Laima Geikina: Pilsētas nakts – droša vai pašplūsmā palaista?  (19)

Šovasar devos iepazīt Baznīcas ielas "cilvēciskošanas" rezultātu. Ļoti patika gan izvietotie zaļumi, soliņi un kafejnīcu terases visas ielas garumā, gan lampiņu virtenes, kas kā zvaigžņu miriādes darīja gaišu un dzīvespriecīgu šo pilsētas daļu. Iegriezos Kaņepes Kultūras centra (KKC) pagalmā, kur sastapu domubiedrus. Noslēgumā vīlos, ka pusnaktī sarunas aprāvās pusvārdā, jo tika slēgts KKC pagalms. Vēlējos vēl baudīt Rīgas tropisko nakšu burvību un devos Vecrīgas virzienā. Liels bija mans pārsteigums, ka Vecrīgā ļaužu pulciņi, nesaņemot iespēju turpināt sestdienas vakara/nakts atpūtu kafejnīcās, sāka pašorganizēties.

Pie Romas viesnīcas motocikls, kas diezgan skaļi atskaņo braucēja muzikālo gaumi, un apkārt bariņš cilvēku, kuri dejo un priecājas. Līvu laukumā citi mūzikas avoti un cilvēku bariņi, Rātslaukumā vēl citi... Pa ceļam no Brīvības pieminekļa līdz Rātslaukumam pamanu divus pašvaldības policistus. Pēc pusnakts vienīgais ēdinātājs šajā pilsētas daļā ir McDonald's, pie kura izveidojusies pagara rinda. Nodomāju – kā jūtas Vecrīgas iedzīvotāji? Vai devušies uz vasarnīcām, lai pārciestu vasaras brīvlaistās naktsdzīves sekas – troksni, muzikālu kakofoniju un, iespējams, kādas iereibušu cilvēku ķildas?

Viens no iemesliem, kāpēc lielās pasaules pilsētas ieviesušas nakts mēra posteni un mērķtiecīgi plāno, virza un pārrauga pilsētas dzīvi laikā no 18:00 līdz 6:00, ir vēlme novērst manis aprakstīto brīvlaisto naktsdzīvi un tās blaknes. Viens no būtiskākajiem šādas rīcības motīviem ir radīt drošu pilsētvidi gan naktīs strādājošajiem (nakts maiņu strādnieki, bāru, kafejnīcu un restorānu darbinieki, drošības dienesti – policisti, ugunsdzēsēji, ātrās medicīniskās palīdzības darbinieki, transporta pakalpojumu sniedzēji u.c.), gan tiem, kuri vēlas brīvo laiku pavadīt tiekoties, izklaidējoties, sportojot un baudot daudzveidīgu kultūras dzīvi.

Nesenie Vērmaņdārza notikumi iezīmēja vēl vienu pētnieku atklātu plānotas naktsdzīves aspektu – nepieciešamību radīt vidi/telpu, kas atbilst noteiktas mērķauditorijas vajadzībām. Šajā gadījumā – jauniešu. Nakts laikā slēdzot sporta laukumus, pilsētas parkus un jauniešu pašorganizēti radītas tikšanās vietas, mēs nevis vairosim drošību un mieru, bet mudināsim jauniešus meklēt alternatīvu telpu un aktivitātes, kas būs apslēptas mūsu skatienam.

