Raksta autore ar šo publikāciju izpildīja savu valsts pilsoņa pienākumu – rosinot sabiedrību uz atklātību, nebaidīties no patiesības paušanas, vērsties pret melošanu un divkosību. Līdz šim, pēc personīgās pieredzes varu apstiprināt, publikācijai bija jābūt nekonkrētai, nenosaucot personvārdus, apejot konkrētus faktus, tos aizvietojot ar vispārīgu aprakstu.
"Latvijas ceļa" valdīšanas laikā tautu pēc sociālā stāvokļa krasi sadalīja bagātajos un nabagajos. Pēc mediju ziņām, ap 1997. gadu Latvijā radās jeb izauga ap 670 miljonāru, kas, iespējams, atbilda shēmotāju mērķiem, bet uz gadsimta sliekšņa bija jau ap 1600 miljonāru, bet kā ar tautu? 1938. gadā, pēc M. Skujenieka grāmatā aprakstītā/minētā, Latvijā bija 4 vai 6 miljonāri, kas izauga no tautas un dalījās ar tautu.
Pagājušā gadsimta beigās varas pārstāvji vienas nakts laikā pēc naudas afēras kļuva 200 reizes bagātāki, bet iedzīvotāji jeb darba rūķi – 200 reizes nabagāki. Tas notika slepus un bez sabiedrības līdzdalības. Daudzi zaudēja iztikas vai zārka naudu. Okupācijas laiku pārdzīvojušie klusēja, bet vai kāds maz varēja izteikties? Atbilde dažkārt no elites puses bija – tā vajadzēja!
Sabiedrības daļai piedēvēja tādus epitetus kā "muļķu tauta", "reņģēdāju tauta", ieteica ievēlēt pašvaldībā lielāko "kretīnu", to teica valdības bijušie ministru prezidenti, šie izteikumi izteica visu, kas raksturoja attieksmi pret sabiedrību atmodas laikā. Vai kas ir mainījies? Daudzi no viņiem kopsolī ar jauno valdību iesoļoja neatkarīgajā Latvijā un ieņēma vadošos posteņus valsts birokrātiskajā aparātā. Kļuva par topošajiem miljonāriem uz korumpētības bāzes.
Skumji, ka līdz šai dienai, ja neņem vērā dabisko atlasi (došanos citos medību laukos), maz kas varas koridoros ir mainījies. Ceru, ka pēc 13. Saeimas nākšanas pie varas kaut kas izmainīsies! Uz to norāda neparastā sarosīšanās varas kabinetos.
Sabiedrības daļa, kas aprobežojas ar mediju sniegto, dažkārt tendēto informāciju, savu neinformētību pamato ar to, ka – tas mani neinteresē, jo neesmu to pieredzējis. Speciālistiem, kas atgriezušies no ārzemēm, tiek popularizēts, ka gados jauniem censoņām nevar uzticēties, jo tiem nav vietējo apstākļu pieredzes. Pie varas esošā korumpētā ierēdniecība aizrāda, ka šie speciālisti nespēs iekļauties šajās varas struktūrās.
Būvniecības jomā, kuru es izprotu, pārsteidz lielās būvniecības izmaksas. Ja nevar citādi atmazgāt naudu, tad to veic ar ārvalstu speciālistu pieaicināšanu. Tāda prakse notiek ne tikai būvniecības nozarē vien. Tas var notikt, ja pārvaldes piramīdā sēž shēmotājs vai jau korumpēts ierēdnis, vai abi kopā – vienā personā. Ar iniciatīvu apveltīts pilsonis, kas nav neaptēsts, bet ar korumpētību apveltīts, ir bīstams.
Tāda attieksmes veidota morāle traucē sabiedrības attīstībai un progresam. Tā mēs vēl vairāk attālināsimies, piemēram, no Igaunijas politiskā un ekonomiskā stāvokļa. Piebildīšu, ka pirms kara labklājības ziņā mūsu valsts bija 4. vietā Eiropā.
Situācija izveidojusies tāda, ka veicina to, ka domājošie, jo īpaši ar iniciatīvu apveltītie jaunieši norobežojas no sabiedrības saliedēšanās nolūkā risināt valstiskas problēmas. Jauniešu vidū dzirdams, ka nav ko uz vēlēšanām iet – tik un tā nekas nemainīsies.
Vēlētāju pulku veido cilvēki pirmspensijas vecumā un pensionāri, kas balso par savu pārmantoto politiski idejisko redzējumu.
Demokrātiskos apstākļos izteikt sabiedrības vēlmi nozīmē piedalīties vēlēšanās. Pēc daudzu gadu novērojumiem, vēlēšanās nepiedalās jaunieši, mazāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem, dažkārt 1/3 balsstiesīgo apmeklē vēlēšanu iecirkņus.
Ir pienācis laiks meklēt savu laikmetīgo "Tālavas taurētāju"! Lai likteņu pagriezienā radītu kopsoli turpmākajā tautas vienotībā. Vienotības labā atteikties no tautas sīkumainības, "sīkpartijām" – vienotam valsts uzplaukumam mūsu tautas vēsturiskā mantojuma labā izvēlēties "Miervaldi", kuram būtu pa spēkam un vēlme apvienot mūsu tautu.
Situācija valstī norāda uz to, ka tādai personai ir jānāk!
Ar šo rakstu Osipovas kundze atver vārtus totalitārisma seku apzināšanas ceļu patiesības izpausmei valsts politiskajā dzīvē.
Raksts dod cerību – cerībā, lai būtu vairāk to, kam nav vienalga!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
