu ļaut pa reizei uzsist pa bungām, bet ne vadīt orķestri. Rīdziniekiem nevajadzētu to pieļaut, jo tādā gadījumā šis orķestris pārvērstos par nebaudāmu troksni, kur netiek ievērotas ne notis, ne taktis, tiek jaukti mūzikas stili. Viņš jau ir paziņojis, ka pirmo vijoli atkal uzticēs "šofera dēlam". Katram jādara savs atbilstoši sagatavotībai un aicinājumam. Būšu mērs, Šleseram būs viegli būt uzņēmējam taisnīgas konkurences apstākļos.
Bet viņš atšķirībā no daudziem citiem jau ir nācis ar konkrētu solījumu radīt jaunas darba vietas.
Es arī piedāvāju darba vietas un ne mazāk! Turklāt atšķirībā no Šlesera es nerunāju par lētu izpriecu tīkotāju apkalpošanu, bet gan par zināšanu ietilpīgu ražošanu. Vērts atgādināt, ka tieši Šlesers pirms Saeimas vēlēšanām solīja visiem 500 latu algu, pensijas. Viņa solījumi ir izgāzušies, tā vietā bankroti, algu samazināšanas, kredītu parādi un izpostītas dzīves.
Es saprotu un spēju runāt ar uzņēmējiem un zinātniekiem, nevis tos šantažēju. Esmu apmeklējis Rīgas tehnoloģiskos parkus un zināšanu centrus, kur pārliecinājos, ka mums ir pietiekama pieredze, lai radītu inovatīvus un konkurētspējīgus produktus. Bet valsts un pašvaldības kūtrums liedz šos projektus realizēt. Protams, arī mēs attīstīsim ostu, sabalansējot uzņēmēju intereses, iedzīvotāju vajadzības un vides aizsardzību. Šlesera vadībā ostas attīstība ir iesprūdusi tiesu procesos.
Visi mēra kandidāti tagad runā tikai skaistas frāzes. Katrs mazais bērns zina, ka šobrīd ir moderni runāt par ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Bet vai jūs tagad nebraucat valdības lauciņā? Kurš tad pašvaldību vietā rūpēsies par vienkāršām iedzīvotāju vajadzībām – salabot ielas, novērst satiksmes sastrēgumus?
Valsts un pašvaldības intereses nav nodalāmas lietas. Pašvaldībai ir nepieciešama cieša sadarbība ar valsti, lai abas varētu attīstīties. Es skatos uz lietām valstiski. Valstij nav jācīnās ar Rīgu vai Rīgai – ar perifēriju.
Lai nodrošinātu finansējumu visām interesēm un vajadzībām, vispirms jāsaražo un jāpārdod savas preces. Rīga ir Latvijas tautsaimniecības nesošā ass, un tā ir liela atbildība. Protams, jānodrošina komunālie pakalpojumi, sociālie pabalsti, bet, ja Rīga nepiedalīsies ekonomikas procesā, tad pilsēta un Latvija nekad neatkopsies, jo tieši šeit ir sakoncentrēts valsts intelektuālais spēks.
Cilvēki būs apmierināti tikai tad, kad varēs normāli strādāt, pelnīt, nomaksāt komunālos maksājumus, nodrošināt bērniem izglītību un vēl atlicināt kaut ko dzīves baudīšanai – kultūrai, sportam. Ja pilsētniekiem būs darbs, tad arī pašvaldībai būs ienākumi, par ko remontēt ielas un maksāt pabalstus.
Pilsētas kasē ir jābūt pašu nopelnītai naudai, tā nevar pastāvīgi nākt no citām valstīm, kā tas bijis pēdējā laikā. Strādājot Eiropas Parlamentā, mēs panācām Latvijai vairāk finanšu līdzekļu, ko vietējie politiķi nav spējuši mērķtiecīgi izmantot. Rīgas attīstība joprojām nepārliecina. Galu galā jūsu minētās ielas, iekšpagalmi netiek pienācīgi uzturēti. Es saprotu, par ko runāju, jo esmu būvinženieris, kā arī juridisko zinātņu maģistrs.
Joprojām tikai skaistas runas. Šlesers toties konkrēti solīja atjaunot Rīgas Centrāltirgus darbību – izdzīt ārā visus tos lupatniekus un tirgot tikai Latvijas produkciju...
