Lato Lapsa: Kāpēc sprūdži un čigānes ir TIK bēdīgi?
Foto: Publicitātes attēli

Kas Latvijā savulaik izgudroja "savējo" nejēgu masveida - nevis pa vienam, diviem, bet tieši masveida - likšanu augstos un labi apmaksātos valsts un pašvaldību saimnieciskos amatos, kā vienīgo atbilstības kritēriju izvirzot bezierunu lojalitāti?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nē, ne jau "Vienotība". Tādas toreiz vēl nebija. Šim maisam savulaik galu pavēra tās priekštecis "Jaunais laiks", dārznieku Madaru Lasmani demonstratīvi ieliekot Privatizācijas aģentūras padomē - par vienu no galvenajiem privatizācijas uzraugiem visā valstī. Lai nu puisis mācās! Tak jau mūsējais!

Tagad šis "mūsējais", izkritis Saeimas vēlēšanās un, cik nu šim atļāva, pa starpām vēl par nodokļu maksātāju naudu devis augsti profesionālus tautsaimnieciskos padomus "tumbočku Kamparam", nu kandidē uz vietu pašvaldībā, lai turpinātu apmācību kursu uz nodokļu maksātāju rēķina. Ir iepaticies.

Taču toreiz tādu "mūsējo" ar pavērtiem knābīšiem "Jaunajam laikam" - nu gluži kā "tiesiskuma koalīcijas" pārstāvjiem tagad - bija bez sava gala. Tā nu 2005. gadā "Jaunā laika" pārstāvja Krišjāņa Kariņa vadītā Ekonomikas ministrija izdomāja, ka Ventspils brīvostas valdē ieceļams kāds Ojārs Grinbergs.

Kas tas tāds bija par ne pirms tam, ne pēc tam nedzirdētu ostu speciālistu? Tāds pats toreizējo jaunlaicēnu "mūsējais dārznieks" kā Lasmanis.

Tik ļoti "mūsējais", ka Kariņa ministrija kundziski neuzskatīja par nepieciešamu rīkojumā par kārtējā dārznieka iecelšanu minēt to vienīgo, kas mūsu tiesiskajā valstī ļauj precīzi identificēt cilvēku - personas kodu.

No "pareizā tiesiskuma" neko nesaprotošais, tam atklāti virsū spļaujošais Ventspils mērs Aivars Lembergs ņēma un kaut kādu neidentificējamu "O. Grinbergu" ostas valdē neapstiprināja.

Savukārt Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja vēlākās "Vienotības" spilgtāko pārstāvju raksturīgākās īpašības - elementāra saprāta un elastīguma trūkumu un trulu spītīgumu: nē, nekādi personas kodi netikšot minēti, lai tiesiski nihilistiskais Lembergs pildot rīkojumu, un viss.

Var jau gan cilvēku saprast - ja šķiet, ka itin visi valstī stāvēs miera stājā un izpildīs visstulbākos un prettiesiskākos rīkojumus, kāpēc saspringt?

Un stāvēja jau arī, un izpildīja jau arī. Alekseja Loskutova vadītais KNAB pēc pirmā uzsvilpiena veica izmeklēšanu. Noteiktu aprindu regulāri slavētais prokurors Māris Leja pēc nākamā uzsvilpiena uzcepa apsūdzību. Augstākais tiesiskuma garants, ģenerālprokurors Jānis Maizītis klausījās svilpošanā un piekrītoši māja ar galvu.

Rezultātā nihilistiskais Lembergs mūsu tiesiskajā valstī tika apsūdzēts veselā virknē sevišķi smagu noziegumu, un 2006. gada 31. maijā tika paziņots, ka pret Lembergu saistībā ar visām šīm apsūdzībām sākta kriminālvajāšana.

Viņš, lūk, bija a) radījis neuzticību valsts varai, b) grāvis Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas prestižu, c) nodarījis mantisku kaitējumu Ojāram Grinbergam, d) liedzis Ekonomikas ministrijai likumā noteiktās tiesības uz pārstāvību Ventspils brīvostas valdē, e) ļaunprātīgi izmantojis dienesta pilnvaras, f) būtiski apdraudējis valsts intereses ekonomikā, g) kaitējis pārvaldības kārtībai, h) apzināti sniedzis nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu.

Tiesā no slavenā prokurora Lejas vēl varēja uzzināt, ka Lembergs ir arī "falsificējis atsevišķus lietai pievienotus dokumentus", "demonstrējis birokrātijas un politiskās demagoģijas paraugstundu", bet, "kritizējot Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas darbu, ir izvēlējies neadekvātus argumentus un grāvis šo iestāžu prestižu".

Šis stāsts beidzās ar to, ka apsūdzības absurdumu tiesa atzina visās trīs instancēs - nevis tikai kaut kāda tur nožēlojama rajona tiesa, bet līdz pat Augstākās tiesas Senātam. KNAB ar vēl citu tiesas nolēmumu lika atsaukt ziņas par Lemberga aizdomās turētā statusu. No Latvijas valsts par labu Lembergam tika piespriesta dažu tūkstošu latu kompensācija.

