Jau kopš pašiem pirmsākumiem Rīgas jaunās koncertzāles projekts ir ieguvis krasi izteiktu politisku nokrāsu. Šķiet, ka demokrātijas apstākļos tas ir neizbēgami, jo valstiskus projektus virza tālredzīgi politiķi, taču ir jārēķinās ar to, ka politika ar tai raksturīgo pozīcijas un opozīcijas sacensību, politiskajām ambīcijām un cīņu par varu mēdz aizēnot jebkura jautājuma būtību.

Pēdējā laika notikumi saistībā ar Rīgas koncertzāles projektu rada risku, ka šis Latvijas profesionālās mūzikas kultūrai un valsts attīstībai ārkārtīgi nepieciešamais projekts varētu tikt apturēts. Līdz ar Latvijas Radio kora likvidēšanas un kultūras un izglītības ministrijas apvienošanas draudiem rodas iespaids, ka kultūra ir izvēlēta par uzbrukuma objektu. Latvijas politiķu izteikumi un lēmumi par Rīgas koncertzāles projektēšanas apturēšanu rada nopietnas bažas, ka krīzi var izmantot kā ieganstu, lai apstādinātu Latvijas kultūrai ļoti vajadzīgus projektus. Diemžēl mūziķiem nav traktoru, ar ko bloķēt autoceļus, lai piespiestu valdību mūs uzklausīt tāpat kā zemniekus.

 

 

Mēs, mūzikas dzīves organizatori un mūziķi, uzskatām:

 

  1. Rīgas koncertzāles projekta attīstību nedrīkst apturēt. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, projektēšanas darbus iespējams izpildīt ilgākā termiņā, tāpat ir plaši jāpamato un jāskaidro izmaksas. Taču nedrīkst pieļaut koncertzāles projekta "iesaldēšanu" pavisam, jo tas draud ar nākotnes attīstības iespēju sagraušanu Latvijas profesionālās mūzikas kultūrai un Latvijas turpmāku atpalicību no citām valstīm (piemēram, Igaunijā ir uzbūvētas četras jaunas koncertzāles).

  2. Atsaucoties uz publiski izskanējušajiem plāniem likvidēt valsts aģentūru "Jaunie "Trīs brāļi"", uzskatām, ka gadījumā, ja aģentūru patiešām plānots izformēt, Rīgas koncertzāles projekta vadība būtu jānodod valsts kapitālsabiedrībai "Latvijas Koncerti", kas ir galvenais koncertdarbības rīkotājs mūsu valstī un varētu plašāk iesaistīt koncertorganizācijas Rīgas koncertzāles projekta attīstīšanā.

  3. Ņemot vērā apdraudējumu, kas radies Rīgas koncertzāles projekta virzībai, uzskatām, ka visiem Latvijas profesionālajiem mūziķiem, inteliģencei un tālredzīgi domājošiem sabiedrības locekļiem ir jāapvienojas sabiedriskā organizācijā, kuras viens no mērķiem būtu panākt Rīgas koncertzāles projekta īstenošanu. Sabiedriskās organizācijas dibināšanai ir jānotiek jau vistuvākajā laikā!

 

Turpinājumā no profesionālu mūziķu un mūzikas menedžeru viedokļa vēlamies sniegt skaidrojumu par to, kādēļ Rīgas koncertzāles projekts ir nozīmīgs kultūras un ekonomiskajā aspektā.

 

  1. Visā Rīgas pastāvēšanas laikā nav uzcelta neviena koncertzāle t.i., celtne ar šādu sākotnējo funkciju. Visas ēkas, kurās šobrīd notiek koncerti, ir pielāgotas koncertu rīkošanai, tādēļ tās nav atbilstošas akustiskiem, tehniskiem u.c. kritērijiem. Pasaulslavenie, lielie orķestri nereti atsaka savu uzstāšanos Rīgā atbilstošas koncertzāles trūkuma dēļ.

  2. Latvijas akadēmiskās mūzikas pārstāvji ir sasnieguši ārkārtīgi izcilus rezultātus pasaulē un kļuvuši par visatpazīstamākajiem Latvijas zīmoliem ārpus valsts. Turpretī Latvijā nav atbilstošas vietas, kur uzstāties Marisam Jansonam ar viņa izcilo orķestri, Latvijā nav piemērotas zāles, kurā klausīties Andra Nelsona diriģētu orķestri, nav, kur atbilstošā kvalitātē klausīties Baibas Skrides vai Elīnas Garančas sniegumu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri utt.

