Līga Briķena: Vai privātīpašuma apsaimniekošana ir pašvaldības funkcija?  (45)

Dzīvojamās ēkas brukšana Buru ielā ir tikai problēmu aisberga redzamā daļa, jo katru gadu ar līdzīgiem bojājumiem saskaras vēl daudzu citu ēku dzīvokļu īpašnieki, un nereti plašāka sabiedrība to pat neuzzina. Līdzīgi, kaut arī mazāka apjoma, brukšanas piemēri atrodami Birznieka-Upīša ielā, Daugavpils ielā, Pērnavas ielā, Grīna bulvārī, Druvienas ielā un citur - vēl vairāki desmiti dzīvojamo māju var sagādāt līdzīgus "pārsteigumus" jebkurā brīdī. Sekas procesiem, kuri ir acīmredzami un māju pārvaldniekam nav noslēpums; tie ir zināmi ne pirmo gadu. Gadu desmitus progresējušas plaisas, ūdeņu pilni pagrabi, tekoši jumti, brūkoši balkoni.

Tā ir tikai daļa no kopējās ainas. Mitras un sapelējušas sienas, kāpņu telpu logi, kuri turas kopā tikai "uz goda vārda", kā arī neaptverami energoresursu zudumi ir tikai daži ikdienišķi raksturlielumi pašvaldības uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārvaldītajām mājām, kurās mājo liela daļa rīdzinieku. Vai RNP to var novērst? Gan jā, gan nē. No vienas puses, lēmumus par sava īpašuma apsaimniekošanu pieņem īpašnieks - proti, dzīvokļu īpašnieki -, no otras - avārijas situācijās pārvaldniekam ir jāveic nepieciešamie darbi un jau pēc darbu veikšanas jāsedz darbu izmaksas no īpašnieku maciņiem. Lielākoties šādās ēkās īpašnieku maksātspēja ir minimāla. Apburtais loks.

Pirms pieciem gadiem pieņemtais Rīgas pašvaldības lēmums veidot vienotu apsaimniekošanas uzņēmumu bija pareizs. Apvienojot 15 ekonomiskās krīzes un ne vienmēr pārdomātās darbības rezultātā novājinātus teritoriālus uzņēmumus, tika novērsta daudzu māju palikšana bez saimnieka un neizbēgamām sekām - palikšanas bez ūdens un siltuma. Vairākiem teritoriālajiem pašvaldības pārvaldniekiem draudēja maksātnespēja. Tikai pāris no tiem strādāja ar pozitīvu bilanci. Desmitos tūkstošu mājsaimniecību Rīgā tika novērsta komunālā traģēdija daudzos cēlienos.

Rit piektais gads kopš RNP izveides. Vai pēc galvaspilsētai stratēģiski nepieciešamās izglābšanās vērojami globāli uzlabojumi? Uzlabojumi - jā -, proti, klientu apkalpošanas jomā "atrakstīšanās" un bezgalīga darbu plānošana tiešām notiek. Tomēr esmu pārliecināta, ka ēku uzturēšana ietver daudz plašāku izpratni par veicamajiem darbiem, tostarp plānveidīgu īpašuma tehniskā stāvokļa uzlabošanu.

Savukārt globāli, vērā ņemami un dzīvojamam fonda vitāli nepieciešami uzlabojumi nav notikuši. Piecu gadu laikā RNP nav spējis panākt progresu ēku siltināšanas jomā, jo dažas nosiltinātas ēkas no vairāk nekā 4000 dzīvojamajām ēkām nav pat pieminēšanas vērts rezultāts. Vēl jo vairāk, ņemot vēra apstākli, ka Rīgā strādā arī pašvaldības aģentūra "Rīgas enerģētikas aģentūra".

Protams, ka uzņēmumam, kuram klienti ir parādā vairāk nekā 40 miljonu eiro, nav viegli panākt strauju progresu, tomēr šis uzņēmums (atbilstoši normatīvajiem aktiem) turpina darbu bez pašvaldības dotācijām, tātad tam ir izaugsmes potenciāls. Ar precīzi, atbilstoši situācijai definētu mērķi un rīcības plānu.

