Pirms kāda gada Jūrmalā sacēlās pamatīgas kaislības ap vienu šķietami nenozīmīgu nepilnus četrus tūkstošus kvadrātmetru lielu zemes gabalu kāpu zonā – Magoņu ielā 2. Jezga sacēlās un tikpat ātri arī norima – gan tāpēc, ka mūsu kūrortpilsētā ar šādām norisēm diemžēl nevienu nepārsteigt, gan tāpēc, ka it kā sabiedrības protesti deva rezultātu un cilvēki, kam bija sagribējies jūras krastā uzsliet kārtējo monstru, it kā atkāpās no saviem nodomiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tagad – un arī šāda situācija mūsu pilsētai ir ierasta – izrādās, ka sabiedrības prieki ir bijuši pāragri. Izrādās, ka tad, kad mūsu naudasmaisi kaut kur netiek iekšā pa durvīm, viņi gluži kā tajā latviešu tautas parunā mēģina ielīst pa logu, pa vēdlodziņu, kaut vai pa skursteni vai kanalizācijas cauruli.

Runa joprojām tātad ir par zemes gabalu Jūrmalā, Magoņu ielā 2, kam Jūrmalas attīstības plāna variantā pēkšņi bija iecerēts mainīt zonējumu. Bija – dabas pamatne, pēkšņi izrādījās – darījumu iestāžu teritorija. Vārdu sakot, bija izplānots paklusām mainīt priedēm noaugušā zemesgabala zonējumu tā, lai priežu vietā varētu uzbūvēt kārtējo betona monstru.

Par šo plāniņu bija maz šaubu: ne tik bieži pat Jūrmalas pašvaldībā gadās redzēt oficiālus dokumentus, kuros "vajadzīgā" adrese laikam jau pēdējā brīdī pierakstīta klāt ar roku – un laikam jau ne šādu tādu, bet paša Jura Hlevicka roku.

Plāniņš neizdevās – iecerētie attīstības plāna grozījumi sabiedrības spiediena un Reģionālās attīstības ministrijas laikam taču netika pieņemti. Tā vismaz ziņoja mediji – mēs, jūrmalnieki, līdz šim brīdim neesam īsti sapratuši, attiecībā uz kuru zemesgabalu kurš attīstības plāns, tā grozījumi vai grozījumu grozījumi ir spēkā. Tā pie mums ir pierasts.

Tomēr vismaz līdz šim bija pierasts arī kas cits – ja nu cilvēkiem plāniņš neizdevās, viņi vismaz uz dažiem gadiem likās mierā. Tas šajā gadījumā nozīmētu – baņķiere Svetlana Dzene, kas šo zemesgabalu nomā no valsts, saprastu, ka sabiedrībai ir cits viedoklis un viņai ar savu biezo naudasmaku un monstru būvēšanas plāniem vismaz pieklājības pēc un vismaz uz kādu laiku ir jāpierimst.

Bet nekā nebija! Acīmredzot baņķierei nedod mieru Valērija Kargina panākumi, kāpu zonā saceļot milzīgus žogus un cilvēku iecienītā atpūtas vietā ierīkojot savu privāto parku.

Pilnīgi nejauši uzzināju, ka ar Jūrmalas domes šā gada 1. februāra lēmumu šim pašam zemesgabalam ir dots darba uzdevums detālplānojuma izstrādei. Un oficiālajā dokumentācijā viss pateikts pilnīgi skaidri: "Projekta mērķis ir izstrādāt detālplānojumu paredzot jaunu ēku būvniecību darījumu iestāžu teritorijā, precizējot Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves noteikumu rādītājus. "Dabas pamatnes" teritorijā paredzēt darījumu objekta funkcionēšanai nepieciešamās labiekārtotās rekreācijas zonas."

Tātad – izmantojot savu ietekmi, baņķiere metas jaunā uzbrukumā, lai atkarotu dabai un sabiedrības interesēm vēl gabalu Jūrmalas priežu platību, "paredzot jaunu ēku būvniecību darījumu iestāžu teritorijā". Un jautājums vienkāršs – cik ilgi vēl mūsu valstī un mūsu pilsētā turpināsies šāda nekaunība? Labi, tagad sabiedrība atkal celsies kājās, atkal skaļi iebildīs. Bet kur garantija, ka nauda un vara neatradīs atkal jaunu, atkal jaunu, atkal jaunu veidu, kā iznīdēt kaitinošās priedes?

Es tiešām būtu priecīga saņemt skaidru un gaišu Jūrmalas domes atbildi uz šo vienkāršo jautājumu.

Laima Kalniņa, jūrmalnieku iniciatīvas grupas pārstāve

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form