Laura Vilka: Kas ir būve?
Foto: Privātais arhīvs

Atbilde uz jautājumu "Kas ir būve?" ir svarīga, izvērtējot, vai būvniecības process ir jāveic Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā. Skaidrs, ka dzīvojamā ēka, koncertzāle vai veikala ēka Būvniecības likuma izpratnē ir būve, bet lidmašīna, kuģis vai vilciena sastāvs nav būve, lai arī top inženiertehniska būvniecības procesa rezultātā. Atbilde uz šo jautājumu nav tik skaidra, ja runa ir par zemes gabalā novietotu transporta konteineru dārza darbarīku glabāšanai, suņu būdu, žogu vai pārvietojamo pirti.

Vispārīgie būvnoteikumi būves iedala ēkās un inženierbūvēs un nosaka dažādus ēku un inženierbūvju veidus. Piemēram, žogs un tādas būves kā rakts dīķis ar virsmas laukumu līdz 0,5 ha platībā, atsevišķi publiskā ārtelpā novietoti labiekārtojuma elementi – laipa, atsevišķa laterna vai karoga masts – ir būves.

Bet tomēr likumā dotais būvju uzskaitījums nav izsmeļošs un paredz, ka var pastāvēt vēl citas būves. Bieži ir pieņemts uzskatīt, ka būve ir nekustama un tai ir zemē iebūvēti pamati, tomēr šāds uzskats nav īsti pareizs, jo par būvēm ir uzskatāmi arī cita veida objekti.

Būvniecības likums nosaka, ka būve ir "ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni)". Savukārt ķermeniskas lietas nav tikai nekustamas, bet arī kustamas. Tātad būve var būt arī kustams un pārvietojams objekts. Lai šādu kustamo objektu uzskatītu par būvi, tam jābūt saistītam ar zemes gabalu vai ūdens gultni. Latvijas Republikas Augstākā tiesa savos spriedumos būvniecības lietās ir skaidrojusi, ka objekta sasaistes ar pamatni konstatēšanai nav nepieciešams, lai būvei būtu zemē iebūvēti pamati. Par būvi var tikt atzīts arī objekts, kam nav šādu pamatu, bet kas ir novietots uz zemes.

Papildus būves definīcijā minētajām pazīmēm tiesa ir uzskatījusi, ka jāpievērš uzmanība arī objekta izmantošanas nolūkiem, un atzinusi, ka uz zemes gabala novietots objekts ir uzskatāms par būvi, ja tas tur ir novietots kādai būves funkcijas veikšanai. Turklāt objektam novietotam jābūt ar mērķi to tur kādu laiku atstāt. Augstākā tiesa savos spriedumos ir norādījusi, ka gadījumā, ja persona izvieto objektus, kuri gan izmēra, gan funkcijas ziņā būtībā atbilst noteikta veida palīgēkām, nebūtu pamata tos neuzskatīt par būvēm tikai tādēļ, ka tos ir iespējams pārvietot.

Balstoties uz iepriekš minēto, varētu secināt, ka zemes gabalā ilgstoši novietotu transporta konteineru dārza darbarīku glabāšanai vai pārvietojamo pirti var uzskatīt par būvi, jo tie veic attiecīga veida ēku funkcijas. Attiecībā uz suņu būdu tiesas spriedumos ir teikts, ka uz to vispārīgi attiektos būvniecības procesa regulējums, ja tā ir kopējā arhitektūras ansamblī un būvniecības projektā iekļauts elements. Svarīgi atcerēties, ka papildu noteikumi par visiem iepriekš minētajiem objektiem var būt iekļauti pašvaldību saistošajos noteikumos, kuri dažādu pašvaldību teritorijās var atšķirties.

No atbildes uz jautājumu, vai konkrētais objekts ir uzskatāms par būvi, ir atkarīga būvniecībā iesaistīto personu atbildība. Ja objekts ir uzskatāms par būvi, tad būvniecībā iesaistītajām personām iestājas Būvniecības likumā noteiktie pienākumi un attiecīgas sekas, ja tie netiek izpildīti. Ja objekts ir uzskatāms par būvi, bet būvniecībai nav saņemta vairumā gadījumu nepieciešamā būvatļauja un būve nav nodota ekspluatācijā, tad šāda būvniecība ir patvaļīga.

Šādu būvniecības procesa uzraudzība ir vietējo būvvalžu un atbildīgo institūciju kompetencē, kuras ir tiesīgas konstatēt patvaļīgu būvniecību un uzlikt par pienākumu veikt iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, nojaucot būvi un teritoriju sakārtojot. Iepriekš minētais ir attiecināms arī uz būvēm, kas uzbūvētas pagātnē. Saskaņā ar pastāvošo tiesu praksi patvaļīgi uzbūvēta būve ar laiku nekļūst par tiesisku būvi, ja vien netiek pienācīgā kārtā legalizēta.

Source

Tags

Būvniecība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus