Kāpēc gan "Mono" tik ļoti grib privatizēt Latvijas Pastam tāāādus hroniskus zaudējumus nesošo pasta nodaļu tīklu? "Mono" tik ļoti grib to dabūt sev, ka solās divus gadus "saglabāt nodaļu skaitu, daļu pārstrukturējot, un saglabājot esošo strādājošo skaitu". Kāpēc ticēt, ka "Mono" savāks sev šo tīklu un tad notiks brīnums: tīkls sāks nest šā brīža zaudējumu vietā peļņu – jo komunālo pakalpojumu apmaksātāju pēkšņi taps vairāk, nekā to ir šobrīd Latvijas Pastam? Tāpēc LP ir zaudējumi, ka ir daudz citu variantu "komunālo pakalpojumu apmaksai" un tos jau ir izvēlējušies cilvēki. Kāpēc mums, valstij, vajadzīgs tik visaptverošs lauku veikalu tīkls, tātad – monopolists?! Kā vēlāk, kad sāksies "metastāzes" ar cenu diktēšanu, to "apkarosim" un iegrožosim, ja izdosies monopolu izvērst, likvidējot mazo veikaliņu brīvo konkurenci laukos? Vai "Mono" būtu labdari pašnāvnieki, kas neko nesajēdz no biznesa? Vai pirktspēja laukos ir tik liela, ka jau esošie veikali plaukst un zeļ?! Un – kāpēc "Mono" sola gadu vai divus "iemarinēt" šo tīklu, kāpēc ne piecus vai desmit nesola saglabāt ar esošo strādājošo skaitu, u.tml.? Tātad – arī "Mono" mazinās, tikai ieturēs "mākslinieka pauzi" gada vai pāris garumā, pieciešot zaudējumus. Bet – kurš pēc tam ar uzviju atmaksās šos zaudējumus? Bet – kāpēc vispār ir jācieš kādam šie zaudējumi?! Kāpēc nevar uzreiz ķerties pie lietas un darīt to, kas jādara?! Kāpēc jāatliek "uz rītu"?! Un – kādas ir garantijas, ka "Mono" šo absurdo solījumu vispār grasās pildīt? Resp., vai ir kādas likumu normas, kas tādu solījumu izpildi prasa? Ko īsti Mono darīs ar šo tīklu pēc diviem gadiem? Cik daudz jautājumu... Bet uz tiem nav atbilžu! Vismaz ne publiskos medijos atrodamu.

