Foto: Privātais arhīvs
Šādu uzdevumu risināšanai šovasar kopā sanāca vairāk nekā četrdesmit dažādu institūciju un organizāciju pārstāvji, veidojot Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027) prioritātes "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" saturu. Ievērojami lielāka savstarpējā uzticēšanās ir tas mērķis, kas mums kopīgi septiņos gados jāpanāk. NAP2027 pirmā redakcija patlaban ir nodota sabiedriskajai apspriešanai, un cilvēki var paust viedokli par to.

Te iezīmētas 10 nozīmīgākās pārmaiņas līdz 2027. gadam, par kurām vienojās darba grupa, lai pieaugtu cilvēku savstarpējā saliedētība, piederības sajūta Latvijai un sociālā uzticēšanās. Sociālā uzticēšanās ir viens no trim galvenajiem NAP2027 stratēģiskajiem mērķiem (līdzās produktivitātes celšanai un iespēju vienlīdzības veicināšanai), kas noteikts nākamo septiņu gadu periodam. To veido iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās un politiskā uzticēšanās. Kur valda savstarpējā uzticēšanās, iedzīvotāji palīdz viens otram, un mazinās negodīga rīcība. Uzņēmēji tad var vienoties mutiski, un viss nav jāapraksta līgumos. Valstij mazāk jāregulē, cilvēkiem mazāk jātiesājas, utt.

Latvijā cilvēku attiecības ar citām sabiedrības grupām un ar valsti nav tikai personīgas labklājības jautājums. Tas ir jautājums par to, cik stipra ir mūsu valsts, mūsu tautsaimniecība. Globalizācija, t.sk. digitalizācija, informācijas pārbagātība, starptautiskais finansējums, cilvēku iespējas izvēlēties citu dzīvesvietu, var stiprināt vai arī vājināt Latvijas suverenitāti. Savukārt, suverenitāte sniedz Latvijas iedzīvotājiem pašu vērtīgāko - pašnoteikšanās iespēju.

Jau 2017. gadā, pašreizējā NAP2020 vidusposma rezultātu izvērtējumā, secināts, ka uzticēšanās, kas arī tiek dēvēta par "Ziemeļu zeltu"1, rada apstākļus, lai sabiedrības kopīgie resursi tiktu izmantoti sabiedriskā labuma vairošanā, kas arī uzlabo indivīda labklājību. Uz šā viļņa jau 2018. gadā portāls "Delfi"2 publicēja rakstu ciklu par uzticēšanos, un sarunu festivāla "LAMPA" galvenā tēma bija tieši uzticēšanās3. Tādējādi jau pērn sabiedrībā sākās diskusijas par neuzticēšanās iemesliem un to, kā stiprināt uzticēšanos līdzcilvēkiem un valstij kopumā. Jāsaka uzreiz, ka spēju uzticēties bez rakstā minētā ietekmē arī drošība un vecāku rūpes bērnībā, pietiekami un prognozējami ienākumi u.c., ko risina citas NAP2027 prioritātes.

Dati rāda, ka aptuveni puse iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka uz citiem cilvēkiem šeit var paļauties (Eiropas Sociālais pētījums), savukārt politiskās uzticēšanās aina ir komplicētāka. SKDS veiktais pētījums (2018.g.) liecina par normālu tendenci valstī - cilvēki teic, ka vairāk uzticas pašvaldībām (56,3%) nekā Ministru kabinetam (21,4%), vairāk izpildvarai nekā Saeimai (18,2%). Lai arī cilvēkiem nereti "valstī viss ir slikti", domājot par konkrētām valsts darbībām, tā nebūt vairs nešķiet. Kas ir tuvāks un konkrētāks, tas ir saprotamāks – vērtējot pakalpojumus, salīdzinoši augsti rādītāji ir drošības struktūrām un dažādām institūcijām, kas cilvēkam sniedz pakalpojumus. Šādus datus apkopo gan Valsts kanceleja, gan arī Vides un reģionālās attīstības ministrija, lai uzlabotu pārvaldes sniegumu. Savukārt uzticēšanās politiskajām partijām ir zema (10,8% 2018. gadā, SKDS). (Tomēr jāsaka, ka NAP2027 nerisinās uzticēšanos lēmējvarai, partijām vai politiķiem, tas tautas priekšstāvjiem jādara pašiem.) Eiropas Sociālā pētījuma dati rāda augstāku uzticēšanos policijai un tiesībaizsardzības sistēmai, zemākus rādītājus - Saeimai, politiķiem un partijām. Skatot visus piecus vērtējamos kopā vienā indeksā, Latvija ierindojas aptaujāto dalībvalstu lejasgalā (Latvija un Portugāle: 3,3; Igaunija un Īrija: 4,1; Vācija: 4,3; Ziemeļvalstis: 5,0+).