Kas notika ar amatpersonām, kuras šo absurdo apsūdzību bija pasūtījušas, uzcepušas un pēc labākās kabatas vaukšķa sirdsapziņas bīdījušas?

Vai tās zaudēja amatus? Vai tās - piemēram, tas pats Kariņš - tika pie apsūdzības par "Ekonomikas ministrijas prestiža graušanu" ar idiotiskiem rīkojumiem? Vai to rīcības rezultātā Lembergam piespriestās kompensācijas vismaz tika atvilktas no šo amatpersonu algas?

Protams, nekā tamlīdzīga. Paraugprokurors Leja pērn atalgojumā saņēmis 21 075 latus. Kariņš sēž Eiroparlamentā un tur rūpējas par tiesiskuma principu ieviešanu, Loskutovs to pašu dara pašmāju Saeimā "tiesiskuma koalīcijas" rindās, Maizītis ir izvēlēts kā piemērotākais SAB direktora postenim. Nevienam no viņiem nav ne prātā nācis kompensēt valstij savu daļu no viņu stulbību dēļ radītajiem zaudējumiem vai vismaz atvainoties un pateikt - tik stulbi nākamreiz nerīkošos.

Protams, sprūdžiem, čigānēm, vonsovičkundzēm un citiem mūsu tiesiskuma balstiem šis stāsts lāga nepatīk.

Sašūtot par sliktajiem Saeimas deputātiem, kuri, rau, nez kā uzpirkti un nez kā ietekmēti, izsvilpuši sprūdžu un čigāņu lielisko ideju apturēt smagos noziegumos apsūdzētu pašvaldību deputātu pilnvaras, viņi par šādu stāstu publiski labāk vispār aizmirstu.

Kopš tiesiskuma koalīcijas darba sākuma ne šie sprūdži un čigānes, ne viņu "tiesiskuma koalīcijas" pārstāvji nav spēruši ne to sīkāko solīti, lai lietas Latvijas tiesās tiktu izskatītas ātrāk un efektīvāk.

Protams, jo sprūdžiem un čigānēm tas jau arī nemaz nav vajadzīgs, - viņiem vajag ko citu: sistēmu, kurā "savējie" saņemtu to, kas tiem pienākas, un ne par ko neatbildētu, ja svilpiena izpilde izrādītos prettiesiska, bet "nesavējie" prastos nerunāt pretim.
Tāpēc tieši šis stāsts uzskatāmi liecina, kādā policejiski bandītiskā valstī mēs patiešām dzīvojam. Cik viegli te ir iespējams uzcept apsūdzību, ja tā nepieciešama valdošajai mafijai - atvainojiet, citādi to nenosaukt.

Lembergs izkūlās, jo, lai nu kāds mērglis un zaglis viņš arī būtu (atgādināšu - šī konkrētā lieta nebija par to, cik un kam viņš ir nozadzis), viņam bija pietiekami resursu labiem advokātiem un arī vienkārši vēlme un talanti cīnīties.

Bet cik liela daļa cilvēku vēl līdzīgā situācijā izkultos, spējot noturēties pretī šādas te valstiskās mafijas spiedienam? Pieci procenti? Desmit?

Taču, kā redzams, sprūdžiem un čigānēm ar to ir par maz. Viņiem vajag simtprocentīgu rezultātu. Viņi grib būt droši - ja viņējie uzsvilps, pietiks ar kārtējo loskutovu, leju un maizīšu nostāšanos "vienmēr gatavs" stājā, lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu.

Tāpēc arī caurkritušie priekšlikumi par smagos noziegumos apsūdzētu pašvaldību deputātu pilnvaru apturēšanu tika aizstāvēti ar tādu sparu, tāpēc arī vaimanas pēc to caurkrišanas bija tik skaļas un spalgas.

Kā nu ne - tātad jādomā kaut kas jauns, smalkāks. Bet to šie sprūdži un čigānes - kā savulaik Kariņš - nav raduši.

Ak, jā, un jūs taču zināt, vai ne, ko viņi teiks saistībā ar šo stāstu un tā secinājumiem? Protams, ka te ir "skaidri saredzama oligarhu ietekme", ka "tiek maldināta sabiedrība", ka "tiesiskums atkal ir apdraudēts" un tā tālāk - nu gluži kā tāda Ēlerte, atbildot uz jautājumu par brauciena cenu tramvajā.

Interesanti, cik daudzus viņi vēl spēs piemuļķot līdzīgi kā ar saviem "tiesiskajiem" un "valstiskajiem" priekšlikumiem par apsūdzētu deputātu pilnvaru apturēšanu?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aivars Lembergs Edmunds Sprūdžs KNAB
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form