Bet Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 25.novembra sēdē aizvien nespēja tikt skaidrībā ar atbildēm - tātad arī "jaunais" LP vadītājs tādas, argumentētas, deputātiem nebija spējis sniegt. Un tādēļ arī MK atliek un atliek nu jau vairākus mēnešus lēmuma pieņemšanu. Un nu jau ar "jauno" LP valdi galvgalī trešo nedēļu šī jautājuma galīgo izlemšanu MK aizvien atliek arī Satiksmes ministrija, kas iepriekšējo valdi atlaida, jo "...jo LP vadība nav spējusi vienoties par uzņēmuma turpmāko saimniecisko darbību, kā arī nepārtraukti mainījusi savus lēmumus." - atlaida tieši par to, ka valde nav spējusi pati atrast atbildes uz minētajiem jautājumiem un argumentēti tās nolikt priekšā arī SaM un MK, lai kapitāldaļu turētājs spētu pieņemt racionāli argumentētu lēmumu. Kā kronis visam - arī "jaunās" LP valdes priekšsēdētājs ar savu pat muzeja vitrīnas cienīgo, cik spožu CV, kas tomēr pamatā sastāv no spēcīgas ierēdņa naftalīna dvakas, pagājušās nedēļas sākumā histēriski publiski nokliedzas: "Ja Mono mūs sūdz tiesā, tad tas pierāda, ka sadarbība nav iespējama!", kas, ak un vai, patiesībā pierāda kaut ko citu, t.i., ka nekas nav mainījies - ka arī jaunā valde nespēj argumentēti izsvērt un kaut pati tikt skaidrībā ar LP attīstības scenārijiem, tādēļ ķeras kā slīcējs pie salmiņa pie šāda "argumenta". Augsti godātais "jaunais" LP vadītājs A.Veisa k-gs nevienu uzņēmuma līgumu mūžā nebūs redzējis, ja jau šīs nedēļas sākumā nezināja, ka tiesiska līguma neatņemams punkts skan: "Puses vienojas, ka jebkuras domstarpības risinās sarunu ceļā. Ja nespēs savas domstarpības atrisināt sarunu ceļā, tad vērsīsies tiesā (vispārējā kārtībā vai šķīrējtiesā)". Kaut kas traks - visi "stāv uz ausīm" jau mēnešiem ilgi, jo neviens pa visu šo augsto ierēdņu un amatpersonu "baru" tā arī līdz šim brīdim nespēj argumentēti izvērtēt, ko tad gudrāk un izdevīgāk darīt, bet ko - nedarīt ar Latvijas Pastu! Un, cik var spriest no Mono šīs nedēļas sākumā publiski paustā plus fakta, ka "Mono" izlēmis vērsties tiesā, lai piespiestu tomēr beidzot risināt šo problēmu, nākas secināt - ka arī šā brīža LP vadītājs ir acīmredzami "čakls" tikai uz izvairīšanos no problēmu risināšanas. Nu tomēr nāksies, lai arī uzskatot "par neiespējamu", saņemties un tiesas zālē ar tiesneša vadību šai diskusijai pret Mono "ļauties". Bet šāda notikumu virzība rada nopietnas raizes - ja nav spējuši mēnešiem, kamēr vēl paši varēja vadīt diskusiju, šo putru argumentēti pa visiem izstrēbt, tad - kāds pamats cerēt un ticēt, ka tagad kāds tur kaut ko pēkšņi sapratīs un to spēs?!? Vēl vairāk - ja atbildīgajam par LP "arguments" pretējās puses prasījuma nepamatotības pierādīšanai skan: ja jau "Mono" sūdzas tiesā - tad ar tādu soli sadarbības līgumu Mono ir pārkāpis un tāpēc es to izbeidzu! Tipa - kā es gribu, tā es daru! Vai jāsaka, ka tiesai būs citāds ieskats par šo histērisko LP vadītāja apgalvojumu..? (Bail pat domāt, kas notiek un notiks ar LP darbiniekiem, kuri iedomāsies arī pastrīdēties ar vadību par savām aizskartām tiesībām un, konfliktu nespējot konstruktīvi atrisināt LP, jo vadība šādi pat, argumentēti diskutēt nespēdama, izvairīsies un ignorēs, tad mēģinās izmantot garantētās pamattiesības vērsties likumīgā tiesā... Izskatās, ka LP vadībai akūti noderētu laba padomdevēja - psihoterapeita padomi...)

Bet atgriezīsimies pie pamattēmas. Šie līgumi par LP nodaļu privatizāciju slēpj mūsu naudas miljonus. Kuru varam kā īpašnieki pazaudēt. Un privatizācijas līgumi tiek no mums, no sabiedrības - no LP īpašniekiem - kā parasti slēpti aiz septiņiem zieģeļiem. Bet tie ir, re, cik nepārkožami rieksti jau mēnešiem lēmējiem: gan esošajai LP valdei, gan SaM, gan MK, pat Saeimas deputātiem! Otrdien, 15.decembrī, atkal MK mēģinās izlemt šo jautājumu, tad varbūt paknābāsim publiski pieejamās informācijas druskas, lai apdomātu - kas īsti notiek ar LP un tā nodaļu tīklu iekārojušo privatizētāju "Mono". Ja nu MK un SaM kā kapitāldaļu turētājs pasmelsies kādu argumentiņu, kādu apsvērumiņu, kas palīdzēs beidzot saprast un pieņemt sakarīgu lēmumu LP...

