Liene Gātere: Valsts prezidents nav 'kāda persona'
Foto: LETA

Platformā ManaBalss.lv ievietotā Delnas iniciatīva par atklātām prezidenta vēlēšanām savākusi 11 tūkstošus parakstu. Sabiedrība vēlas zināt, par ko Saeimā balso viņu pārstāvji un tai apnikusi miglas pūšana acīs. Spilgts piemērs – deputātu publiskie izteikumi pirms 2011. gada prezidenta vēlēšanām norādīja uz vairākumu Valdim Zatleram, bet pašiem par pārsteigumu ar 53 balsīm ievēlēja Andri Bērziņu. Dažu deputātu izvairīšanās no patiesības meta ēnu uz visas Saeimas godprātību.

Ideju par atklāti vēlētu prezidentu Saeima pēdējo reizi ielika neatbalstīto priekšlikumu mapītē 2015.gada februārī, kad pieci Nacionālās Apvienības deputāti ierosināja Delnas piedāvājumam identisku grozījumu Satversmes 36.pantā. Nodošanu komisijām atbalstīja 43 deputāti no Vienotība, NA un LRA, "pret" balsoja ZZS un NSL, bet vairums Saskaņas deputātu atturējās, tādējādi grozījumu neatbalstot.

"Nebalsojot "par" atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tu uzņemies atbildību par to, ka partiju slepenā tirgus rezultātā, iespējams, var tikt ievēlēts vājš Valsts prezidents. Slēgtā balsojumā tavs vēlētājs nevarēs uzzināt, ka tu neesi pie tā vainīgs, ka neesi atbalstījis viduvēju vai pat vāju Valsts prezidenta amata kandidātu. Un tad tev atkal būs jātaisnojas par šo balsojumu." – deputāts Juris Viļums (LRA) toreiz aicināja Saeimu vairot sabiedrības uzticību un deputātus individuāli uzņemties atbildību par savām spējām novērtēt kandidātus. Opozicionārs Andrejs Elksniņš (S) tribīnē teica, ka prezidentu jāvēlē tautai, un ka Vienotības vēlme ir pakļaut balsojumu savām interesēm, lai nokontrolētu, ka amatā tiek ievēlēts viņu kandidāts. Skan komiski, zinot Saskaņas vadības kārtējo diktātu frakcijas balsojumos Saeimā un Saeimas komisijās.

Partijas kontrole un spiediens, lai deputāti darbotos kā balsošanas mašīnas, gandrīz visās debatēs bijis viens no galvenajiem argumentiem par labu aizklātībai. It kā tas nepieciešams, lai deputāti balsojumā būtu godprātīgi un balsotu pēc savas sirdsapziņas. Apvainojošs arguments, kas pats apšauba deputātu godaprātu. Patiesībā gan aizklātumu izmanto, lai kuluāros un aizkulisēs sarunātu "vēlamo" rezultātu, bet pēc tam deputāti sabiedrībai un medijiem varētu teikt vienalga ko. Kaut arī aritmētiski būs skaidrs, ka kāds melo, nebūs iespējams pārbaudīt, kurš.

Atklāts balsojums neradīs šaubas par prezidenta iespējamo "aizmuguri" un stiprinās viņa leģitimitāti. Atklātības pretinieki nereti apgalvo, ka aizklātība nodrošina prezidenta neitralitāti. Jāšaubās, vai tas tā ir. Neitralitāti nenosaka balsošanas veids, bet prezidenta raksturs un ētikas principi. Pierādījums ir Saeimā atklāti ievēlētie Satversmes tiesas tiesneši un citas amatpersonas.

Augusts Brigmanis (ZZS) 2014.gada maijā, gadu pirms vēlēšanām, kurās par prezidentu kļuva Raimonds Vējonis, "skaidroja" partijas pretestību, kā ierasts, nesniedzot nevienu argumentu, kāpēc jābalso aizklāti: "Pašreiz sabiedrībai ir citas prioritātes. Šai koalīcijai skaidri un gaiši sabiedrībai ir jāpasaka priekšā, kā būs ar nodokļu celšanu. Aizlikt svarīga jautājuma risināšanu, lai runātu par kādas personas ievēlēšanu, faktiski ir sabiedrības uzmanības novēršana no sabiedrībai būtiskām problēmām." Mazā valstī ar integrācijas problēmām un Krieviju kaimiņos Valsts prezidents noteikti nav tikai "kāda persona".

Vēl jo vairāk laikos, kad ASV un Lielbritānija attālinās no Eiropas un reģionā mainās spēku līdzsvars. Neapšaubot sabalansētas nodokļu politikas ietekmi uz sabiedrības labklājību un valstiskās piederības sajūtu, prezidentam kā valsts tēla veidotājam un sarunu vedējam var būt izšķiroša ietekme uz Latvijas iekšējo un ārējo drošību. Tāpēc sabiedrībai ir tiesības prasīt Saeimai īpašu atbildību balsojot par pirmo amatpersonu.

Lai veiktu grozījumus Satversmē nepieciešams vismaz divu trešdaļu jeb 67 Saeimas deputātu atbalsts. Šoreiz atklātību neprasa deputāti, bet 11 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Aicinām visus deputātus sadzirdēt tautas balsi, pārdomāt un atbalstīt Delnas iniciatīvu, lai likvidētu vienīgo atlikušo aizklāto balsojumu Saeimā.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form