10 nozīmīgākās pārmaiņas

Es un citi sabiedrībā

Daudzveidība jau tagad ir mūsu resurss. Mūsu dažādības apzināta aktivizēšana nākotnē ļaus labāk strādāt, veidot labākus produktus un pakalpojumus, domāt un inovēt, nostiprināt latvietību un Latvijā unikālo. Sapratīsim, kurus viedokļus Latvijā mēs nesadzirdam, jo dzīvojam savā "burbulī", un apzināti piesaistīsim citus savām iniciatīvām.

1. Nepieļausim polarizāciju, kas šķeltu sabiedrību – īpaši, ja mūsu viedokli cenšas ietekmēt manipulatīviem iekšpolitiskiem vai ārpolitiskiem nolūkiem. Īstenojot NAP2027, tiks stiprināta iedzīvotāju medijpratība, kritiskā domāšana. Arvien vairāk palielināsies to cilvēku skaits, kuri, pirms dalīsies ar informāciju, pārliecināsies par savu ziņu avotu uzticamību.

2. Mainīsim komunikācijas kultūru no pretnostatīšanas uz sarunu - cilvēkiem biežāk būs iespējas apmainīties ar viedokļiem, atrast kopsaucējus. Nereti stereotipi rodas no personīgās pieredzes trūkuma attiecībās ar citiem un izraisa lielu stresu. Apstākļos, kad radīsies izteikti strīdi, iedzīvotāju rīcībā būs dažādi efektīvi strīdu risināšanas veidi. Piemēram, nākamajā periodā pastiprināsim mediācijas lomu ģimenes strīdos, uzņēmējdarbībā, pārvaldībā - iekšējos (tostarp konflikti nodarbinātības jomā) un ārējos (nodokļu strīdi, iepirkumi, datu aizsardzība, konkurences tiesības u.c.) konfliktos. Šādi cilvēki izpratīs abu pušu viedokļus un vienosies par risinājumu. Papildu labums – cilvēki paši tiks galā ar savām problēmām, nenoslogojot tiesas.

3. Gādāsim par jaunpienācējiem kā kārtīgi saimnieki – nedzīvojam uz salas, jaunpienācēji būs, un savējie atgriezīsies. Lai gan valsts var piedāvāt cilvēkiem kursus un citādi iepazīstināt ar apstākļiem Latvijā, labsajūtu nevar nodrošināt institucionāli – to var panākt cilvēki, kas gatavi iepazīstināt jaunpienācējus un atgriezušos ar Latviju – tradīcijām, kultūru un lietu kārtību šeit. Nav jēgas ļaut jaunpienācējiem dzīvot savrup, radīt savus stereotipiskus priekšstatus par to, kas šeit esam. Nacionālo identitāti nosakām mēs paši, iekļaujot citus savā lokā. Kā vēsta kādas citas tautas, kuras iedzīvotāju skaits nesasniedz četrus miljonus - gruzīnu, sakāmvārds, "viesmīlība nav tikai tikums, tas ir likums".

4. "Runāsim latviski" - tautas kustība - lai sniegtu iespēju visiem lietot latviešu valodu ikdienas saziņā, nepietiks ar formālām valodas mācībām vien. Lai gan nākamajos septiņos gados mācību iespējas cilvēkiem palielināsies, svarīgi jaunajiem valodas lietotājiem runāt ar cilvēkiem, kuri savukārt gribēs saklausīt teikto, nevis koncentrēsies uz gramatikas vai izrunas kļūdām. Valstij nav jāmaksā iedzīvotājiem, lai viņi runātu latviski ar citiem, jārada apstākļi tautas kustībai sarunām vienam ar otru.