Uzmanību piesaistošs ir RNP nesen presē izteiktais apgalvojums par uzņēmuma veikto sociālo funkciju. Faktiski šis apgalvojums apliecina nespēju nošķirt valsts un pašvaldības funkcijas no uzņēmuma uzdevumiem un nespēju efektīvi rīkoties ar dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem dzīvokļu īpašnieku interesēs. Sociālo funkciju jāveic valstij vai pašvaldībai. Jebkuram citam tās veikšanai jānotiek pēc brīvprātības principa.

Visi citi gadījumi ir izslēdzami pēc būtības. Ja mājas pārvaldnieks, nesaņemot pašvaldības dotācijas, par vienu dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem, veic maksātnespējīgu ēku uzturēšanu, apzināti vai neapzināti remontdarbu uzkrājumu apgūšanu, lai "lāpītu" citu māju budžetus, apzinīgā dzīvokļu īpašnieku grupa nesaņem pakalpojumu, par kuru samaksājuši, bet citi saņem to, par ko pat nav grasījušies maksāt. Tas nozīmē, ka liela daļa dzīvokļu īpašnieku kļuvuši par sociālo funkciju finansētājiem.

Perspektīva

Iespējams, ka turpinoties bezgalīgi lēnajam progresam remontdarbu plānošanas jomā, pēc desmit gadiem 10-20 % RNP pārvaldīšanā esošo ēku būs labākā tehniskā stāvoklī nekā šodien. Pa kādai ēkai gadā atzīs par dzīvošanai nepiemērotu un nojauks. Iespējams vēl kādas 10 līdz 50 (gab., nevis %) ēkas būs nosiltinātas. Ja paralēli nepasliktināsies valsts ekonomikas stāvoklis (kā sekas arī iedzīvotāju maksātspēja), varam prezumēt, ka atlikušo ēku stāvoklis vismaz nepasliktināsies. Vai šāda stagnācija uzskatāma par normālu modernas pilsētas dzīvojamā fonda attīstības scenāriju? Ņemot vērā, ka pret ienākumiem (nevis absolūtos skaitļos) augstas remontdarbu un siltuma izmaksas vienmēr atstāj negatīvu ietekmi uz pašvaldības sociālo budžetu.

Nespējot norēķināties par pakalpojumu, iedzīvotāji vēršas pēc palīdzības pie pašvaldības. Lai gan velēšanu dienā tam ir pozitīva pēcgarša, tā ir "apēsta" nauda, kura bija jātērē pašvaldības attīstībai, izaugsmei, investīciju piesaistīšanai.

Pašvaldības funkcija - stagnācijai vai attīstība privātajā sektorā

Privātīpašumā esošu dzīvokļu apsaimniekošana nekvalificējas pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā noteiktajiem kritērijiem. Tomēr jautājums par to, vai privātīpašuma apsaimniekošana ir pašvaldības funkcija, Latvijā nav plaši debatēts. Igaunijā privātīpašuma apsaimniekošanā strādā privātas kompānijas. Savukārt Lietuvā daļu tirgus pārvalda pašvaldības uzņēmumi. Līdzīgi ir Latvijā, kur lielā daļā teritorijas joprojām strādā pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumi. Ir atsevišķi izņēmumi, piemēram, Cēsis, kur savulaik pašvaldības pārvaldnieks tika nodots privatizācijai, vai Jūrmala, kur tiesa lēma, ka māju apsaimniekošana nav pašvaldības funkcija, tādēļ "Jūrmalas namsaimnieks" tika pārdots Lietuvas kompānijai "Būsto valda".

Pozitīvo piemēru pietiek. Dzīvokļu īpašnieki parasti no pārvaldnieka pāriešanas privātās uzņēmējdarbības sfērā ilgtermiņā tikai iegūst. Pozitīvi varam raudzīties arī uz Dzīvokļu īpašnieku izveidotajām biedrībām ēku apsaimniekošanai. Iegūst arī pašvaldība.

