LB ekonomisti: Velns slēpjas detaļās – kā palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem?
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Kopš pirmā Latvijā reģistrētā saslimšanas gadījuma ar Covid-19 ir pagājis gandrīz gads. Šis ir bijis izaicinājumiem pilns periods, jo vīruss un ar to saistītie ierobežojumi ir skāruši teju katru Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai gan zinātnes sasniegumi efektīvu vakcīnu izstrādē ļauj raudzīties nākotnē ar zināmu optimismu, vakcinācijas process nav tik spējš kā cerēts. Līdz ar to, saglabājoties augstiem saslimstības rādītājiem un lielai slimnīcu noslodzei, preventīvi pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai arī tuvākajā nākotnē šķiet neizbēgami.

Tomēr katrs ierobežojums, lai cik tas būtu nepieciešams no sabiedrības veselības skatpunkta, rada ekonomiska rakstura sekas – zaudētas darba vietas un ienākumi, likvidēti uzņēmumi un milzu stress, dzīvojot neziņā par to, kā "savilkt kopā galus". Līdz ar to finansiāls atbalsts ir neatņemama krīzes pārvarēšanas sastāvdaļa. Šajā ziņā jāatzīst, ka valdība ir mācījusies no pavasara pieredzes un pandēmijas otrajā vilnī atbalsta instrumentu arsenāls ir būtiski paplašināts. Turklāt arī izziņotie apjomi šķiet visai ievērojami - līdz pat 3,8 miljardiem eiro, kas ieplānoti krīzes skartās ekonomikas atjaunošanai, tai skaitā uzņēmumu un mājsaimniecību atbalstam. Tomēr, neskatoties uz to, visai bieži dzirdama kritika par finansiālā balsta trūkumu.

Kā tas nākas, ka, tērējot vairāk nekā 2000 eiro uz iedzīvotāju [1], sabiedrībā joprojām valda neapmierinātība?

Pirmkārt, ne visi ar COVID-19 saistītie tēriņi ir paredzēti iedzīvotājiem, kurus tiešā veidā skar ierobežojumi. Liela daļa ir saistāmi ar finansējuma palielināšanu veselības aprūpes nozarei (kas šajos apstākļos viennozīmīgi ir nepieciešams), atbalstu valsts kapitālsabiedrībām, kredītgarantijas utt. Šo pasākumu nozīmīgumu nebūt nevajadzētu apšaubīt, gluži pretēji –tie ir soļi pareizā virzienā. Tomēr tie diez vai palīdzēs viesnīcu darbiniekiem un citiem, kurus skar vīrusa izplatība un ar to saistītie ierobežojumi. Savukārt, ja raugāmies uz atbalsta instrumentiem, kas ir tieši attiecināmi uz šo sabiedrības daļu, proti, dīkstāves pabalstiem, algu subsīdijām un arī maksājumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, kas palīdz saglabāt darba vietu, kur atgriezties pēc krīzes, – atvēlētā summa otrajā Covid-19 vilnī ir ievērojami mazāka - ap 220 miljoniem eiro [2].

Otrkārt, svarīgi būtu nodalīt plānoto atbalstu no faktiski sniegtā. Visai bieži izmaksātais atbalsta apjoms ievērojami atpaliek no plānotā. Pagājušā gadā desmit krīzes mēnešu laikā no 3,8 miljardiem eiro, kas tika plānoti Covid-19 ietekmes mazināšanai, ekonomikas stimulēšanai faktiski novirzīja tikai 1,2 miljardus jeb vienu trešdaļu. Turklāt no tiem tikai nepilni 153 miljoni eiro tikai izmaksāti grantos (nav jāatmaksā) ienākumu kompensēšanai vai pabalstos [3]. Liela daļa no pārējā finansējuma tika novirzīta valsts pasūtījumiem, tostarp izdevumu segšanai veselības jomā, ALTUM garantijām un aizdevumiem, kā arī atbalstam valsts kapitālsabiedrībām.

Attēls. Covid-19 ietekmes mazināšanai faktiski novirzītais valsts finansējums (milj.) līdz 31.12.2020.

Avots: Valsts kase, VID, Altum, LB aprēķini

Savukārt no jaunajām otrā Covid-19 viļņa programmām dīkstāves pabalstos, algu subsīdijās un apgrozāmo līdzekļu subsīdijās līdz 3. februārim izmaksāti 48,4 miljoni eiro, kas ir 22% no pieejamā finansējuma (nepilni 26 eiro uz iedzīvotāju; vidējais dīkstāves pabalsts janvārī bija 486 eiro) [4].

Tas liek uzdot jautājumu, kāpēc atbalsts nenonāk līdz vairumam krīzes smagi skarto iedzīvotāju un uzņēmumu?

Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, līdz šim pandēmijas otrajā vilnī ekonomikas kritums ir bijis mērenāks nekā pavasarī. No vienas puses, tas droši vien atspoguļo gan daudzu uzņēmumu spēju pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem, gan arī to, ka rūpniecība un preču tirdzniecība globāli pandēmijas otrajā vilnī saglabājās visai spēcīga. No otras puses, arī iedzīvotāju mobilitātes samazinājums, salīdzinot ar pavasari, nav bijis tik izteikts, iespējams, mērķētāku ierobežojumu dēļ vai arī tāpēc, ka sabiedrība pagurusi tos strikti ievērot.

Tomēr, lai gan ekonomika kopumā gada nogalē uzrādīja jūtami lielāku noturību pret pandēmijas izaicinājumiem un kopumā ekonomiskā aktivitāte kritās mazāk nekā sākotnēji gaidīts, virkne nozaru un uzņēmumu, kā arī to darbinieki ir smagi cietuši. Turklāt šī gada sākumā ekonomiskās aktivitātes kritums ir kļuvis jau pamanāmāks. Tādēļ apstākļos, kamēr saslimstības rādītāji ir nekomfortabli augsti un situācija nav normalizējusies, iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta instrumentiem ir stabila vieta valdības instrumentārijā cīņai ar pandēmijas sekām.

Otrkārt, zināmu lomu noteikti spēlē atbalsta saņemšanas kritēriju izvēle. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem [5] dīkstāves pabalstam vai algu subsīdijām pieteikties ir tiesīgi tikai tie saimnieciskās darbības veicēji, kuru ieņēmumi ir samazinājušies ne mazāk kā par 20% salīdzinājumā ar vidējiem ieņēmumiem periodā no augsta līdz oktobrim 2020. gadā. Apgrozāmo līdzekļu subsīdijas saņemšanai līdz šim vienlaikus bija jāizpildās iepriekš minētajam kritērijam un arī apgrozījuma kritumam vismaz 30% apmērā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2019. gadā. Pēc nesenajiem Ministru kabineta apstiprinātajiem apgrozāmo līdzekļu atbalsta noteikumu papildinājumiem turpmāk atbalstu varēs saņemt arī tādi uzņēmumi, kuriem apgrozījums būtiski krities, salīdzinot ar 2019. gadu, papildus neprasot vēl 20% apgrozījuma kritumu pret vasaras mēnešiem.

Apgrozījuma krituma kvalifikācijas kritērijam 20% apmērā pret vidējiem ieņēmumiem periodā no augusta līdz oktobrim 2020. gadā ir vairāki trūkumi. Pirmkārt, tas neņem vērā to, ka pandēmijas ietekme uz uzņēmumiem bija nevienlīdzīga un ne visi uzņēmumi spēja atgūties "mierīgajos" vasaras mēnešos. Tieši šiem uzņēmumiem, kas arī periodā no augusta līdz oktobrim darbojās ārkārtējās situācijas režīmā, kvalificēties atbalsta saņemšanai var būt visai izaicinoši. Otrkārt, kritērijs neņem vērā nozaru sezonālās apgrozījuma svārstības (dīkstāves pabalsta un algu subsīdiju gadījumā). Līdz ar to uzņēmumi, kuriem darbības īpatnību dēļ apgrozījums mēdz būt lielāks tieši ziemā, atbalstam var nekvalificēties, lai gan to darbība šobrīd ir būtiski ierobežota. Turpretim uzņēmumi, kam ziemas mēnešu apgrozījums ir sezonāli zems, izpildītu atbalstam noteikto apgrozījuma krituma kritēriju arī bez pandēmijas ietekmes.

Pārfrāzējot - esošais regulējums daļai pandēmijas vissmagāk skarto uzņēmumu liedza iespējas saņemt atbalstu, vienlaikus ļaujot dīkstāves un darba algu subsīdiju atbalstam kvalificēties arī tādiem uzņēmumiem, kuri var nebūt tiešā mērā cietuši.

Labās ziņas ir tādas, ka šīs nepilnības ir viegli novēršamas, ļaujot atbalstam kvalificēties arī uzņēmumiem ar apgrozījuma kritumu, salīdzinot ar situāciju pirms pandēmijas. Proti, attiecinot apgrozījumu pret attiecīgo mēnesi pirms pandēmijas pirmā viļņa, teiksim, pret atbilstošo 2019. gada mēnesi, un neprasot turpmāku apgrozījuma kritumu pret 2020. gada augusta-oktobra rādītāju. Tas ļautu dīkstāves un darba algu subsīdiju atbalstu saņemt arī darbiniekiem no tādiem uzņēmumiem , kuriem pandēmijas dēļ apgrozījums ir būtiski krities, bet kuri saskaņā ar esošo regulējumu atbalstam nespēj kvalificēties..

Ne mazāk svarīgs jautājums ir - cik ilgi turpināt sniegt atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem? Īsā atbilde - tik ilgi, kamēr vien ir novērojama augsta slimības izplatība.

Jau iepriekš rakstījām, ka arī bez ierobežojumiem mēs no ekonomiskās aktivitātes krituma neizvairītos, ja tas vienlaikus nozīmētu nekontrolētu slimības izplatību un nozīmīgu mirušo skaita pieaugumu. Diez vai cilvēki šādos apstākļos neminstinoties atgrieztos pie "ierastās dzīves", piemēram, dotos uz restorāniem vai kultūras pasākumiem. To zināmā mērā apstiprina arī Starptautiskā Valūtas fonda analīze [6], kas liecina, ka ekonomiskās aktivitātes kritums valstīs ar stingriem ierobežojumiem būtiski neatšķiras no tām, kurās nav ieviesti ierobežojumi un ir augsti saslimstības rādītāji.

Ir vērts atkārtoti uzsvērt, kāpēc valsts atbalsts ir svarīgs un iespēju robežās nedrīkstētu pieļaut pandēmijas smagi skarto uzņēmumu masveida bankrotus.

Lai gan virkne smagāk skarto uzņēmumu strādā nozarēs ar salīdzinoši zemu pievienoto vērtību, piemēram, viesmīlības sektorā, tiem ir svarīga loma tautsaimniecības ekosistēmā. Būtu grūti iedomāties Rīgu kā Baltijas metropoli ar plašām pārrobežu cilvēku plūsmām, aktīvu starptautisku biznesu, bet bez attīstītas viesmīlības infrastruktūras. Tāpat ir visai naivi cerēt, ka viesmīlības un citu pakalpojumu sektorā nodarbinātie varētu viegli un ātri atrast darbu nozarēs, kurās šobrīd ir augsts darbaspēka pieprasījums, piemēram, būvniecībā, rūpniecībā, IT sektorā. Līdz ar to šo uzņēmumu likvidācija, visticamāk, atspoguļotos arī garākās bezdarbnieku rindās un to pavadošajās blaknēs. Tāpat pastāv risks, ka šie darbinieki dotos darba un ienākumu meklējumos uz tām valstīm, kuru tautsaimniecības no pandēmijas būs izgājušas spēcīgākas un kur atbilstošo nozaru uzņēmumi straujiem tempiem atsāks pilnvērtīgu darbu.

Turklāt bankrotu vilnis būtu milzīgs izaicinājums arī maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām, kas var novest pie jūtamas uzkrātā kapitāla erozijas ar ilglaicīgām negatīvām sekām šo nozaru turpmākai darbībai.

Apkopojot iepriekš minēto un ņemot vērā lielo nenoteiktību par turpmāko saslimstības gaitu, ar to saistītajiem ierobežojumiem un iedzīvotāju mobilitātes apsīkumu, vakcinācijas izaicinājumiem un jau šobrīd novājinātajām pandēmijas tieši skarto uzņēmumu bilancēm, atbalsta instrumentiem ir jābūt pieejamiem un tiem jāļauj kvalificēties plašam krīzē smagi skarto uzņēmumu un iedzīvotāju lokam.

Šādi veidoti atbalsta nosacījumi palīdzēs ne vien pēc iespējas izvairīties no paliekošām pandēmijas radītajām rētām tautsaimniecībā, bet arī daudz operatīvāk sasaistīt vīrusa izplatības izraisīto saimnieciskās darbības apsīkumu un svārstības ekonomikā ar sniegtā atbalsta apjomu.

[1] Skaitlis iegūts, sadalot 3,8 miljardus eiro ar Latvijas iedzīvotāju skaitu: 1,894 miljoniem 2021. gada janvārī (CSP dati)

[2] Papildu programmas pieejamas arī atsevišķām nozarēm, piemēram, tūrismam.

[3] Papildu subsīdijas novirzītas arī lauksaimniekiem ienākumu stabilizēšanai.

[4] Jāmin gan, ka progress janvārī ir bijis salīdzinoši straujš (9,1 milj. eiro līdz 31.12.2020. un jau 48,4 milj. 03.02.20201.). Avots: Valsts kase un VID

[5] Ministru kabineta noteikumi Nr. 709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", Ministru kabineta noteikumi nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos", Ministru kabineta noteikumi Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai".

[6]https://www.imf.org/-/media/Files/Publications/WEO/2020/October/English/ch2.ashx

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Latvijas Banka VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form