Es un valsts

Nav lāgā sevi pretstatīt valstij, jo demokrātijas apstākļos tomēr visi piedalāmies valsts pārvaldībā, tāpēc balsojam, protestējam, izsakām viedokļus pietiekami agri lēmumu pieņemšanas procesā, lai varētu ietekmēt iznākumu. Cilvēki taču kopā ar valsts pārvaldes institūcijām nosaka taisnīgas attiecības starp indivīdiem un publisko varu, un šis darbs, apstākļiem nemitīgi mainoties, notiek nepārtraukti. Sabiedrībā pastāv uzskati, ka valsts pārvalde ir pārāk birokrātiska un tiesībaizsardzības sistēma pārāk lēna un neefektīva, turklāt digitalizācijas apstākļos vara var apdraudēt cilvēku tiesības uz privātumu. Tāpēc sagaidāmas vairākas pārmaiņas.

5. Gudra un efektīva pārvaldība - valsts aktīvāk sniegs saprotamu informāciju cilvēkiem, personalizēti un pēc iespējas digitālajā veidā. Iedzīvotāji saņems visu pamatinformāciju attiecībām ar valsti, kuras viņus skar. Iestādes, veidojot sadarbības platformas, savstarpēji sazināsies par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem, lai ietaupītu cilvēkam laiku un nervus. Un, ja cilvēks netiks skaidrībā, vienmēr pretī būt īsts, saprotošs cilvēks, kurš palīdzēs.

6. Atvērta pārvaldība - cilvēki paši vislabāk redz, kā risināt problēmas, kas viņus skar, un šie ieskati ir nepieciešami, lai valsts pieņemtu vispiemērotākos lēmumus. Turklāt pētījumi rāda, ka cilvēki vairāk uzticas valsts pārvaldei tad, ja paši piedalījušies tās lēmumu pieņemšanā.4 Tāpēc nepietiek ik pa laikam nobalsot vēlēšanās, likt visas cerības uz "100 gudrajām galvām" un pēc tam nožēlot savu lēmumu. Turpmāk valsts pārvalde laikus iesaistīs cilvēkus problēmu risināšanā un sabiedrības pakalpojumu dizainā, kā to dara Valsts kanceleja, virzot iedzīvotāju priekšlikumus pārvaldības uzlabošanas rīcības plānā.5 Jaunieši iegūs prasmes, un sabiedriskās organizācijas tiks aicinātas vairāk iesaistīt savus pārstāvamos politikas veidošanā, lai organizāciju paustais viedoklis būtu patiešām reprezentatīvs.

7. Efektīva, ērta un pieejama tiesībaizsardzības sistēma - lai arī vidējais rādītājs lietu izskatīšanas termiņā trijās tiesu instancēs civillietās un komerclietās ir vidēji labs (līdzvērtīgs Somijai)6, neizskatīto krimināllietu ilgums Latvijā pārsniedz Eiropas normas, krimināllietās ir visaugstākais anulēto vai grozīto spriedumu īpatsvars, turklāt tendence spriedumus pārsūdzēt apelācijas kārtībā ir pieaugoša7. Problēma neslēpjas tiesas procesos vien, bet gan darbību kopumā - no lietas ierosināšanas un izmeklēšanas līdz prokuratūrai un tiesai, tāpēc tiesībaizsardzības iestādes veidos vienotus procesus, apmainīsies ar pieredzi, kopīgi mācīsies un salāgos digitālos resursus. Ārpustiesas strīdu risināšanas iespējas un mediācija mazinās tiesu noslodzi un, iespējams, panāksim labākus rezultātus ilgtermiņā. Pirmais solis vienotas platformas izveidošanai ir datu apkopošana, lai varētu izsekot un analizēt lietu gaitu no sākuma līdz beigām.

8. Sabiedrības drošības un tiesībaizsardzības iestāžu reaģēšanas spēju uzturēšana - patlaban augsta uzticamība, kā jau minēju, ir sabiedrības drošības un tiesībaizsardzības institūcijām. Lai šo paļāvību attaisnotu, iestādēm ir jāspēj savlaicīgi reaģēt uz notikumiem, turklāt klimata pārmaiņu, kibernoziegumu un citu civilo aizsardzības risku apstākļos. Īstenojot NAP2020, līdz šim nav veikti pietiekami ieguldījumi drošības infrastruktūrā, fiziskajā sagatavotībā, mākslīgajā intelektā un citos resursos, turklāt riski ir ievērojami mainījušies, tāpēc investīcijas nepieciešamas jau tuvākajā laikā, un dienestu reaģēšanas spēja tāpēc ir kļuvusi par vienu no NAP2027 prioritātēm.

