Uzskatām, ka Reģu muižas kungu mājas nojaukšana nav pamatota. Celtne nav vainīga amatpersonu neizdarības dēļ. Uzstādot piemiņas zīmi traģiski bojā gājušajiem, tiek nomierināta sirdsapziņa. Vislabākā piemiņas saglabāšana būtu ēkas atjaunošana – simboliski kā fēniksam atdzimstot no pelniem.

Minētās atjaunošanas izmaksas ir nepamatotas. Ja šāda nelaime būtu notikusi kādā citā Rietumeiropas valstī, jau pēc mēneša celtnei būtu pagaidu jumts. Ja Labklājības ministrija to nevar veikt, jāizskata iespējas nodot ēku citai valsts institūcijai. Nav izslēdzama pat privatizācija, taču šajā procesā Asociācijas valde negribētu izteikt konkrētu risinājumu. Mēs esam par celtnes saglabāšanu, atjaunošanu un humānu tās tālāku izmantošanu.

Bijušās Reģu muižas kungu māja būvēta 1890.gadā pēc Liepājas galvenā arhitekta M.P.Berči projekta. Ēka uzbūvēta kvalitatīvi, ar labu novietni un augstu detaļu kultūru. Iepriekšējos remontos konstatēti sienu un griestu gleznojumi. Bijušā muižas centra celtnes un parks ar dīķiem veido vienotu ansambli. Pat "jaunas un skaistas" ēkas uzbūvēšana šo ansambli izjauktu. Latvijā jau ir daudz bijušo muižu kompleksu, kas sabojāti ar fermām, silikātķieģeļu dzīvojamajām ēkām un tamlīdzīgiem risinājumiem, kas kādā noteiktā laikā likušies skaisti un moderni.

Daudzu seno piļu un bijušo muižu saimnieki iegulda milzīgus līdzekļus, lai atjaunotu un atdotu nākamajām paaudzēm ļoti izcilas, izcilas un varbūt pat mazāk zināmas un mazāku kultūrvēsturisku vērtību nesošas celtnes. Tiek ieguldīti miljoni, bet šajā gadījumā, kur celtnei nodedzis tikai jumts, valsts pati vēlas nojaukt kvalitatīvu vēsturisku celtni. Vai tā ir valstiskas attieksmes izrādīšana kultūras mantojuma saglabāšanas jomā? Kaut formāli pēc saraksta bijušā Reģu muižas kungu māja nav kultūras piemineklis?

Cēsu viduslaiku pils drupas stāsta par daudzām nāvēm, par spīdzināšanu, par cilvēku ciešanām. Taču cēsnieki nav izteikuši vēlmi pilsdrupas nolīdzināt līdz ar zemi. Vecgulbenes muižas Baltajā pilī ir maz saglabājušās autentiskās vērtības, tomēr tās saudzīgi tiek atjaunotas, izveidota muižas kompleksa izbūves koncepcija, tiek piesaistīti Eiropas Savienības un citi fondi līdzekļi, tiek ieguldīti prāvi privātie līdzekļi.

Cesvaines pils atjaunošana uzreiz pēc ugunsgrēka tika uzsākta ar pagaidu jumta uzlikšanu, ar rūpēm par pils saglabāšanu cesvainiešiem un Latvijas valstij. To uzņēmusies pašvaldība.

Jelgavas pils savulaik pacelta no drupām, arī tagad tās uzturēšanā un kultūras vērtību saglabāšanā tiek ieguldīti valsts līdzekļi.

Rankā ir skaisti sakopts parks ap izdegušās pils drupām, kur pils atjaunošanā nāksies ieguldīt milzīgus līdzekļus.

Daudzviet līdzekļu nepietiek, tomēr labākie saimnieki cenšas neļaut aiziet postā, saglabāt šo kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm. Vai valsti nevar pieskaitīt šiem labākajiem saimniekiem? Vai valsts var demonstrēt nesaimnieciskumu, nihilistisku attieksmi pret tautas mantu?

Pašreizējais Labklājības ministrijas priekšlikums liecina par klaju nesaimnieciskumu, vērtību neizpratni, it kā plānotu nojaukt kaut kādu nevērtīgu graustu, lai tā vietā uzceltu kaut ko "jaunu un skaistu". Skaistais iet postā, bet, diemžēl mūsdienu jaunās celtnes nevar lepoties ne ar arhitektu meistarību, ne būvmākslu. Izņēmumi tikai apstiprina vispārējo arhitektūras nabadzību.

Asociācijas valdi ļoti interesē Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas viedoklis. Kaut Reģu muiža nav valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, aicinām inspekcijas vadību paust publiski savu viedokli šī nojaukšanas projekta sakarā un ar neatkarīgu ekspertu komisiju reāli novērtēt šo celtni. Daudzviet Latvijā līdzvērtīgas celtnes ir valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.

Primārais - jāuzliek pagaidu jumts, jāveic darbības, lai celtnes stāvoklis nepasliktinātos. Un tikai pēc tam Reģu muižas kungu mājā ir jāizvērtē kultūrvēsturiskās, mākslinieciskās vērtības un ēkas konstruktīvais stāvoklis.

Aicinām valdību un atbildīgās institūcijas nepieļaut bijušās Reģu muižas dzīvojamās ēkas nojaukšanu, bet meklēt risinājumus tās saglabāšanai.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus