Premjers [Ivars Godmanis] domā, ka, samazinoties ekonomiskās attīstības tempam, mediķiem, pedagogiem, policistiem un citiem 2009. gadā alga būtu jāpalielina tikai par inflācijas tiesu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Finanšu ministrs Atis Slakteris, uzstājoties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes sēdē, lika saprast, ka nākamgad būs jāiztiek bez algu palielinājuma, jo šobrīd Latvijas tautsaimniecības attīstības tempi vairs nav tik strauji kā pāris iepriekšējos gados. A. Slakteris: "Šī tendence atspoguļojas arī budžeta ieņēmumos. Lai arī dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu liecina, ka Latvijas ekonomika ir ievērojami atdzisusi, tomēr svarīgi ir tas, ka IKP vēl aizvien turpina pieaugt. Šādos apstākļos valdībai ir svarīgi ar arodbiedrībām panākt kompromisu par atalgojumiem, jo papildu ieņēmumi budžetā nav paredzami."

Kā informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa, valsts konsolidētā budžeta (pamatbudžets plus speciālais budžets) ieņēmumi aprīlī bija 478,4 miljoni latu, bet izdevumi - 550,5 miljoni latu. Finansiālais deficīts sasniedza 72,1 miljonu latu. Bet speciālajā (sociālajā) budžetā bijis nevis deficīts, bet gan naudas ietaupījums 2,9 miljoni latu. Kopsummā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi gada pirmajos četros mēnešos bija 1,594 miljardi latu, izdevumi - 1,597 miljardi latu, bet finansiālais deficīts - 3 miljoni latu.

"Jāatzīmē, ka pamatbudžeta ieņēmumu daļa, ko veido Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu kopējais apjoms, aprīlī ir izpildīta par 102%. Taču arī izdevumi bijuši ievērojami. Lielu pamatbudžeta izdevumu daļu veidoja izmaksas pašvaldību mērķdotācijām pedagogu algām, ko var uzskatīt par avansa maksājumu. Aprīlī šim mērķim pārskaitīts visam otrajam gada ceturksnim paredzētais finansējums," skaidroja finanšu ministrs. A. Slakteris valdības sēdē norādīja, ka šogad, grozot budžetu, tiks nevis sadalīti papildu ieņēmumi, bet gan pirmo reizi desmit gados samazināti izdevumi. Par šo jautājumu premjers patlaban apspriežas ar katru ministru.

Algu grafiku īstenos no 2010. gada

Kā informēja valdības vadītāja preses sekretārs Edgars Vaikulis, Ministru prezidents uzskata, ka, ņemot vērā ekonomisko attīstības tempu samazināšanos, visām tā sauktajām sociāli jūtīgajām grupām - mediķiem, pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un citām - 2009. gadā alga būtu jāpalielina par inflācijas procentu - aptuveni par 15%. Tas būtu mazāk nekā puse, kas plānota valdības apstiprinātajā algu paaugstināšanas grafikā. Vienlaikus I. Godmanis centīšoties panākt vienošanos ar arodbiedrībām un darba devējiem, ka iepriekš plānotais algu palielinājuma grafiks īstenosies, kā paredzēts, sākot no 2010. gada. Vaikulis: "Lai premjers rastu atbalstu, algas vairāk kā par inflācijas procentu netiks palielinātas arī valsts pārvaldē strādājošajiem. Ministriju un to padotības iestāžu štatu samazināšana, vadības līgumu ierobežošana līdz 50 procentiem, padomnieku amata likvidēšana no 2009. gada 1. janvāra, kā arī valsts uzņēmumu vadītāju atalgojuma ierobežošana atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir galvenie birokrātisko izdevumu samazināšanas pasākumi". E. Vaikulis, paužot premjera viedokli, uzsvēra, ka algu jautājums jārisina tā, lai nesamazinātos reālie cilvēku ieņēmumi.

Atgādināšu, ka 2007. gadā ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu tēriņi atalgojumam palielinājās trīskārt un sasniedza vairāk nekā 500 miljonus latu.