Atcerēsimies – Šlesers ir tirgojis importēto. Mums ir konkrētas apņemšanās. Arī mēs tirgu sakārtosim. Viena no vajadzībām PS Rīgas programmā ir VEF koncepta atjaunošana. Tas nenozīmē fiziski atgriezties pie tāda VEF, kāds tas bija pirmskara Latvijas vai padomju laikā, bet gan attīstīt mūsdienīgu ražošanu. Latvijai ir virkne spējīgu nelielu uzņēmumu informācijas tehnoloģiju jomā, mums ir tradīcijas un speciālisti, kas spētu saražot konkurētspējīgus piedāvājumus… Viņi ir jāsakooperē un jāatbalsta.
Kādus produktus tad jūs tur ražosiet?
Šobrīd nav būtiski pateikt, vai ražos tieši telefonus, mikrofonus, skaņas stabilizatorus vai ko citu. Gribu atbalstīt mūsu gaišos prātus, lai viņi varētu veiksmīgi strādāt un konkurēt pasaulē.
Tam būs nepieciešama mērķorientēta izglītības sistēma, lai sagatavotu atbilstošus inženierus, tehniķus. Katrā ziņā apzinos, ka rezultātu nevar sasniegt vienā dienā, līdzīgi kā bedri aizberot. Bet pēc pieciem vai desmit gadiem mums jau varētu būt radīts jauns VEF, kas ražo pasaules līmeņa produkciju.
Jums taisnība, ka par ražošanu ar augstu pievienoto vērtību runāts jau sen, bet diemžēl nav darīts pietiekami. Piemēram, pērn Latvija lietišķajiem pētījumiem veltīja aptuveni 0,61% no IKP, bet Skandināvijā šiem mērķiem tiek veltīti 3 līdz 4% no IKP.
Nu viņiem varbūt ir vairāk zinātnieku, kam to dot.
Ja Rīgas vadību tas neinteresē, tad mums radošu zinātnieku nebūs ne tagad, ne nākotnē. Turklāt zinātni, inženierdomu varēja atbalstīt, dodot tiem konkrētus pasūtījumus. Man nav saprotams, kāpēc miljardu vērts projekts par zemās grīdas tramvaju tiek uzticēts citu valstu uzņēmumiem? Rīgā šajā jomā ir tradīcijas un speciālisti, uzņēmumi un tehnoloģijas. Esmu pārliecināts, ka arī etalonu varēja ieviest vietējie speciālisti, bet pašvaldība izvēlējās to iegādi ārzemēs, turklāt par trīs vai četras reizes augstāku cenu, nekā tas izdarīts citās Eiropas galvaspilsētās. Jājautā pašreizējam mēram Birka kungam un eksmēram Ārgalim, citiem Rīgas kungiem – vai tāda ir tā saimnieciskā domāšana, ar ko viņi mīl dižoties?
Gan jau mēs arī ar viņiem parunāsim. Bet tagad par iespējamajām koalīcijām Rīgas domē. Vai pieļaujat iespēju, ka gudri krievu politiķi labprāt domes priekšgalā redzētu Šlesera kungu, nevis kādu citu?
Protams, jo viņi ideoloģiski stāv tuvu. Šleseram diemžēl nepiemīt nekāda nacionālā pašcieņa. Rubļa dēļ notirgos jebko. Viņa politika ir vienkārša – peļņa šauram savējo lokam. Latvijas un Rīgas gadījumā šāds mērs būtu bīstams precedents, jo, naudas dzīts, viņš pieņems dažādus slidenus priekšlikumus.
Lai gudru krievu politiķu darījumi nebūtu iespējami, Pilsoniskā savienība uzskata, ka Rīgas mēra ievēlēšana būtu jāuztic pašiem rīdziniekiem. Tad pilsētas galva par savu darbu būtu tieši atbildīgs vēlētāju priekšā, nevis pildītu zoodārza sanāksmē solīto.
Ģ. Zvirbulis: Jūsu programmā ir šāds teikums: "Mūsu Rīga ir nacionālas valsts sirds, kurā nav vietas totalitārai ideoloģijai un impērijas propagandai. Mēs spēsim aizstāvēt savas vērtības, savu valodu, vēsturi un kultūru." Dažādas krievu organizācijas jau ir paziņojušas, ka nākamgad plaši atzīmēs 9. maija pasākumus visa gada garumā. Diez vai tur iztiks bez impērijas propagandas. Kāda būs jūsu kā Rīgas domnieka nostāja pret šiem pasākumiem?
