Latvijas musulmaņu biedrību savienības atklāta vēstule LU rektoram Ivaram Lācim

Mēs, musulmaņi, esam pieraduši dzirdēt melīgus sagrozījumus par mums doto dārgāko Dieva dāvanu – islāmu. Esam pieraduši izslēgt televizoru, tīmekļa portālu vai aizvērt avīzi, sašutuši ne par sludināto naidu pret islāmu un musulmaņiem, bet gan par atklātumu, kā tas tiek darīts, un par meliem, kurus izplata islāmu nezinošai publikai. Esam pieraduši pie nekompetentām, naida vadītu sagrozījumu bagātām publikācijām.

Mēs esam pieraduši saņemt naidīgu attieksmi pret islāmu un tā sekotājiem. Esam pieraduši, ka uz ielas mūsu krievu tautības māsas sauc par musulmaņu čurkām, bet vīriešus par teroristiem un binladeniem. Esam jau pieraduši justies sašutuši un aizskārti.

Tomēr šajā apnicīgajā naidīgo izdomājumu un dezinformācijas jūrā mēdz uzbangot arī kāds stāvāks vilnis.

Šoreiz to radījusi Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas vadītāja Leona Gabriela Taivāna intervija žurnālistei Sallijai Benfeldei žurnāla Nedēļa 2005.gada 26.septembra izdevumā.

Jau iepriekšējās publikācijās musulmaņi ievērojuši L.G. Taivāna negatīvo attieksmi pret islāmu un musulmaņiem, taču šoreiz esam jo īpaši aizvainoti.

Ne tāpēc, ka L.G. Taivāna uzskatus ilustrē citāti „Islāms ir nekas cits kā atkāpe no kristietības augstajiem standartiem,” vai – „Islāma mērķis ir nevis katram cilvēkam iegūt garīgas, dievišķas īpašības, bet gan ļoti saprotama lieta – izveidot reliģisku valsti, kurā visi reliģiskie, materiālie, fiziskie un militārie spēki tiek vērsti uz šā mērķa sasniegšanu” , kas provocē maldīgus priekšstatus par islāma patiesajiem mērķiem, tostarp indivīda labo īpašību veicināšanu un izkopšanu.

Un pat ne tāpēc, ka L.G. Taivāns norāda, ka genocīds ir likumīgs Islāma valsts veidošanas pamats: „Tajā pašā laikā Turcija, piemēram, neparko negrib atzīt genocīdu pret armēņiem Pirmā pasaules kara laikā. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir likumīgs islāma valsts veidošanas paņēmiens, no kura Turcija nevēlas atteikties. Viņi runā, ka nekā tāda nav bijis, ka bijusi kara nelaime, kurā vainojami paši armēņi, un tamlīdzīgas lietas. Izskaidrojums šādai nostājai ir meklējams tikai islāmā, nekur citur.”

Tā L.G. Taivāns ne tikai pamato Turcijas oficiālās nostājas saistību ar Islāma valsts nostāju, bet arī atgādina politiķus, kuri uzskata, ka viņiem, nevis attiecīgajā jautājumā kompetentiem vēsturniekiem, ir jārisina vēstures neskaidrības.

Citviet intervijā L.G. Taivāns izsaka apgalvojumu, ka „Islāma sabiedrības pamatā ir klejotāji jeb nomadi.” Būt par klejotāju, nomadu nav nekas aizvainojošs, taču šādi izteikumi norāda, ka L.G. Taivāns ir vismaz nekompetents, ja vien citas intervijas daļas nelīdzinātos apzinātai dezinformācijai. Gluži kā iepriekšminētajā piemērā, kurā Turcijas sekulārajai valstij, kura bieži liedz ievērot turku musulmaņu reliģisko praksi, tiek piedēvēts „likumīgs islāma valsts veidošanas paņēmiens”... Turcija no paša sākuma tika veidota kā sekulāra valsts nevis kā Islāma valsts.

