“Dažas politiskās aprindas” mūsu valstī „mēģina izspēlēt ebreju kārti”, un tiek rīkotas izstādes, kas “slavina ebreju bendi Herbertu Cukuru”, tā liekot apšaubīt “dažu Latvijas sabiedrības aprindu” spējas “skatīties taisnībai acīs”.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
To visu mēs tagad zinām, pateicoties pirmdien piemiņas pasākumā pie nodedzinātās horālās sinagogas skanējušajām runām, kuras teica ne tikai šādi tādi brīvmākslinieki, bet arī oficiālas amatpersonas, pat cilvēks, kurš mūsu valstī pauž savas valsts oficiālo viedokli – Izraēlas vēstnieks Garijs Korens.

Vēstniekam, protams, ir tiesības uz savu viedokli, lai gan ne daži jampampiņi no “DDD” un līdzīgiem traģikomiskiem pasākumiem, ne nabaga Aleksandrs Kiršteins ar izteikumiem, kuri “robežojoties” ar antisemītismu un vēl uz to arī “sliecoties”, vismaz man pēc šādas “nulles toleranci” kategoriski pieprasošas ēnas nudien neizskatās.

Bet nu – izteikto par nebijušu nepadarīsi. Izraēlas valsts sava vēstnieka personā ir oficiāli paziņojusi, ka “antisemītisma ēna atkal klājas pār Latviju”, un šim izteikumam sekojušajās divās dienās neviens Latvijas politiķis, tautas kalps vai kāds cits prāta, goda un sirdsapziņas nesējs nav pat iepīkstējies, ka tā nu gluži nav.

Un tas ir patiesi interesanti – ne jau tas, ka neviens no latvju politiķiem nepieprasa “nulles toleranci” pret izteikumiem, kas melīgā gaismā parāda mūsu valsti un tajā notiekošo (tā kā reiz ir parasta lieta), bet gan tas, ka, salīdzinot ar mūsdienu Rietumu demokrātijām, latvju zeme antisemītisma ziņā ir šķīsta kā Jaunavas Marijas jēriņš.

Protams, latvju nācija spēj gan pati sevi, gan apkārtējo pasauli pārliecināt da par jebkādiem saviem nāves grēkiem – vai gan tam vajadzīgi vēl kādi apliecinājumi pēc tam, kad esam sev tik veikli iestāstījuši (atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem ir prātīgākas lietas, ko darīt), ka esam korupcijas vai visnomocītākā valsts Rietumu puslodē?

Taču – runāsim nevis par sorosiskām pašsuģestijām, bet reāliem faktiem. Un tātad: kā 2003.gadā parādīja “Eurobarometer” aptauja, 59% eiropiešu (jā, jā, tieši vēl nepaplašinātās Eiropas pilsoņu) uzskata, ka Izraēla ir drauds pasaules mieram. Turklāt to valstu sarakstā, kuras eiropiešu uztverē rada visreālākos draudus mieram pasaulē, Izraēla apsteidz gan Ziemeļkoreju un Irānu, gan Afganistānu, Sīriju un Lībiju. Nīderlandē Izraēlu par lielāko draudu mieram pasaulē uzskata 74% aptaujāto.

Itālijā kādā aptaujā 34% respondentu atbalsta uzskatu, ka “ebreji slepeni kontrolē finansiālo un ekonomisko varu tāpat kā medijus”. 3000 vāciešu aptauja, ko veikusi Bīlefeldas universitāte, rāda – vairāk nekā 50% respondentu salīdzina Izraēlas izturēšanos pret palestīniešiem ar nacistu izturēšanos pret ebrejiem. 2002.gadā to pašu paziņoja pat Nobela prēmijas laureāts no Portugāles Hosē Saramago.

Un arī tas nav viss: “antisemītiskie” – kā citādi viņus vērtēt pēc mūsu Izraēlas vēstnieka loģikas? – eiropieši, spriežot pēc tās pašas “Eurobarometer” aptaujas, ir pārliecināti gan par to, ka „ebrejiem ir īpaša attieksme pret naudu” (40%), gan par to, ka – ak, šausmas! – ebreji “spēlē upuru lomu holokosta dēļ” (35%).

Aptaujas, protams, neko neparāda, lai gan nez kāpēc domāju, ka nekļūdos, uzskatot – ja Latvijas iedzīvotājiem tiktu uzdoti līdzīgi jautājumi, šeit procentuāli šāda veida “antisemītu” izrādītos nesalīdzināmi mazāk (ja, protams, aptaujātāji nesadomātu apmeklēt tikai Gardas un Kiršteina kungu un viņu daiļā dzimuma svītu).

Taču vēl jau ir reālā dzīve, reāli fakti, notikumi un publiski izteikumi. Sāksim ar pēdējiem: slavenais grieķu komponists Mikis Teodorakis publiski paziņo, ka ebreji esot visa ļaunā saknē (gandrīz vārds vārdā nacistu sauklis); kāda britu izdevēja tāpat publiski paziņo, ka turpmāk viņas žurnālos nebūšot Izraēlas zinātnieku rakstu; britu parlamentārietis apvaino premjeru, ka tas esot pārāk atkarīgs no ebrejiem; vācu bundestāga deputāts paziņo, ka arī ebrejus varot uzskatīt par tautu-slepkavu...

Šo uzskaitījumu var turpināt un turpināt – gluži tāpat kā atklāti antisemītiskas un vardarbīgas akcijas visā Rietumeiropā. Londonā notikuši uzbrukumi sinagogām; Parīzē 2003.gadā tika smagi piekauts rabīns Mišels Serfati, un ebreju kopienas pārstāvis Olivjē Rafovics ir publiski paziņojis, ka Francijā neesot palicis nevienas neapgānītas ebreju kapsētas; Beļģijā pēdējos gados ir gan apšaudītas un spridzinātas sinagogas, gan nodedzināts ebreju grāmatu veikals un košerēto produktu tirgotava, gan piekauts virsrabīns.

“Antisemītiskas karikatūras” pēdējos gados parādījušās gan britu, gan itāliešu presē – “The Independent” karikatūrists Dens Brauns, kura zīmējumā Izraēlas premjers Ariels Šarons gatavojās apēst bērnu (esmu redzējis šo karikatūru pats savām acīm), saņēma prēmiju par 2003.gada labāko politisko karikatūru, savukārt itāļu “La Stampa” karikatūrā Izraēlas kareivji Bētlemē tēmē uz mazuli, kurš lūdzas nenogalināt viņu vēlreiz (uzminiet nu, kas ar to domāts)...

Un šajā situācijā Izraēlas vēstnieks atļaujas runāt par to, ka “antisemītisma ēna klājas pār Latviju”, kur gan, vai ziniet, atšķirībā no augsti civilizētās Rietumeiropas, par kuru šādi vārdi netiek teikti, radikāļi rabīnus nepiekauj, politiķi ebrejus neapvaino, par Izraēlas politiku pret arābiem pašu mājās valstsvīri ij neieminas un pat karikatūras “uz antisemītisma robežas” netiek publicētas.

Kāpēc tad šādus izteikumus “uz apmelojuma robežas” Izraēlas vēstnieks atļaujas izteikt tieši šeit, Latvijā? Skaidrs, kāpēc – šeit neviens pat neiedrīkstēsies iepīkstēties pretī. Jo, kā zinām no šī paša vēstnieka intervijas presei, “kolaborantu skaits starp latviešiem ir visaugstākais Eiropā” – par “nulles toleranci” pret meliem nav ko bīties.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form