Premjeram un ministriem algu "atsaldēs"

Atalgojuma iesaldēšanas politika minimāli skars pašu premjeru un ministrus. No 1. jūlija premjers un ministri saņems par 200 latiem lielāku algu, bet katru nākamo gadu algu aprēķināšanā piemēros koeficientus, kas nebūs tik lieli, kā sākotnēji bija iecerēts, bet arī ne tik mazi, lai varētu teikt, ka alga palielinājusies tikai par inflācijas tiesu. Saeima nolēmusi, ka augstie koeficienti valdības locekļu algu aprēķināšanā būs no 2012. gada, kad ministru alga pārsniegtu 4000 latu, bet premjera būtu vairāk nekā 5000 latu. Bet 2009. gadā valdības vadītāja atalgojums no līdzšinējiem 2162 latiem sasniegs 3012 latus. E. Vaikulis uzsvēra, ka valdības locekļu algas bijušas iesaldētas četrus gadus un ka šis ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc uz ministru vietām tikpat kā nav konkurences. Elietu ministre Signe Bāliņa piekritusi ieņemt augsto amatu tikai tādēļ, ka viņai ļauts strādāt kā mācībspēkam augstskolā, kur var saņemt pat lielāku atalgojumu, nekā strādājot par ministru. Preses sekretārs norādīja, ka premjera un ministru atalgojuma jautājums bija deputātu rokās, pieņemot Ministru kabineta iekārtas likumu.

Mediķi mācās no zviedriem

Visasāk savu neapmierinātību par notiekošo paudusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), jo mediķu algas, piemērojot koeficientus, joprojām rēķina pēc 2006. gadā prognozētās vidējās tautsaimniecībā strādājošo algas - 363 latiem. Salīdzinājumam - šā gada pirmajā ceturksnī vidējā alga sasniegusi jau vairāk nekā 500 latus. Arodbiedrības vadība uzskata, ka 2009. gada algas būtu jārēķina, ņemot vērā 2007. gada pēdējā ceturkšņa reālo vidējo tautsaimniecībā strādājošo algu. 2008. gadā ārsta vidējā alga ir 458 lati, bet kopā ar piemaksām 654 lati, bet 2009. gadā pēc valdības apstiprinātā grafika bija plānots, ka tā sasniegs 635 latus, bet kopā ar piemaksām - 908 latus. Medicīnas māsām algai no 275 latiem (ar piemaksām Ls 392) ir jāpieaug līdz 381 latam (ar piemaksām Ls 545). Bet premjers prognozē, ka pieaugums varētu būt vairāk nekā uz pusi mazāks.

LVSADA padome 17. jūnijā sanāks kopā ārkārtas sēdē, lai lemtu, kā rīkoties. Visticamāk, uz rudens pusi notiks mediķu protesta akcijas. Patlaban LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris atrodas Zviedrijā, kur smeļas pieredzi no Zviedrijas mediķiem, kā šādas akcijas būtu organizējamas. Zviedrijas mediķi par algu paaugstināšanu cīnījušies sešas nedēļas, un galu galā valdība bijusi spiesta piekāpties. Kā informēja Keris, mediķus atbalstījuši arī pacienti.

Skolotāji pārliecināti, ka pielikums būs

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča informēja, ka no 1. septembra skolotāju alga palielināsies par 60 latiem, jo šie līdzekļi pamatbudžetā ir ieplānoti, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka naudas nebūs. No 1. septembra paredzēts, ka skolotāja alga par likmi būs 344 lati. Skolotājiem ļauts strādāt 1,3 likmes un saņemt 10% piemaksu par darba kvalitāti. Pēc valdības apstiprinātā grafika, 2009. gadā tai jāpalielinās par 70 latiem, bet 2010. gadā - par 80 latiem par vienu likmi.

"Pedagogi joprojām ir pārliecināti, ka grafiks nemainīsies, jo Izglītības un zinātnes ministrijā ir izveidota darba grupa, kas, ņemot vērā plānoto algas pielikumu, strādā pie pedagogu atalgojuma palielinājuma par darba kvalitāti un citiem rādītājiem. Pagaidām nav pamata sašutumam," teica Harbaceviča un piebilda, ka arodbiedrība kopā ar ministriju vēlas panākt, lai skolotāju alga turpmāk pieaugtu nevis no septembra, bet gan janvāra.

Bet Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna informēja, ka I. Godmanis ir publiski apsolījis nākamgad policistu algu palielināt par 100 latiem un Sūna cerot, ka solījums tikšot izpildīts. Bet, ja tomēr ne, policistu arodbiedrība solidarizēšoties protesta akcijām ar mediķu arodbiedrību.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form