Tātad - "Mono" solījumi. Sola, ka pāris gadus (kāpēc tieši pāris?!?) saglabāšot tīklu nemainīgi lielu, ka nesniegšot patstāvīgus pasta pakalpojumus (tātad - arī franšīzē nenodos un naudiņu nesavāks paši, tātad arī citiem pasta operatoriem, piem., DPD, u.tml. nesniegs starpniecības pakalpojumus?!?) ir ļoti apšaubāmi, jo nav zināms likums, kas šādas - sev tīši zaudējumus radošas prasības divu gadu garumā, pieļautu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem (bet līgumu nosacījumi, kuri pretrunā ar likumiem, nav spēkā, kā zināms), līdz ar to nav saprotams, kā līgumā iespējams noteikt tiesiskas sankcijas pret Mono. Ja pasta nodaļu tīklu nodod "Mono" atkarīgajai Pasta Bankai, tad "Mono" piederēs tīkls 90% apmērā (līgumi slepeni, tāpēc droši uzzināt, kas tur un kā, kāpēc satamborēts šobrīd nav iespējams). Tātad nodaļu tīkls vairs nebūs LP bilancē, līdz ar to - uz kāda pamata LP varētu nākotnē jel kādus zaudējumus pieprasīt no "Mono", ja "Mono" izdomās un nepildīs šos ekonomiski acīmredzami neizdevīgos nosacījumus?! Un LP nebūs nekādas teikšanas - cik nodaļas mazina un kā to dara, cik franšīzē nodod, kādus starpniecības pakalpojumus sniedz. Nemaz nerunājot par to, ka laukos esošie veikaliņi klapējas ciet un lielās bankas pat bankomātus katrā miestā neliek, jo pat tas neatmaksājas. Ir taču 21.gadsmits - ir internets. Ir telefonbankas. Un laukos "komunālie pakalpojumi", kuru apmaksas starpniecību Mono solot lauciniekiem dāsni sniegt, faktiski nepastāv! Kopš Godmaņpapus laikiem visa reiz kolektīvā infrastruktūra (ūdens, siltuma apgāde, apsaimniekošana) faktiski ir individuāla. Bet Mono apgalvo pretējo - ka vairumā esot nepieciešamība "pēc komunālo pakalpojumu apmaksas". Nez kad gan kāds no viņiem ir laukos pēdējo reizi bijis... Ja "Mono" būtu taisnība, tad abas lielās mūsu bankas jau sen būtu šādu nodaļu tīklu laukos izveidojušas. Kur vēl šobrīd, kad laukos vienīgais, ko nest uz banku un noguldīt tās seifos, varētu būt kāds kartupeļu maiss... Kā šobrīd laucinieki apmaksā savus rēķinus? Cik zinu - caur savām bankām ar automātiskās apmaksas līgumiem. Vismaz tie, kam nav internetbankas un i-neta pieslēguma. Tāpēc lauku pasta nodaļām ir zaudējumi. Vai "Mono" ir lielākas finanses, t.i., miljardi, nekā to ir SEB-am un SWED-am?!? Nu, nesmīdināsim paši sevi... Pie tam, gan depozītu, gan krājkontu, gan mazo patēriņa kredītu cilvēki nokārto SAVĀ internetbankā. Un uz citu banku neviens tā nemetas un nemetīsies skriet, kur vēl konservatīvajos laukos, tā sacīt: "Skrienam, cirks atbraucis - mūsu pagastā banka atvērusies!"

Kāds jautātu: "Ja līguma noteikumi tiek pildīti, t.i., pasta nodaļas netiek slēgtas, tad kāda daļa vai Mono ir peļņa vai nav?" Tikpat labi tad var bankai atcirst: "Kāda jums daļa, vai un kā atpelnīšu un atdošu jūsu izsniegto kredītu?!" Kāda tad ir tā garantija, ka "līguma noteikumi", t.i., saldumsaldie "Mono" solījumi (bet no biznesa viedokļa acīmredzami absurdie) tiks pildīti? Kāpēc vispār "Mono" jāciešas divus gadus, kāpēc jārīkojas no ekonomikas viedokļa absurdi, apzināti apņemoties ciest zaudējumus?!? Tādēļ no malas izskatās, ka Mono sola visu ko, jo nemaz netaisās solījumus pildīt. Jo zina, ka likumam/-iem neatbilstoši līguma nosacījumi nav spēkā. Bet tas nozīmē - tā no malas izskatās- ka Mono ar viltu ("Kā var nesolīt!") mēģina iegūt pasta tīkla labumus savā īpašumā 90 % apmērā. Tomēr viltus solījumus sauc par krāpšanu vai, šai gadījumā, par krāpšanas mēģinājumu. Un Civillikums ir nepielūdzams: līgums, kas panākts ar spaidiem, ar viltu vai mānīšanos, atzīstams par spēkā neesošu. Ar visu no tā izrietošo. Arī "Mono" ir parakstījies zem šīs, tiesiskam līgumam obligātas, sentences - ka abas puses līgumu slēdz bez viltus, spaidiem, u.tml.