Intervijā neiztrūkst musulmaņus aizvainojošu salīdzinājumu. Piemēram, mūsdienu Eiropas situācija un musulmaņu imigranti tajā tiek salīdzināti ar barbariem, kas pārņēma dažādās negācijās norietošo Romas impēriju. Aizvainojoša ir arī attieksme pret Turcijas iedzīvotājiem: „(..) Turcijas iedzīvotāju pieaugums ir viens miljons gadā. Šim miljonam vajag jaunas teritorijas, kurās dzīvot un pelnīt naudu iztikai un kurās atkal vairoties. Domāju, ka Latvija turkiem ir ideāla vieta. Mūsu tautas īpašā tieksme nomirt ir trekns pīrāgs ienācējiem.”

Šī intervija ir pārpilna ar daudziem patiesības izkropļojumiem, taču jo īpaši Latvijas musulmaņu sirdis aizvainoja šis izteikums: „Kā viens no spēcīgākajiem kārdinājumiem Jēzum bija pieņemt pasaules valdīšanas izaicinājumu – kļūt par mesiju, par taisnīgās, tūkstošgadīgās valstības valdnieku. Jēzus noraidīja šo izaicinājumu, jo tas bija piedāvājums pielūgt tumšos spēkus, paklanīties Sātanam. Tas pats notiek arī ar Muhamedu, bet viņš neiztur kārdinājumu pieņemt zemes mesijas un laicīgā valdnieka titulu. Tā ir tā lielā atšķirība starp kristietību un islāmu.” Vēl Taivāns atļaujas nepamatoti apgalvot, ka „cilvēki maz spēj turēties pretī dzīves kārdinājumam un vienmēr ir mēģinājuši arī kristietību ievirzīt tajās pašās sliedēs, kurās pilnīgi apzināti sevi ir ielicis islāms. Tādēļ ir bijuši krusta kari un inkvizīcija un vēl citas atkāpes no tā, ko mācījis Jēzus.”

Mēs, musulmaņi, nespējam palikt vienaldzīgi, kad tiek aizskarts mūsu tik ļoti mīlētais Dieva pravietis Muhameds (Lai miers un Dieva svētība viņam).

Cik gan nezinošam vai ļaunam ir jābūt, lai šo dižo cilvēku, pusotra miljarda cilvēku paraugu, nosauktu par Sātana kalpu? Lai pusotra miljardu cilvēku reliģiju raksturotu kā Sātanam padevušos reliģiju?

Vai musulmanis, piecreiz dienā lūdzot Dievu, lūgšanas sākumā nesaka: „Es lūdzu Dievam patvērumu no Sātana atraidītā”?

Vai Korāna 4. sūras 38. ajātā nav teikts tas, ko aptuveni var tulkot šādi: „Un tādi, kas tērē no savas mantas, tik lai ļaudis šos pamana, bet nevis ticēdami Dievam un Pastarajai dienai! Un kuriem Sātans par ceļabiedru – par nelabu ceļabiedru!”
Vai Korāna 4. sūras 76. ajātā nav teikts tas, ko aptuveni var tulkot šādi: „Īstenticīgie iet cīnīties Dieva ceļā, bet noliedzēji iet cīnīties Trakuļu ceļā. Tad cīnieties pret Sātana draugiem – paties, Sātana viltības vārgas!”
Vai Korāna 24. sūras 21. ajātā nav teikts tas, ko aptuveni var tulkot šādi: „Ak, īstenticīgie! Neteciet Sātana pēdās! Ja kāds tecēs Sātana pēdās! – ak, viņš tak pavēl jums nešķīstību un nekrietnību. Ja nedāvājis jums Dievs da nepiedevis, neviens no jums netaptu šķīsts mūžam! Bet Dievs šķīsta, kuru grib, un Dievs dzird un zina.” >
Vai Korāna 36. sūras 60. ajātā nav teikts tas, ko aptuveni var tulkot šādi: „Vai Es nepiekodināju jums, ak, Ādama dēli, lai nekalpojat Sātanam?! Paties, viņš jums – skaidrs ienaidnieks!”
Vai Korāna 19. sūras 44. un 45. ajātā nav teikts, ko Ābrahams saka savam tēvam un ko aptuveni var tulkot šādi: „Tēvs! Nekalpo Sātanam! Paties, Sātans dumpo pret Līdzcietīgo! Tēvs! Paties, es bīstos, ka Līdzcietīgais tev varētu uzsūtīt sodību, un tu Sātanam kļūtu par draugu!”

