It īpaši, ja atceramies to, ka "Zaļais kurss" cita starpā paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam. Taču nav atbildes uz jautājumu – kā to būs iespējams izdarīt, ja modernais stādu audzēšanas bizness ir nopietni apdraudēts?
Šodien plašāk izmantotā un efektīvākā stādu audzēšanas tehnoloģija ir ietvarstādi, kurus pirmajā posmā audzē kūdras substrātā – specializētās audzēšanas kasetēs. Tālāk augsnē tos pārstāda kopā ar visu kūdras substrātu, kas pirmajā augšanas gadā nodrošina arī daļu no nepieciešamajām barības vielām. Stāds netiek traumēts, pārstādot mežā, un mazāk cieš no nelabvēlīgiem vides apstākļiem ieaugšanas laikā. Vienlaikus ietvarstādi jeb konteinerstādi ir tehnoloģija, kas ļauj nodrošināt mehanizētu stādīšanu ar augstu darba ražīgumu (1500 – 2000 stādu dienā), turklāt to var darīt garāku veģetācijas periodu.
Citiem vārdiem sakot, tieši ietvarstādi nodrošina saimnieciski pamatotu un efektīvu mežu mākslīgo atjaunošanu. LVM gadā apmežo vairāk nekā 10 000 hektāru lielu teritoriju. Šogad valstij piederošajos mežos plānojam iestādīt 17,7 miljonus priedes stādu, 10,6 miljoni egļu stādu, divus miljonus bērzu stādu un apmēram 600 tūkstošus melnalkšņa stādu. Vienlaikus ietvarstādi ir arī pieprasīts eksporta produkts, kas dod iespēju strādāt ar lielāku finansiālo atdevi, saražojot lielāku apjomu stādu nekā nepieciešams Latvijā.
Kopumā 94% no LVM audzētajiem stādiem tiek audzēti konteinerstādu tehnoloģijā. Gadā šim nolūkam uzņēmums iepērk līdz 14 000 kubikmetriem kūdras substrāta un līdz 25 000 kubikmetriem frēzkūdras. Augot meža stādu pieprasījumam gan Latvijā, gan Ziemeļvalstīs, jau turpmākajos gados LVM plāno palielināt stādu realizējamo apjomu no aptuveni 60 miljoniem līdz 68 miljoniem stādu gadā.
Viena no problēmām ir tā, ka stādu audzēšana konteineros ir viena no tām tehnoloģijām, kur kūdras substrāta izmantošanai īstu alternatīvu līdz šim nav izdevies atrast. Hidroponika, kuru var lietot daļas dārzeņu, piemēram, tomātu audzēšanā, šajā gadījumā īsti neder. Der tikai kūdra. Proti, no substrāta esamības un pieejamības ir tieši atkarīgas iespējas kvalitatīvi atjaunot mūsu nacionālo bagātību - mežus. Mežsaimniecība un kokapstrāde, kā zināms, ir arī viens no Latvijas ekonomikas un eksporta balstiem.
Tādēļ, manuprāt, Latvijai nacionālajā līmenī ir ļoti svarīgi sabalansēt rūpes par kvalitatīvu mežu atjaunošanu un Eiropas "zaļā kursa" ideju praktisku ieviešanu un virzīt to tālāk. Šajā gadījumā runa, protams, ir par kūdras purviem un mitrājiem. Eiropas Klimata likums paredz mitrāju kā nozīmīga oglekļa piesaistītāja saglabāšanu un saudzēšanu.
2020. gada martā Eiropas Komisija ierosināja arī pirmo Eiropas Klimata likumu (ES Klimata likums, 2020), kura mērķis ir līdz 2050. gadam izveidot klimatneitrālu ES. Attiecībā uz augsnēm šis vērienīgais plāns ietver mitrāju kā nozīmīgas oglekļa piesaistītājas saglabāšanu un turpmāko darbību. Tas attiecas arī uz purviem kā vienu no mitrāju veidiem, kuros no 2030.gada būtu jāpārtrauc jebkāda saimnieciskā darbība un jāuzsāk izstrādāto purvu rekultivācija. Eiropas līmenī šādai striktai nostājai ir zināms pamats, jo vairākās valstīs, piemēram, Dānijā, Vācijā, Portugālē, Nīderlandē, faktiski visi (90-100%) kūdras purvi ir degradēti. Iemesls ir cilvēku saimnieciskā darbība – purvu nosusināšana lauksaimniecības vajadzībām, pilnīga kūdras izstrāde apkures vajadzībām, u.c. Jebkurš piekritīs, ka šādi purvi ir jāglābj, ja vien to vēl var izdarīt. Taču ir aplam koncentrēties tikai uz purvu atjaunošanu, katrā valstī situācija ir jāizvērtē atsevišķi.
Piemēram, Latvijā situācija purvu jomā ir daudzkārt labāka. Aptuveni 70% no Latvijas purviem ir neskarti un aptuveni 40% atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Saimnieciskā darbība, proti, kūdras ieguve notiek tikai četros procentos purvu. Turklāt – un tas ir ļoti svarīgi – Latvijā iegūtā kūdra netiek izmantota enerģētiskajām vajadzībām, bet gan tikai dārzkopībā un meža stādu audzēšanā. Šajā gadījumā kūdra faktiski ir dabiska aprites cikla sastāvdaļa, pēc izmantošanas augu audzēšanā tā kopā ar stādiem atgriežas atpakaļ augsnē.
Tādēļ mūsu valstij ieguvumi no kūdras izmantošanas esošajos apjomos, tostarp virzoties uz klimatneitrālu ekonomiku, ir daudz lielāki nekā no ekonomiskās darbības pārtraukšanas purvos. Lai precīzāk varētu sasniegt saimniekošanas klimatneitralitāti, būtu jānodala kūdras izmantošana enerģētikā no tās pielietošanas dārzkopībā un meža saimniecībā. Latvijas ierēdņiem un politiķiem būtu jāklauvē pie visu iesaistīto politikas veidotāju durvīm, lai panāktu to, ka enerģētiskā kūdra tiek uzskaitīta atsevišķi no lauksaimniecībā izmantotās kūdras.
Iedomāsimies: nekādas izmaiņas plānotajā purvu apsaimniekošanas politikā pieņemtas netiek un 2030. gadā Eiropa atgriežas pie iepriekšējām stādu audzēšanas tehnoloģijām, proti, vairs nav iespēju izmantot konteinerstādus, jo kūdras ieguve ir pārtraukta. Stādu audzēšana kļūst lēnāka un neefektīvāka, krītas gan pieejamo meža koku stādu apjoms, gan to kvalitāte. Sekas - arī Latvijā meži atjaunojas lēnāk, kaut arī "Zaļā kursa" mērķis ir tieši pretējs. Vai mums to vajag?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
