Šāds pašnovērtējums izskanēja no tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas vakar, kad TV ēterā “Krustpunktos” mēģināju tik skaidrībā par vakar arī “Delfi Versijās” aizsākto tēmu par Rīgas apgabaltiesas pretenzijām pret valdību. Kamēr ministre paliek pie uzskata par valdības plānu pareizību, tikmēr Rīgas apgabaltiesas priekšsēdis Jānis Muižnieks saglabā agresīvi kritisku nostāju pret politiķu un valdības attieksmi pret trešo varu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā īsto iemeslu tiesnešu protestiem tieslietu ministre vakar nosauca Labuckas nozīmēto auditu Rīgas apgabaltiesā, ko oponents, protams, noraidīja. Ministre arī apgalvoja, ka jau pēc gada Valsts nekustamā īpašuma aģentūra apņēmusies nodot tiesnešiem jaunu namu Abrenes ielā, kur būs divtik darba telpu kā pašreiz. Tikmēr gan palika neatbildēts vai kaut kas notiks šī gada laikā, jo valsts budžetā finansējuma palielinājums tiesu darbam arī plānots tikai 2002.gadā.

Tikmēr Muižnieks paliek pie sentences par politiķu principiem un attieksmi, tostarp par sensolīto, bet neizpildīto valdības, Ārlietu un Tieslietu ministriju aiziešanu no Tiesu pils, atstājot to tiesnešu rīcībā. Labucka par šo jautājumu izteicās diezgan neticīgā toni – tas varot notikt pēc trim, četriem, pieciem gadiem. Un kontekstā ar atzīšanos, ka gadiem ilgi tieslietu ministri ir bijusi pabērna lomā, jo nav saņēmuši atbalstu lūgumiem par tiesu darba nodrošinājumu, tas skanēja visnotaļ nožēlojami. Līdz ar to neatbildēts palika jautājums - kas notiks, kad pietrūkst telpas arī Augstākajai tiesai, kad būs jāsāk darbu saskaņā ar sengaidīto Administratīva procesa likumu. Ja nu vienīgi risinājums varētu būt Rātsnama uzbūvēšana nākamgad, uz kurieni pārceltos Rīgas Dome, bet uz tās namu, savukārt, varētu pāriet Ārlietu ministrija.

Zīmīga gan bija Labuckas atbilde uz jautājumu, ko, citastarp, bija ierosinājusi vakardienas replika “Delfos” – kāpēc Tieslietu ministrija pati nevarētu pārcelties uz Abrenes ielu Kad Labucka izteica, šaubas, ka diez vai tiesneši gribēs nākt uz ministrijas neremontētajiem kabinetiem, Muižnieks atcirta, ka pašā tiesā kabineti ir neremontēti vēl ilgāk, un šāds papildinājums būtu pilnībā pieņemams.

Lai kā nebūtu ar telpām, par attieksmi būtiska bija Muižnieka piezīme par tiesnešu konferenču lēmumu ignorēšanu no augstāko amatpersonu puses, ar aicinājumu premjeru uz tiem atbildēt. Protams, zināmā mērā premjers jau ir atbildējis, piektdien paziņojot, ka tiesnešu protesti ir nepamatoti un vairāk vajadzējis iepazīties ar telpu jautājumu risināšanas plāniem. Sak, būs jums namiņš, un muti ciet. Tomēr, jautājumi jau nav tikai par telpām. Turklāt, maigi izsakoties īpatnēji, ka Bērziņš ir tik kategorisks pēc tam, kad viņa partijas biedrs Birkavs gan premjera un tieslietu ministra krēslos, gan arī citi vadošie politiķi ir daudzkārt atzinuši pienākumu atdot Tiesu pili trešajai varai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form