Tikmēr Muižnieks paliek pie sentences par politiķu principiem un attieksmi, tostarp par sensolīto, bet neizpildīto valdības, Ārlietu un Tieslietu ministriju aiziešanu no Tiesu pils, atstājot to tiesnešu rīcībā. Labucka par šo jautājumu izteicās diezgan neticīgā toni – tas varot notikt pēc trim, četriem, pieciem gadiem. Un kontekstā ar atzīšanos, ka gadiem ilgi tieslietu ministri ir bijusi pabērna lomā, jo nav saņēmuši atbalstu lūgumiem par tiesu darba nodrošinājumu, tas skanēja visnotaļ nožēlojami. Līdz ar to neatbildēts palika jautājums - kas notiks, kad pietrūkst telpas arī Augstākajai tiesai, kad būs jāsāk darbu saskaņā ar sengaidīto Administratīva procesa likumu. Ja nu vienīgi risinājums varētu būt Rātsnama uzbūvēšana nākamgad, uz kurieni pārceltos Rīgas Dome, bet uz tās namu, savukārt, varētu pāriet Ārlietu ministrija.
Zīmīga gan bija Labuckas atbilde uz jautājumu, ko, citastarp, bija ierosinājusi vakardienas replika “Delfos” – kāpēc Tieslietu ministrija pati nevarētu pārcelties uz Abrenes ielu Kad Labucka izteica, šaubas, ka diez vai tiesneši gribēs nākt uz ministrijas neremontētajiem kabinetiem, Muižnieks atcirta, ka pašā tiesā kabineti ir neremontēti vēl ilgāk, un šāds papildinājums būtu pilnībā pieņemams.
Lai kā nebūtu ar telpām, par attieksmi būtiska bija Muižnieka piezīme par tiesnešu konferenču lēmumu ignorēšanu no augstāko amatpersonu puses, ar aicinājumu premjeru uz tiem atbildēt. Protams, zināmā mērā premjers jau ir atbildējis, piektdien paziņojot, ka tiesnešu protesti ir nepamatoti un vairāk vajadzējis iepazīties ar telpu jautājumu risināšanas plāniem. Sak, būs jums namiņš, un muti ciet. Tomēr, jautājumi jau nav tikai par telpām. Turklāt, maigi izsakoties īpatnēji, ka Bērziņš ir tik kategorisks pēc tam, kad viņa partijas biedrs Birkavs gan premjera un tieslietu ministra krēslos, gan arī citi vadošie politiķi ir daudzkārt atzinuši pienākumu atdot Tiesu pili trešajai varai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