Vai var būt šaubas par musulmaņu izjusto smago aizvainojumu, ko, mūsuprāt, tikai nezinošais vai mēlnesis spēj vērst pret pravieti Muhamedu (Lai miers un Dieva svētība viņam), šim dižajam cilvēkam, musulmaņu paraugam?

Intervijas citāti, mūsuprāt, liecina, ka L.G. Taivāns apzināti vai nezināšanas dēļ maldina sabiedrību, kas nebūtu īpaši vērā ņemams, ja vien viņš neieņemtu nozīmīgu lomu Latvijas sabiedrības izglītošanā. L.G. Taivāns ir ilgstoši bijis lektors LU Teoloģijas fakultātē, tagad viņš strādā citā struktūrvienībā. Jau Teoloģijas fakultātē L.G. Taivāns ir stāstījis studentiem savus „prātojumus” par islāmu, bet tagad, nomainot fakultāti, ir iespējis savas iztēles augļus publicēt.

Situāciju jo atbaidošāku vērš fakts, ka Latvijas Universitāte saņem ievērojamus līdzekļus no valsts budžeta, tātad – nodokļu maksātāju, tātad arī Latvijas musulmaņu naudu. Vai Latvijas musulmaņu tūkstoši maksā nodokļus, lai šo naudu saņemtu algā tiem dārgākās Dieva dāvanas – islāma – apmelotāji?

Latvijas Universitātē medicīnu, inženierzinātnes un citas studijas apgūst daudzi ārzemju studenti. Liela daļa no tiem ir musulmaņi. Vai viņi gadā maksā $ 4000, $ 4500, $ 6000, vai citas summas, lai par šo naudu algotu viņu dārgākās Dieva dāvanas – islāma – apmelotāju?

Vai Latvijas Universitāte, reklamējot savus pakalpojumus potenciālajiem ārzemju studentiem, viņus iepazīstina ar tās mācībspēka L.G. Taivāna uzskatiem?

Vai Latvijas Universitāte, valsts universitāte, kura nevar iztikt bez valsts piešķirtās nodokļu maksātāju naudas un ārzemju studentu maksājumiem, vai šai universitātei – zināšanu devējai – ir jāalgo naida sludinātājs? Vai universitātē nav jādod zināšanas un netieši jāveicina iecietības un tolerances balstītas sabiedrības rašanās?

Pēc Latvijas musulmaņu biedrību savienības (LMBS) domām, L.G. Taivāna sniegtā intervija un pasniedzēja darbība atbilst reliģiskā naida kurināšanai un veido lasītājos negatīvu un nepareizu priekšstatu par islāmu. Pēc LMBS domām, šī L.G. Taivāna intervija tika radīta, lai saasinātu starpnacionālās un starpkonfesionālās attiecības, un atbilst Krimināllikuma 227.panta noteiktajām pazīmēm, kas saistās ar kaitējuma radīšanu sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Būdami pārliecināti, ka universitātes cēlā sūtība nav apvienojama ar naida kultivēšanu pret aptuveni 1,5 miljardu musulmaņu un to dārgāko Dieva dāvanu islāmu, un tā pēdējo pravieti Muhamedu (Lai miers un Dieva svētība viņam), mēs, Latvijas musulmaņu kopiena, pieprasām Latvijas Universitātei atbrīvot Leonu Gabrielu Taivānu no visām viņa amata saistībām LU līdz 2005./2006. mācību gada pirmā pusgada beigām.

LMBS pieprasa Latvijas Universitātes rektora rakstisku paskaidrojumu vai L.G. Taivāna viedoklis par islāmu un musulmaņiem atbilst arī LU mācību programmai, Jūsu personīgajiem un LU mācībspēku uzskatiem.

Ja mūsu prasību apmierinošu paziņojumu nesaņemsim mēneša laikā, LMBS apsvērs iespēju risināt šo jautājumu tiesas ceļā.

Latvijas musulmaņu biedrību savienības, musulmaņu draudzes „Mardžani” priekšsēdētājs

Zufars Zainullins

2005.gada 23.oktobrī

Vēstules tekstā izmantotas Ulda Bērziņa Korāna interpretācijas no arābu valodas

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form