Sekojoši, satraukums par to, ka iestāsies sociālā katastrofa, ir nepamatots. Dzīvokļu īpašniekiem ir jāsaņem kvalitatīvs, samaksātajam atbilstošs pakalpojums, nevis jāpiedalās sociālajā eksperimentā.

RNP nākotnes attīstības scenārijs

Kas sagaida RNP nākotnē, ja māju pārvaldīšanas funkciju nenodos privātajam sektoram? Tendences redzamas jau šodien - privātie apsaimniekotāji ar augošiem panākumiem pārņem no RNP dzīvojamās mājas. RNP apgalvo, ka no "tortes tiek nolasītas odziņas". Apbēdināšanu nezinātājus - "odziņas tika lasītas" pirms gada, diviem. Es teiktu, tagad maisam gals ir vaļā, jo privātais sektors piedāvā kvalitatīvu pakalpojumu par samērīgu cenu. Pārsvarā aiziet mājas ar salīdzinoši labu tehnisko stāvokli, pozitīvu bilanci un attīstības potenciālu, jo dzīvokļu īpašnieki ir spējuši vienoties par izmaiņām savas mājas apsaimniekošanā, proti - spēs vienoties arī par remontdarbu plānu un uzkrājumu veidošanu nākotnē.

"Aizgājušo" māju skaits progresējoši pieaug. Tas nozīmē, ka RNP kā uzņēmuma vērtība krītas, jo, līdz ar šādu māju zaudēšanu, uzņēmumā procentuāli palielinās to māju skaits, kuras ir ar negatīvu bilanci un neskaidru nākotni. Mazinās RNP vērtība, ilgtermiņā - spēja piesaistīt līdzekļus no finanšu iestādēm, spēja nodrošināt apjomīgus remontdarbus, tostarp siltināšanas programmu. Tas nozīmē, ka pēc gadiem RNP nosacīti pārvērtīsies par finansiālu problēmu pārņemtu apsaimniekošanas jomas "Parex" banku - tajā vairs nebūs ne miņas no kaut cik vērtīgas apsaimniekošanas jomas "Citadeles", kuru iespējams realizēt investoriem. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā RNP gaida līdzīgs liktenis kā lielu daļu no iepriekš izglābtajiem teritoriālajiem pašvaldības apsaimniekotājiem.

Epilogs

Pirms pieciem gadiem Rīga pieņēma stratēģiski pareizu lēmumu, apvienojot 15 pašvaldības uzņēmumu vienā, spēcīgā kompānijā. Sākotnējie mērķi tika sasniegti - neviens no 15 uzņēmumiem nebankrotēja, iedzīvotājiem tika nodrošināts nepieciešamais pakalpojums, uzlabojās klientu apkalpošana, tika samazināti administratīvie izdevumi. Tomēr darbs Publiskā iepirkuma likuma rāmjos, regulāra vadības maiņa, kā arī vispārējā personāla mainība tikai veicina uzņēmuma stagnāciju. RNP nākotnes attīstības scenāriji nav rožaini, jo apsaimniekošanas tirgus ir dinamisks un pakalpojuma līmenis privātajā sektorā piedzīvo strauju izaugsmi. Tas nozīmē, ka savulaik stratēģiski pareizi pieņemtais lēmums jāpapildina ar stratēģiski pareizu nākamo soli - ar lēmumu par RNP pārdošanu, kamēr tam ir pozitīva vērtība, kamēr par tā iegādi varētu cīnīties apsaimniekošanas uzņēmumi no Latvijas un kaimiņvalstīm. Ilgtermiņā no šāda lēmuma iegūtu ne vien pašvaldība ar papildu finansējumu budžetam un samazinātu spiedienu uz sociālo budžetu, jo sekmīgs pārvaldnieks īsā termiņā spēs mazināt komunālo pakalpojumu izmaksas, kaut vai gada divu griezumā samazinot mājas siltuma patēriņu, tādējādi mazinot rindas pēc pabalstiem komunālo pakalpojumu segšanai. Savukārt šo naudu iespējams novirzīt citām programmām.