Un vēl šo un to saka par šo putru arī Koncernu likums. Bet tas "runā" "Mono" par labu! Precīzāk, ja sadarbības līguma izpildi Mono panāk, tad LP top par tik "maziņo" ar saviem 10% Pasta Bankā, ka LP un SaM būs tiesības tikai vāri pīkstēt, nevis iebilst. Pie tam, kādi zaudējumi rastos LP, ja "Mono", negaidot to gadu vai pāris, darītu to, kas jādara šobrīd (jau sen vajadzēja!) pašam LP un tas ir: 1) likvidētu "uzkrāto tauku" jeb pārlieku uzblīdušo "vidējo vadītāju" slāni pastā plus modernizētu, piemēram, kaut ar plaukstdatoru iegādi pasta nodaļu tīklu, lai spētu sniegt pietiekami kvalitatīvus "starpsavienojuma" pakalpojumus ar lauku nodaļām arī pārējiem pasta operatoriem, piemēram, DPD; 2) nodotu franšīzē zaudējumus nesošās pasta nodaļas. Ja "Mono" to darīs uzreiz, nevis gaidīs to absurdo gadu vai pāris, tad LP ne jau zaudējumi, bet gan tieši ienākumi - dividendes no 10% pelnošajā kopīpašumā ar "Mono" radīsies. Cik interesanti, ne... Vienīgi - LP tad dabūs tikai 10%. Bet, ja tagad LP strādātu, nevis spoguļotos mēnešiem ilgi paši savā nesajēgā, tad LP un valsts kā īpašnieks saņemtu visus 100% šo ienākumu no pasta nodaļu tīkla savešanas kārtībā! Pie tam, Mono nebūs jāprasa ne SPRK, ne Saeimai, ne MK nekādas atļaujas - cik simtus nodaļu slēgt, kuras pārdot franšīzē, bet cik - pārveidot par lauku lielveikaliem un/vai bankas filiālēm. Tad kāda joda pēc LP jāzaudē un jāuzdāvina ienākumu lauvas tiesa - pēc dažām publiskām ziņām akciju sadalījums ir 90% pret 10% - kaut kādam Mono?! Tikai tādēļ, ka LP un SaM atzīst, ka ir par tizlu LP pārvadīt, lai spētu šo pasta nodaļu tīkla reorganizācijas darbu tikpat labi paveikt kā, piemēram, "Mono"?! Mono taču arī to darīs. Tik sola, ka gadu - pāris cietīsies uz starta līnijas. Starp citu, ja "Mono" par noti grib iegūt tik diži plašu mazu lauku veikaliņu tīklu, ar kuru "visi ražotāji gribēs sadarboties", to var panākt arī citādi, neprivatizējot gandrīz pusi LP, bet noslēdzot ar LP nomas/īres līgumus. Kāpēc to Mono nedara?! Kāpēc grib sev 90%?!

Visbeidzot. Fakts, ka "jaunais" valdes priekšsēdis publiski mēģina ierobežot sadarbības partnera Satversmē garantētās pamattiesības vērsties tiesā, liecina, kāda atmosfēra LP kolektīvā valda. Ne jau efektīva darba atmosfēra - sadarbības un atsaucības. Tātad emocionālā vardarbība aizvien ir "norma" no augšas līdz apakšai. Tāpēc klienti nereti sūdzas, ka sastop nejaukus, neatsaucīgus, neveiklus un padumjus, vienā vārdā, nelaimīgus pasta darbiniekus. Kaut dumjā - ir vadība! Jo meistars praulu pratīs likt lietā - bet muļķis pat labu materiālu sačakarēs. Un savu dumjību kompensēs ar histērisku agresiju kā pret partneriem, tāpat pret padotajiem. Un tie nelāgo vadītāja uzvedības piemēru "aiznes" tālāk - jau pret klientiem! Diemžēl, šī agresīvu muļķu attieksme ir LP (gan ne tuvu tikai LP, bet valsts iestāžu, uzņēmumu...) vizītkarte, kuru ministrs "Tikai Viena Benzīnbāka" nejēdz atrisināt kaut LP. Tāpēc konkurents, DPD, tik strauji plešas un aug. Jo izkonkurē vienā setā ar attieksmi, precizitāti un atsaucību! Skat - ar psiholoģiju un prasmīgu vadību! Ar visu to, ka DPD cenas par tiesu administrācijas sūtījumu apkalpošanu nebūt nav mazās, par eksprespastu un kurjerpastu pat nerunājot. Māk zēni un meitenes strādāt! Precīzi, uzticami. Patīkami kontaktos. Cilvēcīgi, izdarīgi.