  3. Ja vēlamies, lai Rīga 2014.gadā varētu pretendēt uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu, tad bez koncertzāles neiztikt, jo neviena pilsēta, kura šai godā ir bijusi, nav bez savas koncertzāles. Latvijā neatkarības gados ir uzcelts desmitiem jaunu sporta kompleksu un jau aizvadīts Pasaules hokeja čempionāts. Tālākā perspektīvā no tā varētu izrādīties maz prieka, ja cilvēka miesa, gars un dvēsele nebūs līdzsvarā un harmonijā.

  4. Kultūra ir viena no valsts ekonomikas sastāvdaļām, tā šodien attīstītajā pasaulē ir aksioma. Apliecinājums tam bija arī 2008.gada Spīdolas balvas ekonomikā pasniegšana Andrejam Žagaram, Latvijas Nacionālās operas direktoram. Operas ēkas restaurācija deviņdesmitajos gados valstij izmaksāja lielu naudu, taču pēc tam LNO uzrādījusi spilgtus sasniegumus gan kultūras, gan arī ekonomikas jomā, pie tam, primāri mākslinieciskie sasniegumi deva iespēju gūt augstus ekonomiskos rādītājus. Tūristi, kuri ik gadu jūnija mēnesī apmeklē Rīgas operas festivāla izrādes, pēc aptuveniem aprēķiniem Rīgā iztērē aptuveni vienu miljonu latu gadā. Eiropas koncertzāļu pieredze liecina, ka, izveidojot kvalitatīvu un stabilu koncertu un konferenču centru, kopējā atdeve reģionam ir prognozējama aptuveni 50 reizes lielāka, nekā tiešie ieņēmumi no koncertzāles darbības. Piemēram, Luksemburgas pieredze liecina, ka jaunuzbūvētā filharmonija ik gadu piesaista 250 līdz 300 tūkstošus apmeklētāju, kaut gan pilsētas iedzīvotāju skaits ir ap 80 tūkstošiem. Līdzīgus piemērus varētu minēt arī no citām valstīm. Ne jau velti šobrīd pasaulē tiek projektētas vai būvētas aptuveni 160 koncertzāles!

  5. Rīgas koncertzāles projekta izmaksas uz valsts kopējo izdevumu fona ir samērīgas, it īpaši tās skatot nākotnes, tuvāko piecu līdz septiņu gadu perspektīvā. Jāatzīmē arī, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka zemkopības attīstībai tuvākajos gados būs pieejami 2.5 miljardi(!) eiro, satiksmes nozarei 1.2 miljardi eiro, bet izglītībai un zinātnei - 0.5 miljardi eiro Eiropas Savienības līdzekļu. Savukārt kultūras joma Eiropas Savienībā ir nacionālo valstu kompetencē, un finansējums tai no Eiropas Savienības faktiski nav pieejams.

 

Šobrīd mums Latvijā ir būtiski saprast un respektēt, ka koncertzāles projekta īstenošana kopumā prasa aptuveni desmit gadus, no kuriem tieši celtniecība ir salīdzinoši visīsākais laiks. Lēmums par Rīgas koncertzāles celtniecību mūsu valstī tika pieņemts 2004.gadā, tā kā mēs esam aptuveni šī procesa vidū. Svarīgi ir spēt saskatīt šo procesu kopumā un pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus, ņemot vērā ne vien šībrīža ekonomisko situāciju, bet arī valsts turpmākās attīstības perspektīvu.

 

 

Guntars Ķirsis, VSIA "Latvijas Koncerti" direktors

Ints Dālderis, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktors

Māris Sirmais, Valsts akadēmiskā kora "Latvija" galvenais diriģents

Māris Ošlejs, VSIA "Valsts akadēmiskais koris Latvija" valdes loceklis

Normunds Šnē, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Riga" mākslinieciskais vadītājs

Indra Lūkina, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Riga" direktore

Ināra Jakubone, Latvijas Mūzikas informācijas centra direktore

Mārtiņš Klišāns, Rīgas Doma zēnu kora mākslinieciskais vadītājs

Arturs Maskats,Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais direktors

Sigvards Kļava, Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents

Kaspars Putniņš, Latvijas Radio kora diriģents

Artis Sīmanis, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors

 

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form