Piemēram, Lielbritānijā kopš deviņdesmitajiem gadiem ar nakts ekonomikas attīstību bija cieši saistītas pilsētu centru revitalizācijas jeb atdzimšanas programmas. Turklāt alkohola tirgotāju sadarbība ar pilsētas struktūrām mazināja pārmērīgi lietota alkohola radītās nekārtības. "Lielbritānijas pieeja licencēšanai un regulēšanai nosaka alkohola lietošanas nosacījumus, lai palielinātu tūrismu un ekonomisko attīstību, nevis nekārtības. Lai gan neapšaubāmi "patēriņā kā uzvedības veidā atklājas cieņas kultūra"." Šāda procesa blakusprodukts ir pilsētas telpas segmentācija (dalīšana specifiskās daļās, piemēram, klusās pilsētas teritorijas un nakts laikā darbīgās teritorijas) un stratifikācija (dažādu sociālo slāņu lokalizācija, piemēram, bezpajumtnieku patversmju vai sociālo namu izvietojums). Izstrādājot pārdomātu pilsētas naktsdzīves telpas plānojumu, tiek panākta pilsētnieku izvēles iespēja, pieņemot lēmumu par potenciālo dzīvesvietu. Vēl viens nozīmīgs pavērsiens naktsdzīves dekriminalizācijā ir Berlīnes pašvaldības pieņemtais lēmums naktsklubus un izklaides vietas, kurām piemīt acīmredzama vērtība, uztvert kā kultūras objektus. Naktsklubs tiek piedāvāts kā augstvērtīgas kultūras telpa pretstatā izklaides alkstošo tūristu ievilināšanas vietām ar meiteņu pakalpojumiem krāpnieciskos nolūkos. Piedāvājot patēriņam daudzveidīgu un kvalitatīvu produktu, iespējams mainīt paradumus un kultūru.

Berlīne kā viena no pirmajām naktsdzīves plānotājām, dalās savā pieredzē, rīkojot starptautiskās Berlīnes NAKTS konferences. Šajās konferencēs tiek diskutēts par četriem naktsdzīves pamatbalstiem: kultūru, veselību un drošību, ekonomiku un urbāno dizainu.

Šos pamatus redzam arī Igaunijas Sociāldemokrātiskās partijas piedāvājumā Tallinas naktsdzīves koncepcijai drošības jautājumos: 1) alkohola tirdzniecības ierobežojumi, paredzot bezmaksas dzeramā ūdens pieejamību bāros un restorānos, prioritizējot bezalkoholiskos dzērienus ēdienkartēs un ierobežoti apkalpojot pārmērīgos alkohola lietotājus; 2) pilsētas teritoriju segmentācija klusajās un paaugstināta trokšņa zonās, īpašas atbalsta programmas uzņēmējiem un fiziskām personām telpu aprīkošanā ar trokšņu mazināšanas līdzekļiem, uguņošanu ierobežošana cilvēku un dzīvnieku labsajūtas sekmēšanai; 3) sadarbība starp izglītības iestādēm, policiju, pasākumu organizatoriem un iestāžu īpašniekiem, lai paaugstinātu drošības darbinieku kompetenci; 4) sieviešu un minoritāšu tiesību uzraudzība pasākumu un izklaides vietās (Rīgā pozitīva pieredze šajā aspektā pārņemama no KKC), lai reaģētu uzmācīgas, agresīvas vai izaicinošas uzvedības gadījumos; 5) pilsētas nolīgtu naktsdzīves drošības darbinieku piesaiste aktīvākajās pilsētas zonās, lai samazinātu pašvaldības policijas darba stundas (Amsterdamas pieredzes pārņemšana); 6) īstenotas iekļaujošas izglītības programmas pasākumu organizatoriem un kultūras iestāžu darbiniekiem, lai novērstu diskriminācijas un aizskarošas uzvedības riskus; 7) papildus pievērsta uzmanība seksa industrijā strādājošo veselībai un drošībai; 8) nodrošināta bērnu un senioru sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību visas diennakts garumā, kā arī sociālo darbinieku algu paaugstināšana.

Rīga ir ļoti skaista naktī! Mēs varētu padarīt galvaspilsētas naktis gan drošākas, gan pieejamākas, mācoties no veiksmīgiem Eiropas piemēriem. Rīga ir pelnījusi drošas naktsdzīves norises un savstarpēji cienošus šīs dzīves dalībniekus. Rīgai ir nepieciešams nakts mērs!