9. Cilvēku rīcībspējas stiprināšana - NAP2027 prioritātes "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" darba grupas dalībnieki daudz diskutēja par iedzīvotāju lomu noziegumu novēršanā, civilajā aizsardzībā un valsts aizsardzībā. Vai cilvēki sagaida, ka valsts un pašvaldību struktūras ārkārtas situācijās pateiks to, kā viņiem rīkoties, un vienkārši ir jāpaļaujas uz to autoritāti, vai arī iedzīvotājiem pašiem ir preventīvi jānovērš bīstamas situācijas un jāprot rīkoties? Vienojāmies, ka valsts institūcijas pastiprinās saikni ar pilsonisko sabiedrību, cilvēkus vairāk iesaistīs brīvprātīgajās organizācijās, sniegs viņiem vairāk informācijas nekā līdz šim, lai, piemēram, ikviens zinātu kā rīkoties, atskanot trauksmes sirēnai, saņemot īsziņu vai zvanu no ārkārtējo notikumu tālruņa numura 112, kā izdzīvot bez elektrības, u.tml. Savukārt cilvēki paši kļūs aktīvāki, gādājot par sevi, ģimeni un kaimiņiem.

10. Tiesiskuma un demokrātiskas valsts apziņas veidošana - valstij kopā ar sabiedrību nāksies atrast kopsaucēju vismaz divās nozīmīgas jomās, kas skar demokrātiju un tiesiskumu. Digitālo pārmaiņu laikā valstij vispirms būs jāaizsargā cilvēku pamattiesības iepretim inovāciju un tehnoloģiju radītajām izmaiņām, piemēram, lai atvērto datu matemātiskie algoritmi nenoteiktu cilvēku likteni. Otrais, mēs neviens nevēlamies pārāk lielu normatīvismu - kad noteikumi diktē cilvēkiem līdz pēdējam sīkumam, kā rīkoties. Taču "likuma burta" mazināšana nozīmē, ka jābūt gataviem uz lielāku interpretāciju. Lai viss netiktu fiksēts noteikumos, līgumos, rīkojumos u.tml., sabiedrībai būs jāradinās vairāk uzticēties pārvaldes darbiniekiem, un savukārt pārvaldes darbiniekiem, būs jāspēj vairāk izprast, kāpēc iedzīvotāji saprot normas vienādi vai otrādi un attiecīgi rīkojas.

Patlaban uzsākta NAP2027 mērķu un uzdevumu īstenošanai iesniegto ministriju projektu kartēšana un izvērtēšana. Piemēram, Kultūras ministrija, gatavodama Sabiedrības saliedētības pamatnostādnes laikposmam no 2021. gada, ar NVO centru starpniecību visā Latvijā oktobrī ieklausījās iedzīvotāju ieteikumos par nacionālo identitāti, latviešu valodas lietojumu, imigrāciju, līdzdalību, utt. Vēl tiek veikta institūciju ieguldījuma apsekošana un analīze. Savukārt, Iekšlietu ministrija jau noteikusi daudzas vajadzības reaģēšanas spēju uzlabošanai, tās gan arī vēl prioritizējamas atbilstoši pieejamam finansējumam. Ne visas pārmaiņas var nodrošināt institucionāli, un ne visas īstenojamas ar finansējumu, ko pārdala valsts. Saliedētības, tiesiskuma, labas pārvaldības un drošības mērķus sasniegsim, ja iedzīvotāji ieguldīs pašu dārgāko – savu laiku un savu uzmanību.

1 https://www.norden.lv/Uploads/2018/06/27/1530084200_.pdf

2 https://www.delfi.lv/news/uzticesanas-vertiba/

3 https://www.festivalslampa.lv/lv/festivals/atskats/2018

4 OECD, How Better Governance Can Help Rebuild Public Trust, 2017.

5 https://www.atvertaparvaldiba.lv/lv/dokumenti/77-latvijas-tresais-nacionalas-atvertas-parvaldibas-ricibas-plans-2017-2019

6 Eiropas Savienības 2018. gada ziņojums par tiesiskumu EU Justice Scoreboard, 2018. https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/justice_scoreboard_2018_en.pdf

7 https://www.ta.gov.lv/UserFiles/Faili/CEPEJ_Evaluation_Report_Latvia_Final_LV.pdf

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!