9. maija pasākumu mērķis tikai daļēji ir kritušo cīņu biedru piemiņa. Tā arī būs izaicinoša Krievijas interešu demonstrēšana. Diemžēl Latvijā turpinās divu ideoloģiju sadursme. Tā teikt, turpinās Otrais pasaules karš, kas nav normāli, un tam reiz jādara gals. Tāpēc, strādājot EP, es veicu izpēti un Eiropas Komisijā pieteicu nepieciešamību izmantot starptautisko tiesību instrumentus, Nirnbergas tiesas pieredzi, vērtējot Austrumeiropas, Latvijas nonākšanu komunistu nagos. Darbs ir iesākts un jāturpina.
Ja es būšu Rīgas mērs, tad nesenās totalitārās vēstures patiesības jautājumi netiks atstāti pašplūsmai. Sadarbībā ar Pilsoniskās savienības deputātiem Eiropas Parlamentā turpināsim cīņu, lai Eiropas normatīvie dokumenti atspoguļotu Otrā pasaules kara patiesu notikumu un seku izvērtējumu. Tas mums dos juridisku bāzi, lai šī dezorientētā publika nevarētu kropļot vai izsmiet Latvijas neseno vēsturi.
Tādai pārliecināšanai gan vajadzēs vairāk nekā viena domes sasaukuma laiku.
Jā, bet esmu apņēmies runāt ar krievu sabiedrību, veltīt tam spēkus, pieaicināšu speciālistus. Esmu pārliecināts, ka civilizētā sarunā vismaz daļu no viņiem mums izdosies pārliecināt, ka viņi dzīvo Latvijā, ka Padomju Savienība neatgriezīsies, ka viņiem jāglābjas no padomju gūsta, kurā viņi joprojām atrodas.
V. Krustiņš: Bet varbūt šie ideoloģiskie pretinieki nākamajā domē iegūs vairākumu un jūs nemaz nevarēsiet viņiem traucēt.
Tas atkarīgs no vēlētāju izvēles. Ja viņi sev šo postu sagādās un atdos balsis par naidīgu ideoloģiju, tad nacionālās pašcieņas graušana pieņemsies spēkā. Neatkarīgi no tā, vai būsim pozīcijā vai opozīcijā, PS deputāti darīs visu, lai to nepieļautu.
Turklāt mēs celsim nacionālo pašapziņu, nodrošinot kvalitatīvu valsts un pašvaldības pārvaldi. Ja Rīgā pašreiz nebūtu pārkāpums pēc pārkāpuma, nesaimnieciskums pēc nesaimnieciskuma, tad nevienam nebūtu iemesla par latviešu valdīšanu smīkņāt un arī cittautieši jau sen būtu pieņēmuši mūsu tautas vadošo lomu Latvijā. Taču pārvaldība ar sliktu slavu, kāda Rīgā bijusi līdz šim, dod argumentus cilvēkiem, kas neatzīst latvisko.
Ģ. Zvirbulis: Noslēgumā gribēju pajautāt jums kā bijušajam aizsardzības un iekšlietu ministram. Nedrošība un nekārtība Rīgā nomāc daudzus pilsētniekus. Turklāt ekonomisko problēmu laikā parādījusies tendence, ka "viesi" no lauku rajoniem brauc uz galvaspilsētu laupīt. Kā jūs "diriģēsiet" šo sfēru?
Pašreiz izvērtēju esošās iespējas, kas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos ir iedragātas. Tādēļ jau tuvākajā laikā apmeklēšu pašvaldības policijas un Valsts policijas pārvaldes. Sarunā arī ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci dalīsimies redzējumā par risinājumiem.
Pastāv netradicionālās iespējas. Zemessardzes un privāto apsardzes kompāniju piesaiste, pirms tam viņus atbilstoši apmācot. Visbeidzot jāmudina arī paši rīdzinieki atbalstīt vienam otru, piemēram, pieskatīt kaimiņa īpašumu vai rīkot tā sauktās apkaimes sardzes.
Taču tā visa ir tikai cīņa ar sekām. Galvenais noziedzības cēlonis ir sociālā spriedze sabiedrībā – bezdarbs, nabadzība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