Un, re: LP maksā tūkstošu tūkstošus algās kaudzēm "speciālistu", sākot ar finanšu direktoru un analītiķiem, maksā tūkstošus "jaunajai valdei" (un cik jau iepriekšējām!), maksā arī auditorkompānijai- Ernst&Young Baltic, maksā veselai valdes padomnieku strīpai, tāpat tūkstošu algas saņem arī ministri MK, deputāti Saeimā. Bet, izrādās, neviens no šo dižo, spožo "bara" vienkārši - "nerubī fišku"! Toties algas - tādas, ka ar augstprātīgu agresiju mākoņus stumdīt, ja ne zvaigznes pārkrāmēt. Vai patiesi kaut kāda rakstiņa necila autore uzņēmējdarbības ekonomikā un likumdošanas normās orientētos labāk par visu šo lēmēju "baru" kopā ņemtu?!? Jo spēj saprast to, ko nejēdz minētais "bars" garu mēnešu, faktiski - nu jau gada laikā?

Saki nu viens cilvēks - kas te ko "domāt" Saeimas deputātiem un MK?!? Kas nav skaidrs?! Tūkstošus algās saņemam, bet divi plus divi neprotam saskaitīt?! Varbūt nevajag vienkāršas lietas tā sarežģīt un tik ilgi muļļāt, ka pašu vārītā putra beigās piedeg..? Starp citu, arī ierēdniecības kaitīgo naftalīna dvaku var izpurināt un izvējot, atjaunojot speciālistam spēju domāt ar savu galvu veselīgi: loģiski, vienkārši un drosmīgi. Vispār tas ir nepieciešams visam LP kolektīvam. Diemžēl tikai labs šāvējs arī ar pagali prot mērķī šaut. Bet sliktam dejotājam pat paša olas maisa, kur vēl uz pamānīšanos tendēts sadarbības partneris, kurš uzaicinājis padancot pa tiesas zāles ļoti jau nu slideno parketu...

Izcilām, unikālām lietām, tajā skaitā izciliem, ideāliem CV, tomēr īstā vieta ir muzejā, kur šo skaistumu visiem aplūkot un pielūgt. Nevis reālajā dzīvē. Nevis pie reāla uzņēmuma stūres. Vai ministrijas, u.tml. Diemžēl, mēs, sabiedrība, to nespējam saprast. Tāpēc rīkojam ideālo CV, ideālo frizūru un ģīmīšu, ideālo partiju, u.tml. skaistumkonkursus. Saldāko solītāju! T.i. - "labāko" meļu! Un tāpēc kā politikā, kā valsts vadībā, tāpat valsts iestāžu un uzņēmumu vadībā atkal un atkal aplaužamies, jo nekā nesaprotam vienkāršo patiesību: ideālu nav! Šī dzīve nav ideāla. Padotie, kolēģi, tāpat priekšnieki nav ideāli - neviens un nekas nav ideāls. Bet - viss ir līdzsvarā. Diena ar nakti. Muļķība ar gudrību. Spēks un vājums. Savs laiks vienam - savs laiks pretstatam! Tāpēc jāmeklē cilvēkus, kas spēj būt patiesi, nemānīties, bet godīgi atzīst pat savas kļūdas un pastāsta, ko no tām mācījušies. Jo, ja kaut kas šķiet izcils, ideāls, tas patiesībā ir tā melojis, tā krāpies, ka ausis kust - uz velna paraušanu! Gan ne iepriekšējo uzņēmumu vai iestāžu labuma dēļ, ne citu cilvēku dēļ, bet - sevis dēļ: lai par jebkuru cenu saglabātu savu tēlu, reputāciju - savu CV spožu, izcilu, nevainojamu! Apbrīnojamu. Jāmeklē ikvienai lietai īsto nepieciešamo, patiesi derīgo, kas der perfekti sazobei ar konkrēto tikpat neideālo vietu, uzņēmumu, u.tml. Ja kas, šobrīd Ekonomikas ministrija arī meklē - jaunu valsts sekretāru! Varbūt notiks brīnums - MK pārtrauks apburto apli un meklēs pieredzes bagātāko? Patiesāko - tātad daudzveidīgāko, raibāko. (Nē, nav autorei interešu konflikta: mana CV minētajā konkursā nebūs. Lai gan varētu - kopā ar ministra biroja gluži vai ideālu atsauksmi par izcilām zināšanām savienojumā ar nenovērtējamu praktisko pieredzi...)

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!